Vai kollijs
var iemācīt kaut ko skolotājai? Kurš no kura
mācās? Šos un citus jautājumus šoreiz esmu
nolēmis uzdot
Amelia Golden Amber
saimniecei Maritai Kalējai.
Tu esi skolotāja. Ko skolotāja var
mācīties no kollija?
Jā, es esmu skolotāja.
Skolotāja uzdevums, pirmkārt, ir iedrošināt
un ļaut katram audzēknim būt atšķirīgam no
pārējiem, bet, apzinoties savu
individualitāti, iekļauties kolektīvā.
Kollijs ir ļoti jutīgs, gudrs un
individuāls, tad šīs arī, iespējams, būs tās
īpašības, kas vieno bērnu un kolliju. Kā
saka - ko sēsi, to pļausi. Kā izturēsies
pret otru (šoreiz domāju bērnu vai kolliju),
tādu atbildes reakciju arī saņemsi.
Tava dzīve saistīta ar mūziku. Vai esi
pamanījusi arī
Amēlijas
muzikālās spējas? Varbūt vari viņu sagatavot
dziedošo suņu
konkursam POP suns?
Ar muzikalitāti ir tā, ka katram tā ir dota,
taču tikai no paša vien būs atkarīgs, cik liela
būs tā gribēšana izpausties. Mums ar
Amēliju kopā
labāk patīk pastaigas un darbošanās brīvā dabā.
Par POP
suni tiešām neesam domājušas. Ja
vien būtu iespēja piedalīties kādas operas
uzvešanā, tad gan
Amēlijai labāk
piederētos rečitatīvs.
Kolliju dzimtene ir Skotija, savukārt tu vadi
folkloras kopu Čabraki. Vai esat iepazinuši
arī Skotijas folkloru?
Amēlija
noteikti priecātos būt kopā ar Skotu dūdu
muzikantiem, bet pagaidām esam mierā ar mūsu
pašu latviskajiem tautas svētkiem. Visvairāk
Amēlijai patīk
vasaras saulgrieži, kad arī viņai, kā katrai
meitai, tiek savs ziedu vainadziņš.
Vai
Amēlija
piedalās tevis rīkotajos folkloras pasākumos,
piemēram, meklē Lieldienu olas?
Šī nodarbe vēl mums būs jāapgūst, bet vasaras
saulgriežos no ziedu vainadziņa gan mēs
neatsakāmies.
Vai
Amēlijai garšo
pantāgs?
Kam tad tas negaršo? Varam uzcept arī Rančo
kollija
® laikā. Tad pārbaudīsim, kurš
būs spējīgs no tā atteikties.
Tavā saimniecībā ir arī aitiņas. Vai tās tika
iegādātas
Amēlijai?
Pagājušajā rudenī iegādājāmies 3
aitiņas. Tās
gan vairāk pieskata koka žogs. Šobrīd mums ir
pirmie jēriņi. Par tiem gan
Amēlijai ir
rūpe un prieks. Ja blakus nebūtu tās tumšgalves,
tad
Amēlija droši
vien uzņemtos aukles lomu. Vasarā liela ņemšanās
bija ar trušiem. Tie gan viņi pārāk ātri
pārvietojas, un tad īsti nevar saprast, kuram
skriet pakaļ.
Vai kopā ar
Amēliju
skatāties multeni par auniņu Šonu?
Diemžēl nav sanācis. Mēs vairāk skatāmies uz
savu aunu Antonu! Kopš gadījuma, kad Antons
noturēja
Amēliju par
aitu, Antonu labāk vērojam pa gabalu.
Vai, dzīvojot pie jūras, kopā ar
Amēliju esat
meklējušas dzintaru?
Protams, pastaigas gar jūras malu ir mūsu
ikdiena. Dzintara meklēšana gan vairāk ir
sezonāla, bet ir daudz citu lietu, ko mums
dāvina Jūras māte. Pēdējā vērtīgā lieta,
piemēram, bija skaista, sarkana bumbiņa, kuru
Amēlija atrada
un pārnesa mājās.
Jūs bieži piedalāties
Kolliju portāla
rīkotajos
pasākumos. Vai
Amēliju mājās
trenējat pārvarēt šķēršļus un aportēt
priekšmetus?
Liels paldies
Kolliju portālam
par labi organizētajiem
pasākumiem! Lai cik arī mēs esam
aizņemti ikdienas darbos, atkal un atkal gribas
aizbraukt un piedalīties, redzēt citus un
pārbaudīt sevi. Ja runājam par disciplīnām,
kuras izpildāmas sacensībās, tad mums vēl daudz
jāstrādā, lai sasniegtu labākus rezultātus. Mūsu
treniņi pārsvarā ir ikdienā. Izmantojam
situācijas, kad pastaigas laikā tiek pienests
kociņš, lekts pāri upītei vai kādam citam
šķērslim. Protams, trenēties vajadzētu vēl
vairāk, jo tikai kopīga darbošanās satuvina
saimnieku un viņa mīluli, kā arī sniedz labus
rezultātus. Noteikti varu teikt, ka rezultāts
vispirms ir atkarīgs no saimnieka, suns būs
tikai priecīgs un nekad neatteiksies no jaunām
nodarbēm.
Ko bija visgrūtāk iemācīt
Amēlijai?
Sarežģīts jautājums. Laikam to, ko vēl neesam
iemācījušās. Piemēram, neapēst desu, ja tā
ielikta viņas pašas bļodiņā.
Kollijs ir dižciltīgs bez uzpūtības,
draudzīgs bez skaudības un skaists bez
iedomības. Kādam ir jābūt kollija īpašniekam un
viņa ģimenei?
Jā, ļoti precīzi! Kollijs tāds ir. Mūsu ģimenē
Amēlija nav
pirmais suns, bet pirmais kollijs gan. Tāpēc par
kollijiem runāt man būs grūti. Bet droši varu
teikt, ka ģimene, kura pati ir draudzīga, kurā
ir bērni, būs īstā vieta kollijam, kurš ir
sabiedrisks, draudzīgs un pietiekoši pacietīgs.
Noteikti kollijs nederēs tiem, kuri ikdienā
daudz strīdas. Ja gadās pateikt skaļāku vārdu,
suns to uztver ļoti personiski, bet, ja tiek
sarāts, tad acīmredzami to pārdzīvo. Tāpat
domāju, kollijs nederēs tiem, kas vēlas niknu
mājas sargu. Dažas lietas gan ar uzslavas
palīdzību var ļoti labi iemācīt. Piemēram, ja
sētā iebrauc svešs cilvēks, tad suns to aprej,
bet tas gluži nav tas labākais, tādēļ mācīju
Amēlijai, ja
sētā iebrauc svešinieks, suns turpina riet, bet
dara to, skrienot pie manis. Tad sanāk, ka nevis
vienkārši aprej svešinieku, bet aicina mani
skatīties, kas atbraucis. Protams, lai iemācītu
sunim ko jaunu, pašam jābūt konsekventam un
neatlaidīgam.
Amēlija kopā ar
ģimeni piedalās visos iespējamos saimniecības
darbos un pasākumos: kopā ravējam, kopā ķeram
kurmjus, kopā gaidām ciemiņus un pārskaitām
būros trušus!
Amēlija ir ļoti
sabiedriska un draudzīga.
Paldies!
.
|