Intervijas  

 

.

Sportojam prieka pēc, izmantojot pieejamo

..

No kollija, kas pirmajos mūsu pasākumos šķēršļu joslās gāja tikai pavadā, Daks pārvērties par čempionu un kļuvis par “Kollimpiādes ® 2015” zelta medaļas īpašnieku. Kopā ar saimnieku Armandu viņi ir vienīgie, kas tik regulāri un konsekventi trenējas ikdienā. Pastaigās nejauši atrastie priekšmeti kļūst par treniņu inventāru, bet viņu dzīvokļa kaimiņi jau sen pieraduši pie aportēšanas dzīvoklī. Par to, kā sagatavot suni sporta sacensībām pilsētas apstākļos, šodien sarunāšos ar Armandu Lāci.

.

Kad ieraudzīju jūs abus pirmo reizi, jūs neatstājāt sportiskas komandas iespaidu. Taču divu gadu laikā esat auguši un tagad jūs daudzi uzskata par nopietnākajiem pretendentiem uz uzvarām sacensībās. Kā tu pats vērtē šo progresa posmu? Cik grūts un sarežģīts tas bijis?
Sāksim ar to, ka Daks apstākļu sakritības dēļ bija “kritiskais” suns – viņš mūsu mājās ieradās pēc iepriekšējā kollija nāves, kurš pie mums nodzīvoja 16 gadus. Ilgi meklējām, kamēr atradām. Nedaudz pietrūka naudas suņa iegādei, tādēļ rezervēju suni un, strādādams pa vakariem autoservisā, trūkstošos līdzekļus savācu.
Pakaļ Dakam braucām ziemas beigās pa apledojušu ceļu ap četriem no rīta. Nevar izstāstīt prieku, kad “zvērs” beidzot bija mājās. Iepriekšējās mājās laikam suns bija atstumts, jo baidījās no visa. Lēnām un pacietīgi, ar mīlestību, viņš kļuva sabiedriskāks un aktīvāks. 
Meklējot sev kolliju, uzzināju par kolliju pasākumiem Variebā. Nolēmu atcerēties jaunību, izlasīju noteikumus un drusku pamācīju mūsu izlutināto suni. Atbraucām “apostīt gaisu” un iepatikās.
Diemžēl ir sanācis tā, ka mēs esam diezgan nesabiedriski (laikam jau tas ir ievērots). Gatavojoties nākamajam pasākumam, turpinājām mācīties jau nopietnāk un neizpalika arī rezultāti. Mūsu moto: galvenais ir piedalīties un gūt baudu no kopīgi pavadītā laika. Nē, nu kādu medaļu dabūt, sorry – izcīnīt, protams, ir patīkami. Mēs ar Daku sportojam prieka pēc, izmantojot pieejamo, tādēļ mūs par konkurentiem uzskatīt nevajag. Mums ir gudrs, izlutināts un ļoti mīļš Lāpulis (sievas mīļvārdiņš sunim).

 

 

Armands un Daks pret Anci un Monu šķēršļu dragreisa ® sacensībās, kas notika "Kollimpiādes ® 2015" ietvaros.


Pastāsti, lūdzu, par jūsu kopīgajiem treniņiem!
Pārsvarā visu darām pastaigas laikā, piemēram, komandas “Blakus!”, “Stāvēt!”, ‘Šurp!”, mucu vietā skrienam apkārt kokiem. Ar bumbiņām pārsvarā darbojamies dzīvoklī. Brīvdienu rītos aizbraucam uz darbu. Tur teritorijā par palēkāt un paskraidīt bez pavadas. Laiks ir relatīvs jēdziens. Nodarbojamies, kamēr kādam no mums apnīk. Izmantojam arī “fiksās idejas”, tas atkarīgs no tā, kādi priekšmeti mums pagadās ceļā. Mācībām esam izmantojuši pat statīvus velosipēdu novietošanai pie veikala.
Amizants šķita stāsts par diviem izmestiem klubkrēsliem...
Bērzu birzī bija izmesti divi klubkrēsli. Skaidrs, ka tos var izmantot treniņiem. No sākuma līdzenā vietā no viena gala turp un atpakaļ, pēc tam pa nokalnīti uz augšu. Šādi iznāca papriecāties divas nedēļas, jo krēslus bomžiki nodedzināja. Esam izmantojuši vertikāli novietotu gultas matraci, bet arī to talkas laikā aizvāca.

 

 

Tiek pārvarēts CollGility ® šķēršļu maršruts.


Zinu, ka trenējaties arī dzīvoklī, piemēram, metat bumbas kartona kastēs. Vai kaimiņi neiebilst pret istabas kastingu ®?
Pēc dažiem argumentiem un demonstrēšanas viņi ir priecīgi, ka mēs abi sportojam. Mājās metam bumbas kastēs, tagad arī kanikroketu ® dzenājam un aportus nesam. Atstrādājam gaidāmo sacensību programmu.
Uz pirmo kanikroketa ® spēli “Rančo kollija ® 2015” laikā tu ieradies pats ar savu koka āmuru. Biju pārsteigts, jo spēles noteikumus biju publicējis tikai nedēļu pirms pasākuma. Vai paspējāt patrenēties? Vai tas notika dzīvoklī?
Āmurs jau bija gatavs, tā sagatave mājās mētājās bez pielietojuma. Otra sagatave bija no “Cenu kluba”. Gaidījām tikai noteikumus, lai zinātu, ko un kā mācīties. Treniņi, protams, notika dzīvoklī. Tur mums kanikroketa ® distance gan ir garāka – no priekšnama uz guļamistabu un otrādi. Mājās parasti viss tiek izpildīts perfekti, bet lauku apstākļos viss notiek nedaudz savādāk.

 

 

Lai noslīpētu barelreisinga iemaņas, ikdienā Armands ar Daku skrien apkārt kokiem mežā.

 
Jūs ar Daku šogad kļuvāt par “Kollimpiādes ® 2015” uzvarētājiem. Vai tas cēla jūsu pašapziņu?
Pēc “Kollimpiādes ® 2015” Daka pašapziņa un izlaidība, lai cik tas nebūtu dīvaini, auga. Viņš it kā sāka "gulēt uz lauriem", bet man pašam tā bija apstākļu sakritība un ieguldītā darba rezultāts. “Rančo kollijā ® 2015” traps ar bundžām bija negaidīts jaunums, to nebijām iepriekš “atstrādājuši”, tādēļ tāds rezultāts – sākumu “noslaucījām”. Traps gan sunim, gan man bija pārsteigums. 
Uz “medaļu un diplomu sienu” ir patīkami paskatīties. Ir gandarījums, ka ieguldītais darbs ir novērtēts.
Secināju, ka dažu gadu laikā mūsu sporta pasākumu dalībnieku sportiskais līmenis ir jūtami audzis – šeit domāju tieši kollijus. Kurus no dalībniekiem tu redzi kā vistuvākos konkurentus Dakam?
Konkurenti ir visi. Nekad nedrīkst novērtēt konkurentu par zemu. Kļūmes var gadīties arī favorītiem. Daudz kas atkarīgs arī no tā, kas skrien kopā ar suni (piemēram, dragreiss ®). Pagaidām mūsu galvenais konkurents ir Romis – vienmēr klāt, apčubināms un ļoti mīlīgs suns.

 

 

"Rančo kollijā ® 2014" tiek pārvarēta tuneļtrapu šķēršļu josla.


Kurš no mūsu sporta veidiem tev visvairāk patīk? Bet kurš – tieši otrādi – nepatīk?
Patīk visi, tikai Dakam vispirms patīk pakomunicēties ar citiem un tad pienest bumbu. Lēkt viņam patīk vislabāk. Tas laikam viņam asinīs, jo pat no rīta viņš ielec gultā ar elegantu palēcienu – universāls pasmags modinātājs, kas uzlec virsū.
Bumbiņas mājās Daks pienes perfekti, bet lauku apstākļos – kā kuro reizi. Viņš ir lielpilsētas suns un laukos viņam parādās citas intereses.
Vai tu pirms kolliju pasākumiem par suņu sportu zināji un interesējies?
Ar suņu sportu nodarbojos jau sen, no 80-tajiem gadiem. Man toreiz bija jauktenis, kurš spēja pārvarēt divmetrīgu sētu un varēja “nolikt pie vietas” pat gruntīgu žuļiku. Lēkāt suni iemācīju pie “krievu Mildas”, jo tur bija laba apmale, kura pakāpeniski kļuva augstāka. Komandai “Ņem!” vislabāk noder čaukstoši celofāna maisiņi. Daks tam nav mācīts un ceru, ka nevajadzēs. Toreiz ar to nodarbojās DOSAAF, un amatieru līmenī mēs tā ņēmāmies. Arī mans iepriekšējais kollijs bija apmācīts, tiesa gan, ne sportam
Daku sāku apmācīt apmēram divas nedēļas pirms pirmajām sacensībām. Apsvēru pat domu, vai ar kucēnu vispār ir vērts braukt. Nācās pielietot visādas viltības un Daks nopelnīja pirmo medaļu disciplīnā, kuru nekad iepriekš nebijām “atstrādājuši”. Tālāk jau sekoja apgūto iemaņu slīpēšana un jaunu iemaņu apgūšana.
Arī tagad darbā no augstākstāvošajiem nav ne sapratnes, ne atbalsta. Pats reizēm jūtos kā vecs suns, kuru īsti nezina, kā padzīt – tāda nu ir attieksme. Daži kolēģi gan mani saprot un pat piepalīdz gan vajadzīgo atribūtu sagādē, gan to pārtransportēšanā. Tika izgatavota pat zīme manai automašīnai – “Collie in car”. Diemžēl vārdus pieminēt nedrīkstu (pilnīgs stulbums!), taču tie, kuriem esmu pateicīgs, paši sapratīs, par ko un kāpēc. Protams, ja izlasīs šo interviju.

 

 

Liktenīgais konservdžampinga ® traps


Abi ar Daku esat piedalījušies tikai vienā suņu izstādē. Kādēļ? Nepatika?
Izstādēs ir baigā nīkšana, Dakam nepatika. Nav nekādas aktivitātes. Suņu frizieris pa blatu vien maksā 50 vietējo rubļu, tad jau labāk iegādāties konservus. Pēc vienīgās izstādes Daks ielēca uzkarsušā automašīnā (apmēram 60 grādi) un rādīja, lai ātrāk ved viņu mājās.
Vai laukos ir foršāk nekā pilsētā? Kā rīdzinieki jūtas “Straumēnos”?
Laukos ir savs labums – svaigs gaiss, plašums un brīvības sajūta, taču nedrīkst aizmirst par smago darbu, kas jāveic, dzīvojot laukos.
Vai tev neprasās pēc ūdens sporta veidiem kolliju pasākumos? Piemēram, varētu "Straumēnu" Lielezerā sarīkot sinhrono peldēšanu vai niršanu pēc konserviem – konservdaivingu!
Daks no ūdens baidās kā velns no krusta. Tad jau jāpeld un jānirst būtu pašam. Labāk šķēršļu dragreiss ®. Vismaz kaut kas no autosporta.

 

 

Kaniboulingā ® Armands ir viens no precīzākajiem spēlētājiem.


Kas sportistam Dakam gatavo, piemēram, brokastis? Armands vai tās tiek iebērtas no maisa?
Brokastīs Daks saņem izmangotās siermaizes pēc rīta pastaigas bērzu birzī. Pamatā ēdam pēc vakara pastaigas – sausā barība ar konserviem un nedaudz buljona. Pēc ēšanas fiziskās aktivitātes nav vēlamas. 
Bet tu pats taču tagad ēdīsi vairāk konservus, vai ne?
Sakarā ar pagaidām pieklusušajām meža brāļu gaitām (veselības problēmas), konservu lietošana uzturā ir krasi samazināta.
Rīt “Superkausa 2015” pēdējais etaps. Vai tev ir kādas prognozes?
Prognožu nav – viss ir atkarīgs no “zvēra” garastāvokļa un ārējiem apstākļiem. Gluži tāpat kā cilvēkam. Varbūt ne ar to ķepu no dīvāna izkāpis.
Laikam Romis rullē!

Paldies un panākumus sportā!

.


0

  

 

.


 
 
 
 

2000-2023 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0