...

Kopš 2015. gada septembra mums Latvijā ir savs "Superkollijs". Tā ir Tiffani Lesthard Sherbon, kuras īpašumā jau ir divas "Kollimpiādes ®" sudraba, viena bronzas medaļa un "Rančo kollija ® 2011" tituls. Ar viņu kopā sporto Mārtiņš Vērdiņš, kuru vēlējos šoreiz iztaujāt.

.

Tefija ir ne vien "kollimpiskā" čempione un "Rančo kollija ® 2011" titula īpašniece, bet arī vienīgais Latvijas "Superkollijs". Kā jūties?
Jūtamies kā labu darbu padarījuši. Tomēr tā nav tāda sajūta, kā finiša lentīti pārraujot, drīzāk tāds kā gandarījums par pelnītu uzvaru.
Šogad abi sportojuši esat daudz - piecās sacensībās gūti ļoti teicami rezultāti. Dažādās disciplīnās jums ir 2 pirmās, 7 otrās un 2 trešās vietas. Vai esi apmierināts ar panākumiem?
Nu, cik Kolliju portāls mums ieplāno, tik bieži arī sportojam. Rezultāti objektīvi atspoguļo to piepūli, ko esam veltījuši sacensībām. Vadījāmies pēc principa "20 % piepūles nodrošina 80 % no rezultāta". Neesam "izpumpējušies", mums vēl ir rezerves.

Pētot kopējo Tefijas sporta karjeru no 2009. gada, nākas secināt, ka tieši otro vietu jums ir visvairāk, es teiktu - "mūžīgi otrie". Kā tev patīk šāds statuss?
Citi centušies labāk. Kā jau teicu, mums ir lielas rezerves, kuras neizmantojām un, iespējams, neizmantosim arī turpmāk. Pietiek ar to, ka mēs zinām par to esamību.
Visvairāk panākumu jums ir tieši collgility ® šķēršļu joslu pārvarēšanā. Tefija ir ļoti "lecīga" un tu, savukārt, ātrs. Vai mājās arī vēl reizēm sarīkojat treniņus?
Katru Jauno gadu esam solījuši viens otram sākt trenēties (kaniboulings ®, kastings ®), bet visu laiku atliekam... Kamēr pienāk diena, kad jākāpj mašīnā un jābrauc uz mačiem. Zināmā mērā par treniņu varam saukt mūsu regulāros braucienus 10-15 km ar divriteni (es ar riteni, Tefija rikšo blakus vai cilpo pa apkārtni un tad mani panāk). Sētā ir viena barjera, kuru izmantojam arvien retāk, jo man šķiet, ka ir pienācis laiks sākt saudzēt Tefijas locītavas.

Kāda bija tava motivācija, kad sāki ar Tefiju piedalīties sacensībās?
Tefija pēc dabas ir ļoti attapīga un sportiska, grēks būtu to neizmantot. Kollijus jau vispār nevajag dresēt, vienkārši jāpaskaidro, ko tu no tiem gribi. Ja atceries, Tefija startēja jau 4 mēnešu vecumā un sanāca pat ļoti labi. Ar tādu "vunderkinderu" sportot ir viens vienīgs prieks un bauda.
Pa šiem gadiem jūs abi esat sacentušies ļoti dažādās disciplīnās. Kuras, izņemot šķēršļu joslu, tev patīk vislabāk? Un Tefijai? Kuras nepatīk?
Nepatīk tās disciplīnas, kuras saimniekam nepadodas - kanikrokets ®, kaniboulings ® un mazākā mērā kastings ®. Tefija par daudz nervozē, skrienot barelreisingu, bet pamanīju, ka arī citi kolliji mēģina koriģēt saimnieka "lidojuma trajektoriju". Bet sports ir sports, noteikumi visiem vienādi, uzvar labākais. Tefijai, manuprāt, patīk visi sporta veidi, jo viņa skrien ātri, aportiņu nes azartiski, neslinko, klausa... Suns, kuram kaut kas nepatīk, tā neuzvedīsies. Man patīk barelreisings, jo tas prasa fizisku piepūli no visas komandas, savukārt trāpīšana pa mērķi ar 300 punktiem, kastē vai kanikroketa ® vārtos ir tīrā laimes spēle, - citiem veicas, citiem nē. Uztrenēties uzminēt, kā ripos bumba pa nelīdzenu virsmu, nav iespējams.

Vai sacensībās ir piedzīvoti arī kādi pārsteigumi vai vilšanās?
Neveiksmīgi startējām šķēršļu dragreisā ®, tas ir jālabo. Visas kļūmes pārsvarā saistītas ar manu neuzmanību, Tefiju nevaru vainot. Pārsteigums bija Tefijas pašpārliecināta darbība ganīšanas testā, nezināju, ka Tefija prot dot pretī lopiem. Katrā gadījumā pozitīvo emociju ir ļoti daudz, bet vilšanās mēs ātri noliekam atmiņas tālajos kambaros, aizslēdzam durvis, bet atslēgas izmetam.
Konservdžampingā ® gan pērn, gan šogad Tefija kopā ar Daku "slaucīja" bundžas no šķēršļiem...
Šogad nogāzām mazāk bundžu nekā pērn, līdz ar to konstatējam progresu. Nākamgad jānogāž vēl mazāk. Bet iesaku trapu būvēt stabilāku, lai suņi nevarētu skrienot to būtiski sašūpot un nokratīt bundžas.
Kolliju portāla pasākumu dalībnieku vispārējais sportiskais līmenis ir audzis. Neviens vairs nerunā par pavadām un nepieprasa "Tautas klasi". Kuru kolliju izaugsmi esi pamanījis šajos gados?
Progress ir manāms pilnīgi visiem kollijiem, kas piedalās sacensībās, bet "Tautas klasi" nepieprasa tādēļ, ka tie, kuri to pieprasīja, vairs uz "Kollimpiādi ®" nebrauc. Un te neko nevar padarīt, ja no piknika ar aerobikas elementiem esam progresējuši līdz sporta sacensībām. Pikniks pārcēlās uz "Rančo kolliju ®" un tas ir pareizi. Kā perspektīvākie sportisti man šķiet izceļami Mona, Lote, Daks, Lociņš un, protams, Tanžerīns!

Esmu novērojis blakus tendenci - sportot gribētāju pulks sarūk arvien mazāks. Daudziem gribas tikai "patusēt". Kā tev šķiet, kāpēc?
Tāpēc ka jaunam, ātram, sportiskam sunim vajadzīgs tikpat jauns, ātrs, sportisks pārinieks. Man šķiet, ka tiem saimniekiem, kas paši nevar vai negrib doties laukumā, ir jāpiesaista sporta hendleri (piemēram bērni, mazbērni), kas skries un darīsies. Ja šāda hendlera nav, bet pašam skriet nav jaudas, tad loģiski, ka nav vēlmes braukt uz sacensībām "pa tukšo". "Tusiņš" jau nekad neizpaliek, bet ar to ir par maz.
Mani satrauc tas, ka sportot gribētājiem nepievienojas jaunā paaudze. Kad mēs, "vecās kolliju pasākumu mēbeles" vairs nespēsim pasportot, visas aktivitātes beigsies. Vai tu redzi kādu risinājumu šai problēmai?
Neredzu nekādu. Un nevajag neko "risināt"! Ja jaunatne ir tik aizņemta, ka nevar reizi gadā atbraukt uz sacensībām, tad tas ir jāpieņem. Motivāciju nevar iepotēt, vai nu ir vai nu nav. Nesāksi taču piemaksāt par dalību. Ja arī kādu laiku būs pārtraukums, reiz nākotnes kollisti noskatīsies tavus video un sāks visu no jauna. Par to es esmu pārliecināts.
Arī izstādēs jums labi klājies - titulu, ka vai cik. Vai vēl turpini izstādīt Tefiju izstāžu ringā?
Nē, izstādes vairs neplānojam. Uzskatu tās par ne īpaši patīkamu, bet OBLIGĀTU nodevu, ja plāno kucēnu metienus. Tituli ir nepieciešami ciltsrakstiem, viss pārējais tur ir tīrā veida komercija, kurā piedalīties man nav ne mazākās intereses. Rīkotāji paši vainīgi. Mēs labāk lieku reizi aizbrauksim uz "Straumēniem".

Kad filmējām materiālu seriāla "Mans draugs kollijs" jaunajai sezonai, tu teici, ka, pateicoties Kolliju portālam, kolliji ir kļuvuši sportiskāki un draudzīgāki. Kā tu domā, kas vieno šo kolliju īpašniekus?
Diemžēl kolliji nevar paši izvēlēties sev saimniekus. Mēs izvēlamies viņus. Tas nozīmē, ka kollijos mēs visi saskatām īpašības, kas atbilst mūsu vērtībām. Kollisti ir dažādi cilvēki, bet ar vienādi labu gaumi. Tāpat kā, piemēram, mākslā vieniem patīk Purvītis, citiem Gatis Šļūka. Ne viena, ne otra izvēle nav peļama. Kollistiem ir vienāda vērtību skala, tas mūs vieno un liek priecāties par kopā sanākšanu.
Šogad atzīmējam Kolliju portāla 15 gadu jubileju. Vai tev kā kolliju īpašniekam ir izdevies atrast sev noderīgu informāciju portālā?
Ar interesi sekoju jaunumiem portālā, aplūkoju galerijas un retos video ar kolliju piedalīšanos. Neesmu redzējis nevienu citu tik plašu informācijas krātuvi par vienu šķirni ne krievu, ne angļu valodā. Tas ir ko vērts!
Par ziemas sporta veidiem jau jautāju tev iepriekšējā intervijā. Varbūt tu varētu izdomāt kādu rudens sporta veidu? Es izdomāju, piemēram, sēningu jeb aportēšanas sacensības "Ej bekot!"
Ir man viena ideja, kuru realizēšu varbūt ne tūlīt, bet nākotnē. Darbības pagaidu nosaukums "PET-tings". Saimnieks ņem maisu un ar suni dodas vidēji piecūkotā mežā. Ļoti piecūkotā mežā iet nav tik interesanti, tur jābūt citiem risinājumiem. Pēc komandas suns sāk meklēt ar redzi vai ožu PET pudeles un nes tās saimniekam. Saimnieks liek pudeles maisā un nes uz atkritumu konteineru (vai pie tiesnešiem, ja tās ir sacensības). Kura komanda noteiktā laikā savāks vairāk PET pudeļu vienību, tā uzvar.

Cūkmenam tas patiktu. Vai tev un "Superkollijam" Tefijai patīk sēņot?
"Superkollijai" patīk viss, ko mēs darām kopā. Tefija prot meklēt paslēptus priekšmetus, bet sēnes mēs vēl neesam mēģinājuši. Paldies par ideju!
Vai tev ir kāds ieteikums tiem kolliju īpašniekiem, kuri nespēj saņemties, piecelties no dīvāna un pamēģināt piedalīties kādās no mūsu sacensībām nākamgad (no sērijas "mēs jau neko neprotam")?
Ja tā ir vienkārši ērta atruna, tad nekas nelīdzēs. Bet tiem, kuri vēl svārstās, teikšu, ka kolliju sports ir unikāla iespēja padarīt jūsu un jūsu mīluļa dzīvi labāku. Ne visām suņu šķirnēm tā veicas. Ja neizmantojat šo iespēju, kādēļ vispār iegādājāties suni?

Precīzi! Paldies par sarunu! Uz tikšanos "Straumēnos"!

.