"Baltajam
degunam" Erronam
ir 10 gadu jubileja, tāpat kā citiem Abijas
kucēniem. Tādēļ vēlējos atsaukt atmiņā šo
laiku un nedaudz parunāt arī par mākslu ar Errona
saimnieci Ilānu Lisagoru. Erronu
uzskatu par vienu no pēdējās desmitgades labākajiem
kollijiem, kurš nez kāpēc tik nepelnīti maz ir
bijis iesaistīts vaislas darbā. Arī Lociņš
ir viņa dēls.
.
Jūs esat
daudzu grāmatu ilustrāciju autore. Vai jūs vēlētos ilustrēt
grāmatu par
Lesiju?
Man nemaz nav tik daudz izdoto grāmatu ar ilustrācijām, bet par
Lesijas
grāmatas ilustrēšanu nekad nebiju domājusi.
Laikam tāpēc, kā filmas par Lesiju
bērnībā nebiju redzējusi.
.
.
Errons
ar Aleksandru.
.
Vai esat zīmējusi kollijus un iekļāvusi tos savās ilustrācijās?
Vienu konkrētu kolliju esmu zīmējusi, taču nevis, attēlojot suni, bet izmantojot kā modeli citu dzīvnieku vai personāžu attēlošanai.
Piemēram, zīmēju Errona portretu kā pamatu lapsas attēlam Ebreju tautas
pasaku grāmatai. Šīs pašas grāmatas
pasakas Ķēniņš Zālamans un nakts gars Asmodejs ilustrācijai
Errons pozēja nakts gara Asmodeja tēlam.
Ja kāds man jautās: kas kopīgs kollijam ar nakts garu,
atbildēšu: vai jūs esat viņu redzējuši?
.
.
Pirmo
reizi "Rančo
kollija ® 2015" laikā tiek spēlēts
kanikrokets
®. Vai Erronam
šis jaunais sporta
veids patiks? Kanikrokets
® ir veltīts viņa dēlam Sherlock
Of Blue Hills jeb Lociņam.
.
Savulaik mācījāties Jāņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā. Vai par modeļiem kādreiz kalpoja arī suņi?
Diemžēl nē. Par modeļiem kalpoja tikai cilvēki. Skolas laikā es vispār par
kollijiem nezināju neko. Ar pirmo kolliju iepazinos
tikai akadēmijas laikā, jo manai kursa biedrenei Jolantai bija
kollija kucīte Kora. Jāatzīstas, ka man no viņas bija bail.
Bieži ar viņu kontaktēties neiznāca, jo kad mēs mācījāmies otrajā vai trešajā kursā,
Kora nomira no kaut kādas slimības.
Pēc tam jūs pabeidzāt Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļu. Kādā interjerā, jūsuprāt, vislabāk iederas kolliji?
Kolliji var iederēties jebkurā interjerā, taču
laikam jāprasa pašiem suņiem. Ja viņiem interjers liksies patīkams, viņi
labprāt tur uzturēsies.
.
.
Sacensībās
kopā ar Erronu
vairāk startē tieši Aleksandrs.
.
Esmu nonācis pie atziņas, ka kolliji ir 80-to gadu suņi. Tādēļ
Kolliju portāls ir iecerējis īpašu foto sēriju Kolliji 1980, kurā mūsdienu kolliji būs aplūkojami astoņdesmito gadu interjerā. Tiek piemeklētas tā laika tapetes, tepiķi, mēbeles, aparatūra un sadzīves priekšmeti. Vai kāds interjera priekšmets jums īpaši saistās ar 80-tajiem un kollijiem?
Astoņdesmitajos man bija visai vājš priekšstats par kollijiem kā
šķirni, bet, manuprāt, interjerā ļoti labi
iederētos ērts Valmieras dīvāns. Tādi tolaik bija ļoti liels deficīts.
Errons ir jūsu otrais kollijs. Lūdzu, pastāstiet par pirmo suni!
Mūsu ģimenē nekad iepriekš suņu nebija, taču mēs ar vīru apmēram no 80-to gadu vidus sapņojām par savu suni, pat meklējām literatūrā mums
piemērotāko šķirni. Diemžēl mums ilgi nebija
iespēju turēt mājas suni. Pēc tam mūsu draugi bija atveduši no Maskavas kollija kucēnu, kurš mums abiem ļoti patika, un mums tika apsolīts kucēns
nākotnē.
Pagāja divi gadi. Vīrs aizbrauca uz Talsiem un atveda mazu,
mēnesi vecu kucēnu. Viņam bija dots vārds Delkarro
Taels. Diemžēl uzreiz pēc ierašanās mūsu mājās
Karro saslima, un man, kurai nebija nekādas pieredzes suņu kopšanā, nācās viņu ārstēt un kopt. Paldies dakterei Lijai
Sirmajai un dievam, - viņš izveseļojās! Pēc tam
dzīve ar suni vairs nešķita tik grūta iesācējam...
Karro ar mums nodzīvoja divpadsmit ar pusi gadu.
Tie mums bija ļoti laimīgi, kaut arī laiki toreiz
nebija nekādi vieglie. Piedalījāmies izstādēs, atzīmes bija teicamas, bet tajos laikos
pēc kollijiem pieprasījums bija mazs, un pēcnācēju Delkarro nebija.
.
.
Ilāna
ar Delkarro Tael.
.
Vai abi kolliji ir līdzīgi vai arī atšķirīgi?
Viņi ir pavisam dažādi! Es pat to nebiju gaidījusi,
taču te ir tāpat kā ar bērniem - katrs ir atšķirīgs, ar citu raksturu.
Karro bija diezgan mierīgs, domīgs, citreiz pat varēja
sadusmoties.
Ronijs uzreiz izrādīja savu jautro, labestīgu
raksturu. Protams, ar gadiem viņš ir kļuvis nopietnāks, savā mikrorajonā uzskata sevi par galveno, bet mājās, tāpat kā bērnībā, spēlējas ar mantiņām.
Atšķirībā no pirmā kollija, Erronam
patīk spēlēties ar mīkstajām mantiņām. Laiku pa laikam
nākas meklēt jaunas. Nesen atvedu no ārzemēm zaķi, tagad tas
viņam ir pats mīļākais - ar to vien spēlējas.
.
.
Aleksandrs
ar Erronu
pie vides labirinta "Rančo
kollijā ® 2011".
.
Kā jūs kļuvāt par Errona saimnieci? Dzīve bez kollija šķita tukša?
Dzīve bez suņa bija vienkārši neciešama! Es biju gatava ņemt suni uzreiz pēc
Karro aiziešanas, bet kollija kucēnu nebija. Sāku skatīties
kollijus izstādēs. Beidzot vienā ieraudzīju kolliju, kas man ļoti patika, vienīgi viņš bija melns,
bet mēs tomēr gribējām rudu ar baltu. Suns vēl bija jauns,
taču ļoti skaists. Pēc kāda laika Irisa Stepe citā izstādē iepazīstināja mani ar
Ievu un
Abiju, un teica, ka
Abiju pāros Igaunijā ar ļoti skaistu suni,
- jābūt labiem bērniem. Aizņemtības dēļ pēc
laika šo sarunu biju aizmirsusi.
Par lielu pārsteigumu kļuva
Irisas zvans,
un viņa prasīja, vai mēs ņemtu kucēnu? Bija pagājušas
tikai dažas dienas kopš viņu dzimšanas, taču kucēni esot ļoti labi, lieli,
divi puikas un viena meitene. Mēs gribējām puiku
un pēc mēneša braucām uz Plakanciemu pie Ievas un
Agra
aplūkot kucēnus. Par brīnumu mūsu kucēns uzreiz
pienāca pie manis, es paņēmu viņu klēpī un sapratu, ka man atkal ir suns un laime! Tā mēs tikām
pie kollija! Un tikai tad es uzzināju, ka mūsu kucēns
ir no tā melnā skaistā suņa Steadwyn Black Signet, kas man
tik ļoti bija iepaticies izstādē...
.
.
Errons
brokasto.
.
Kā jums šķiet, kāpēc Latvijā netiek uzņemtas filmas par suņiem? Tas netika darīts iepriekš, bet tagad Rīgas kinostudija jau pārvērtusies par noliktavu... Vienīgā filma, kas nāk prātā, - Suņuvīrs un Tille.
Filmas par suņiem ir ļoti grūti veidot. Ar dzīvniekiem, tāpat kā ar bērniem,
ir grūti strādāt, jo viņi nesaprot falšu spēli, viņi vienkārši dzīvo
piedāvātajos apstākļos. Es domāju, ka mums nav cilvēku, kas
varētu izveidot šādu filmu.
Jā, būtu grūti iedomāties dažu labu latviešu
režisoru veidojam suņu filmu - tā būtu filma, ko
nesaprastu pat kaķi... Vai jūs vispār skatāties filmas par suņiem? Šad tad
kolliji parādās epizodiskās lomās dažādos kino
darbos. Vai kāda filma jums ir īpaši palikusi atmiņā?
Filmas par suņiem es skatos, kad sanāk, bet ar kollijiem
vismaz pēdējo piecpadsmit gadu laikā nevienu
filmu neatceros.
Izņēmums ir krievu seriāls Muhtara atgriešanās
2, kura neskaitāmās sērijas rāda NTV.
.
Interesanta
sagadīšanās! "Kolliju
portāla kaniboulinga ® un kastinga veterānu kausā
2014" gan Erronam,
gan viņa mammai Abijai
kopvērtējumā vienāds rezultāts un trešā
vieta.
Ja jums būtu jāizvēlas mūzika filmai par kolliju, kāda tā būtu?
Par mūziku man grūti spriest, jo neesmu speciāliste
šajā jomā, bet man šķiet, ka der jebkāda
laba mūzika. Viss ir atkarīgs no filmas scenārija.
Deviņdesmitajos jūs esat bijusi arī scenogrāfe Jauniešu Ebreju teātrī Čiri-Biri-Bom. Vai jums nekad nav radusies vēlme iestudēt brīvdabas izrādi ar kollijiem?
Man šķiet, tas būtu ļoti interesanti, bet tikai
ar vienu noteikumu, - ja jūs kļūtu par režisoru.
Tad es ar prieku uzņemtos scenogrāfa darbu. Variebā
Straumēnos tas būtu iespējams.
Man ļoti gribētos nākotnē kādā no mūsu kolliju pasākumiem
Straumēnos iestudēt teatralizētu uzvedumu, piemēram, Vilku un septiņus kazlēnus. Vai, teiksim,
Eglītēs ar
asti cilvēki varētu saģērbties tērpos, par provi, zaķīša, vāverītes... un tad kopā ar savu kolliju nostartēt
sacensībās.
Bet es gan labāk būtu mākslinieks-inscenētājs
nevis režisors. Kāds tērps, jūsuprāt, piestāvētu man?
Manuprāt, jums kā šī pasākuma saimniekam un galvenajam daudzu ideju autoram un realizētājam piestāvētu pasaku tēva tēls.
.
.
Errons
ar saviem apbalvojumiem tieši savā 10 gadu jubilejā.
.
Un
kāds tērps viņam varētu būt?
Uzreiz
neatbildēšu, taču vajag tikai sākt. Sākam?
Jūs bieži ar Erronu piedalāties
mūsu pasākumos. Vai ir kāda disciplīna, kas visvairāk palikusi atmiņā?
Ronim patīk viss, kas ir saistīts ar aportēšanu.
Viņš vispār ir diezgan sportisks, taču saimnieki ir mazliet par vecu...
Jūsu dāvātās krāsas jau vairākus gadus izmantojam
suņu sporta inventāra izgatavošanā. Kā jūs vērtējat
mūsu pasākumu vizuālo noformējumu un idejas?
Pasākumi kļūst
arvien interesantāki un viss ir noformēts ļoti profesionāli!
Es labi apzinos, kāds darbs un izdoma ir tajos ieguldīti. Liels paldies!
.
.
Mīļais
zaķis!
.
Februārī Abijas bērni
Errons,
Elfis un
Līzīte svin
savas 10 gadu jubilejas. Atceros kucēntiņu Erronu ar balto degunu, kas grauza mēbelēm rokturus; kucēntiņu
Līzīti, kas ēda zemenes... Šis laiks man ir paskrējis tik ātri kā viens mirklis. Vai varat atsaukt atmiņā spilgtākās epizodes no šiem 10 gadiem?
Man arī šis laiks ir paskrējis ļoti ātri, pat zibenīgi. Grūti tagad
izcelt kādu atsevišķu dienu vai notikumu.
Katru dienu, kad tevi modina slapjais deguns, un pēc tam
tiek atnests zaķis rotaļai, izjūti laimes sajūtu.
Kaut tā varētu turpināties vēl ilgi!
To gribas novēlēt mums visiem, - lai mūsu suņi: Līzīte,
Elfis
un Errons būtu
vēl ilgi, ilgi kopā ar mums!
Paldies!
.
|