Intervijas  

 

.

Sapratu, ka man atkal ir suns un laime!

.

.

Ilāna ar Erronu Latvijas Kolliju kluba Veterānu skatē Variebā.

.

"Baltajam degunam" Erronam ir 10 gadu jubileja, tāpat kā citiem Abijas kucēniem. Tādēļ vēlējos atsaukt atmiņā šo laiku un nedaudz parunāt arī par mākslu ar Errona saimnieci Ilānu Lisagoru. Erronu uzskatu par vienu no pēdējās desmitgades labākajiem kollijiem, kurš nez kāpēc tik nepelnīti maz ir bijis iesaistīts vaislas darbā. Arī Lociņš ir viņa dēls.

.

Jūs esat daudzu grāmatu ilustrāciju autore. Vai jūs vēlētos ilustrēt grāmatu par Lesiju?
Man nemaz nav tik daudz izdoto grāmatu ar ilustrācijām, bet par Lesijas grāmatas ilustrēšanu nekad nebiju domājusi. Laikam tāpēc, kā filmas par Lesiju bērnībā nebiju redzējusi.

.

.

Errons ar Aleksandru.

.
Vai esat zīmējusi kollijus un iekļāvusi tos savās ilustrācijās?
Vienu konkrētu kolliju esmu zīmējusi, taču nevis, attēlojot suni, bet izmantojot kā modeli citu dzīvnieku vai personāžu attēlošanai. Piemēram, zīmēju Errona portretu kā pamatu lapsas attēlam „Ebreju tautas pasaku” grāmatai. Šīs pašas grāmatas  pasakas „Ķēniņš Zālamans un nakts gars Asmodejs” ilustrācijai Errons „pozēja” nakts gara Asmodeja tēlam. Ja kāds man jautās: kas kopīgs kollijam ar nakts garu, atbildēšu: vai jūs esat viņu redzējuši?

.

.

Pirmo reizi "Rančo kollija ® 2015" laikā tiek spēlēts kanikrokets ®. Vai Erronam šis jaunais sporta veids patiks? Kanikrokets ® ir veltīts viņa dēlam Sherlock Of Blue Hills jeb Lociņam.

.
Savulaik mācījāties Jāņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā. Vai par modeļiem kādreiz kalpoja arī suņi?
Diemžēl nē. Par modeļiem kalpoja tikai cilvēki. Skolas laikā es vispār par kollijiem nezināju neko. Ar pirmo kolliju iepazinos tikai akadēmijas laikā, jo manai kursa biedrenei Jolantai bija kollija kucīte Kora. Jāatzīstas, ka man no viņas bija bail. Bieži ar viņu kontaktēties neiznāca, jo kad mēs mācījāmies otrajā vai trešajā kursā, Kora nomira no kaut kādas slimības.
Pēc tam jūs pabeidzāt Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļu. Kādā interjerā, jūsuprāt, vislabāk iederas kolliji?
Kolliji var iederēties jebkurā interjerā, taču laikam jāprasa pašiem suņiem. Ja  viņiem interjers liksies patīkams, viņi labprāt tur uzturēsies.

.

.

Sacensībās kopā ar Erronu vairāk startē tieši Aleksandrs.

.
Esmu nonācis pie atziņas, ka kolliji ir 80-to gadu suņi. Tādēļ Kolliju portāls ir iecerējis īpašu foto sēriju “Kolliji 1980”, kurā mūsdienu kolliji būs aplūkojami astoņdesmito gadu interjerā. Tiek piemeklētas tā laika tapetes, tepiķi, mēbeles, aparatūra un sadzīves priekšmeti. Vai kāds interjera priekšmets jums īpaši saistās ar 80-tajiem un kollijiem?
Astoņdesmitajos man bija visai vājš priekšstats par kollijiem kā šķirni, bet, manuprāt, interjerā ļoti labi iederētos ērts “Valmieras” dīvāns. Tādi tolaik bija ļoti liels deficīts.
Errons ir jūsu otrais kollijs. Lūdzu, pastāstiet par pirmo suni!
Mūsu ģimenē nekad iepriekš suņu nebija, taču mēs ar vīru apmēram no 80-to gadu vidus sapņojām par savu suni, pat meklējām literatūrā mums piemērotāko šķirni. Diemžēl mums ilgi nebija iespēju turēt mājas suni. Pēc tam mūsu draugi bija atveduši no Maskavas kollija kucēnu, kurš mums abiem ļoti patika, un mums tika apsolīts kucēns nākotnē.
Pagāja divi gadi. Vīrs aizbrauca uz Talsiem un atveda mazu, mēnesi vecu kucēnu. Viņam bija dots vārds Delkarro Taels. Diemžēl uzreiz pēc ierašanās mūsu mājās Karro saslima, un man, kurai nebija nekādas pieredzes suņu kopšanā, nācās viņu ārstēt un kopt. Paldies dakterei Lijai Sirmajai un dievam, - viņš izveseļojās! Pēc tam dzīve ar suni vairs nešķita tik grūta iesācējam...
Karro ar mums nodzīvoja divpadsmit ar pusi gadu. Tie mums bija ļoti laimīgi, kaut arī laiki toreiz nebija nekādi vieglie. Piedalījāmies izstādēs, atzīmes bija teicamas, bet tajos laikos pēc kollijiem pieprasījums bija mazs, un pēcnācēju Delkarro nebija.

.

.

Ilāna ar Delkarro Tael.

.
Vai abi kolliji ir līdzīgi vai arī atšķirīgi?
Viņi ir pavisam dažādi! Es pat to nebiju gaidījusi, taču te ir tāpat kā ar bērniem - katrs ir atšķirīgs, ar citu raksturu. Karro bija diezgan mierīgs, domīgs, citreiz pat varēja sadusmoties.
Ronijs uzreiz izrādīja savu jautro, labestīgu raksturu. Protams, ar gadiem viņš ir kļuvis nopietnāks, savā mikrorajonā uzskata sevi par galveno, bet mājās, tāpat kā bērnībā, spēlējas ar mantiņām. Atšķirībā no pirmā kollija, Erronam patīk spēlēties ar mīkstajām mantiņām. Laiku pa laikam nākas meklēt jaunas. Nesen atvedu no ārzemēm zaķi, tagad tas viņam ir pats mīļākais - ar to vien spēlējas.

.

.

Aleksandrs ar Erronu pie vides labirinta "Rančo kollijā ® 2011".

.
Kā jūs kļuvāt par Errona saimnieci? Dzīve bez kollija šķita tukša?
Dzīve bez suņa bija vienkārši neciešama! Es biju gatava ņemt suni uzreiz pēc Karro aiziešanas, bet kollija kucēnu nebija. Sāku skatīties kollijus izstādēs. Beidzot vienā ieraudzīju kolliju, kas man ļoti patika, vienīgi viņš bija melns, bet mēs tomēr gribējām rudu ar baltu. Suns vēl bija jauns, taču ļoti skaists. Pēc kāda laika Irisa Stepe citā izstādē iepazīstināja mani ar Ievu un Abiju, un teica, ka Abiju pāros Igaunijā ar ļoti skaistu suni, - jābūt labiem bērniem. Aizņemtības dēļ pēc laika šo sarunu biju aizmirsusi.

Par lielu pārsteigumu kļuva Irisas zvans, un viņa prasīja, vai mēs ņemtu kucēnu? Bija pagājušas tikai dažas dienas kopš viņu dzimšanas, taču kucēni esot ļoti labi, lieli, divi puikas un viena meitene. Mēs gribējām puiku un pēc mēneša braucām uz Plakanciemu pie Ievas un Agra aplūkot kucēnus. Par brīnumu „mūsu” kucēns uzreiz pienāca pie manis, es paņēmu viņu klēpī un sapratu, ka man atkal ir suns un laime! Tā mēs tikām pie kollija! Un tikai tad es uzzināju, ka mūsu kucēns ir no tā melnā skaistā suņa Steadwyn Black Signet, kas man tik ļoti bija iepaticies izstādē...

.

.

Errons brokasto.

.
Kā jums šķiet, kāpēc Latvijā netiek uzņemtas filmas par suņiem? Tas netika darīts iepriekš, bet tagad Rīgas kinostudija jau pārvērtusies par noliktavu... Vienīgā filma, kas nāk prātā, - “Suņuvīrs un Tille”.
Filmas par suņiem ir ļoti grūti veidot. Ar dzīvniekiem, tāpat kā ar bērniem, ir grūti strādāt, jo viņi nesaprot falšu spēli, viņi vienkārši dzīvo piedāvātajos apstākļos. Es domāju, ka mums nav cilvēku, kas varētu izveidot šādu filmu.
Jā, būtu grūti iedomāties dažu labu latviešu režisoru veidojam suņu filmu - tā būtu filma, ko nesaprastu pat kaķi... Vai jūs vispār skatāties filmas par suņiem? Šad tad kolliji parādās epizodiskās lomās dažādos kino darbos. Vai kāda filma jums ir īpaši palikusi atmiņā?
Filmas par suņiem es skatos, kad sanāk, bet ar kollijiem vismaz pēdējo piecpadsmit gadu laikā nevienu filmu neatceros. 
Izņēmums ir krievu seriāls „Muhtara atgriešanās 2”, kura neskaitāmās sērijas rāda NTV.

.

 

Interesanta sagadīšanās! "Kolliju portāla kaniboulinga ® un kastinga veterānu kausā 2014" gan Erronam, gan viņa mammai Abijai kopvērtējumā vienāds rezultāts un trešā vieta.


Ja jums būtu jāizvēlas mūzika filmai par kolliju, kāda tā būtu?
Par mūziku man grūti spriest, jo neesmu speciāliste šajā jomā, bet man šķiet,  ka der jebkāda laba mūzika. Viss ir atkarīgs no filmas scenārija.
Deviņdesmitajos jūs esat bijusi arī scenogrāfe Jauniešu Ebreju teātrī “Čiri-Biri-Bom”. Vai jums nekad nav radusies vēlme iestudēt brīvdabas izrādi ar kollijiem?
Man šķiet, tas būtu ļoti interesanti, bet tikai ar vienu noteikumu, - ja jūs kļūtu par režisoru. Tad es ar prieku uzņemtos scenogrāfa darbu. Variebā “Straumēnos” tas būtu iespējams.
Man ļoti gribētos nākotnē kādā no mūsu kolliju pasākumiem “Straumēnos” iestudēt teatralizētu uzvedumu, piemēram, “Vilku un septiņus kazlēnus”. Vai, teiksim, “Eglītēs ar asti” cilvēki varētu saģērbties tērpos, par provi, zaķīša, vāverītes... un tad kopā ar savu kolliju nostartēt sacensībās. Bet es gan labāk būtu mākslinieks-inscenētājs nevis režisors. Kāds tērps, jūsuprāt, piestāvētu man?
Manuprāt, jums kā šī pasākuma saimniekam un galvenajam daudzu ideju autoram un realizētājam piestāvētu pasaku tēva tēls.

.

.

Errons ar saviem apbalvojumiem tieši savā 10 gadu jubilejā.

.

Un kāds tērps viņam varētu būt?

Uzreiz neatbildēšu, taču vajag tikai sākt. Sākam?
Jūs bieži ar Erronu piedalāties mūsu pasākumos. Vai ir kāda disciplīna, kas visvairāk palikusi atmiņā?
Ronim patīk viss, kas ir saistīts ar aportēšanu. Viņš vispār ir diezgan sportisks, taču saimnieki ir mazliet par vecu...
Jūsu dāvātās krāsas jau vairākus gadus izmantojam suņu sporta inventāra izgatavošanā. Kā jūs vērtējat mūsu pasākumu vizuālo noformējumu un idejas?
Pasākumi kļūst arvien interesantāki un viss ir noformēts ļoti profesionāli! Es labi apzinos, kāds darbs un izdoma ir tajos ieguldīti. Liels paldies!

.

.

Mīļais zaķis!

.
Februārī Abijas bērni Errons, Elfis un Līzīte svin savas 10 gadu jubilejas. Atceros kucēntiņu Erronu ar balto degunu, kas grauza mēbelēm rokturus; kucēntiņu Līzīti, kas ēda zemenes... Šis laiks man ir paskrējis tik ātri kā viens mirklis. Vai varat atsaukt atmiņā spilgtākās epizodes no šiem 10 gadiem?
Man arī šis laiks ir paskrējis ļoti ātri, pat zibenīgi. Grūti tagad izcelt kādu atsevišķu dienu vai notikumu.

Katru dienu, kad tevi modina slapjais deguns, un pēc tam tiek atnests zaķis rotaļai, izjūti laimes sajūtu. Kaut tā varētu turpināties vēl ilgi!
To gribas novēlēt mums visiem, - lai mūsu suņi: Līzīte, Elfis un Errons būtu vēl ilgi, ilgi kopā ar mums!

Paldies!

.


0

  

 

.


 
 
 
 

2000-2023 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0