Jau vairākus gadus
Mārtiņš Budreiko
Kolliju portāla
tehniskajās
iecerēs ir tikpat nozīmīgs un neredzams kā
radioviļņi. Tieši ar viņa konsultācijām un atbalstu
mūsu
"Laimīgo kolliju zemes
®"
darbnīcā "FarmPunkz electric
®"
top dažādas mašīnas
"Kolliju kino
®"
studijas filmēšanas
vajadzībām. Viņš bieži krata pirkstu un piemin Oma
likumu un "burvju dūmus", bez kuriem arī mūsu "sapņu
fabrikā" reizēm neiztiekam. Šoreiz runāsim mazliet
par radio, kino un kollijiem.
.
1979. gadā grupa
"The Buggles" pirmatskaņoja savu populārāko dziesmu
"Video nogalināja radio zvaigzni". Pareģojums
nepiepildinājās radio ir dzīvs vēl joprojām. Kādēļ
tas, tavuprāt, ir izrādījies tik nozīmīgs un
ilgdzīvojošs laikā?
Varbūt tādā formā, kā pirms simts gadiem, radio tiek
lietots krietni mazāk. Tomēr mūsu ikdienā tas ir
sastopams visur. Mūsdienās ļoti daudzām tehnoloģijām
un ierīcēm pilnvērtīgas darbības pamatā ir
radioviļņi. Manuprāt, radio ir nemirstīgs, lai arī
ko "The Buggles" nebūtu pareģojuši. Kur tagad ir tā
grupa un kas to atceras?
Pieminētā "The Buggles" dziesma tolaik simboliski
iezīmēja jauno mūzikas video ēras sākumu un mūzikas
kanāla "MTV" dzimšanu 1981. gadā. Šis klips tika
parādīts kā pats pirmais. Video gan nenogalināja
radio, bet mūzikas video diemžēl nogalināja pašu
video milzi "MTV". Iet laiks, un modē arvien vairāk
ir dažādi retro raidījumu televīzijas kanāli,
piemēram, "TV Nostalgija" Vai tu mēdz skatīties
filmas no savas bērnības?
Speciāli nemeklēju un neskatos, dažreiz tikai tā,
garāmejot. Neesmu filmu un TV fans, kā arī neizjūtu
nostalģiju pēc tā laika filmām.
.
.
Ja jūs domājat, ka tas
ir Karlsons, tad kļūdāties! Tas ir Mārtiņš un viņa
uzstādītās antenas.
.
Vai bērnībā tu skatījies
seriālu par "Lesiju"?
Bērnībā skatījos ar interesi gan
Lesiju,
gan citus seriālus ar dzīvnieku piedalīšanos, taču
īpaši nepārdzīvoju, ja kādu sēriju nācās izlaist. It
sevišķi vasarās. Tagad vairs neskatos, tāpēc ar
iespaidiem padalīties nevaru.
Tavā dzīvē ir bijuši vairāki kolliji. Kādēļ tev
patīk tieši šie suņi?
Bērnībā un pusaudža gados mūsu ģimenē mājdzīvnieku
nebija.
Pirmais kollijs Regija
ienāca manā un sievas Ausmas dzīvē pagājušā gadsimta
deviņdesmito gadu sākumā. Pateicoties sievas
iniciatīvai, jo man nebija ne mazākās sajēgas, ko
nozīmē suns mājās. Regijai toreiz bija daži mēneši
un es nevarēju beigt brīnīties, vai tiešām no tā
mazā, strupdegunainā, pūkainā bumbuļa izaugs
kollijs. Izauga gan, balti ruds, pūkains un vienmēr
smaidīgs suns. Vēlāk Regu savā aizgādībā pakāpeniski
pārņēma mamma, jo mums ar maziem bērniem un suni
gāja diezgan pagrūti.
.
.
Ātrāks par
radioviļņiem!
.
Nākamie kolliji manā
dzīvē ienāca paralēli mammas un tēva mājās. Regija
nodzīvoja 14 gadus. Nākamais, melnbaltais kollijs
Lana
nāca no patversmes. Informāciju atradu
Kolliju portāla
agrīnajā versijā. Parādīju mammai. Nolēmām aizbraukt
uz patversmi ciemos. Suns bija diezgan slims, bet,
pateicoties dakteriem un mammai, tika izglābts un
adoptēts.
Lanai tad jau bija
seši gadi, vēl astoņus nodzīvoja pie mums un pa
varavīksnes tiltu aizgāja 14 gadu vecumā, tāpat kā
Regija. Pēc šķiršanās no
Lanas nolēmām, ka
vairs nekad suni neņemsim. Tomēr apmēram pēc gada,
pateicoties manam brālim Gintam, mammas mājās ienāca
Agate,
pusgadu veca melnbaltā kollijmeitene no Lietuvas.
Šobrīd
Agatei ir jau pieci
gadi un viņa priecē mūs visus.
Grūti pateikt, kāpēc
man patīk tieši kolliji, bet laikam jau tāpēc, ka
tie ir suņi, ar kuriem esmu bijis kopā salīdzinoši
ilgu laiku.
.
.
Mārtiņš ar sievu Ausmu
un Regiju.
.
Tu esi ļoti skeptiski nokaņots pret
pseidozinātniskiem TV šoviem, piemēram, tev nepatīk
"Mythbusters", un taviem ģimenes locekļiem ir ļoti
grūti skatīties kopā ar tevi filmas, jo vienmēr
pamani neatbilstības. Tevi tas tik ļoti traucē?
Skeptiski noskaņots pret šiem šovmeņiem esmu tāpēc,
ka lielai sabiedrības daļai TV vai datora ekrāns ir
logs uz pasauli un bezmaz vienīgais informācijas
avots. Rezultātā visādas absurdas teorijas un
pseidozinātniski eksperimenti iesēžas cilvēku
galvās, kā vienīgie patiesie, un ir ļoti grūti
"izsitami ārā". Neteikšu, ka būtu grūti ar mani
skatīties filmas, jo es to daru salīdzinoši reti.
Jā, ir man tāds niķis
- komentēt neatbilstības -, bet tie drīzāk ir
izņēmuma gadījumi, kad, piemēram, filmā par Otro
Pasaules karu parādās aparatūra no 20. gadsimta 50.
vai 60. gadiem, vai arī tiek rādītas kādas tehniski
neiespējamas lietas, piemēram, ar zibens spēriena
palīdzību tiek iedarbināts auto.
Kā tu komentētu manas mīļās filmas "Atpakaļ
nākotnē" un "Mīļā, es samazināju bērnus"?
Vienreiz var noskatīties, un pietiek. Katram ir sava
gaume. Man nav mīļākās filmas. Gadiem ejot,
intereses mainās un par sevi varu teikt, ka filmas,
kas patika divdesmit trīsdesmit gadus atpakaļ, man
šobrīd ir ļoti vienaldzīgas. Patreiz kino jomā ir
tāds pārsātinājums visos žanros, ka tas vienkārši
notrulina emocijas, un visu noskatīties fiziski nav
iespējams.
.
.
Kopā ar Regiju
pastaigā pie jūras.
.
Vai tu tici laika plūsmas kapacitatoram un
elektromagnētiskajam priekšmetu samazinātājam?
Ja Tu man parādīsi to shēmas, tehniskos aprakstus un
darbojošos prototipus, tad ticēšu. Patreiz tie
sastopamie vienīgi kaut kur paralēlajās pasaulēs vai
kino.
Bet tu taču konsultēji laika mašīnas,
burbuļatora
®
un
limpjūtera
®
izgatavošanu
darbnīcā "FarmPunkz electric
®",
kura vienmēr cenšas radīt kaut ko neparastu!
Tas ir pārspīlēts apgalvojums! Es konsultēju
specefektu radīšanu filmēšanas vajadzībām.
Atrodas jau arī tādi, kas tic, ka tās iekārtas reāli
darbojas, un te mēs atgriežamies pie agrāk teiktā
par izglītošanos no ekrānā redzētā.
.
.
Mārtiņš ar
Lanu.
.
Tagad radio sakari ir ikdiena, taču kādēļ agrāk
tos tik reti pielietoja sadzīvē, piemēram, laukos?
Vienkāršākos raidītājus un radio uztvērējus taču
varēja būvēt ļoti daudzi. Piemēram, nelielas
raidstacijas lielās
fermās. Kādēļ
ganīšanas posteņi nebija aprīkoti ar
radio sakariem?
Kolhozu laikos tā radio padarīšana bija diezgan
sarežģīta un nebija tā, ka to neizmantoja. Būvēt
aparātus varēja, ja bija resursi, bet ierindas
pilsonim ar tiem bija ļoti švaki. Paprasi kādam tā
laika zootehniķim vai agronomam, kāpēc nelietoja...
Tagad jau arī
fermās nav katram
lopiņam pa GPS ierīcei.
Cik ļoti sen tu aizraujies ar radiotehniku? Kas
tevi uz to pamudināja?
Ar radio lietām aizraujos apmēram no 1985. gada. Un
ne tikai ar radio. Patīk arī cita tehnika - auto,
moto utt. Uz to mani neviens nepamudināja, tā bija
tikai paša interese - urķēties un kaut ko būvēt,
salauzt, remontēt un pārbūvēt.
.
.
Tas nav "aifona"
sencis! Mārtiņa izsaukuma signāls ir YL3FM.
.
Tu esi radioamatieris. Lūdzu, izskaidro, ko tas
nozīmē! Diez vai "aifonu" glaudītāji par to ko
zina...
Ir definīcija, ka: "Radioamatieri ir attiecīgi
pilnvarotas personas, kuras bez materiālas
ieinteresētības nodarbojas ar radiotehniku amatieru
radiosakaru dienestā. Šis dienests ir brīvprātīgs un
paredzēts pašizglītībai, savstarpējiem sakariem un
tehniskiem pētījumiem".
Ar dažiem teikumiem to
visu aprakstīt nevar. Ja kādam ir interese, tad
drīzumā
VAS "Elektroniskie sakari"
mājaslapā www.vases.lv jāparādās
apjomīgam materiālam latviešu valodā par šo tēmu. Tā
būs apkopota atjaunota versija rakstu sērijai, kurus
ar kolēģi Juriju YL2DX gadsimtu mijā publicējām
žurnālā "Sakaru Pasaule".
Vai tevi var
izsaukt?
Mans izsaukuma signāls
ir YL3FM, bet ēterā patreiz esmu ļoti mazaktīvs, jo
neatliek pietiekami daudz brīvā laika.
Tu bieži esi konsultējis
Kolliju portālu ar
radiotehniku saistītos jautājumos. Vai tu pats arī
skaties
"Kolliju kino
®"
studijas īsfilmas?
Vai kāda tev patika?
Filmiņas skatos, ir
interesanti pavērot, kas no iecerētās idejas
realizējies uz ekrāna. Favorītu nav, bet katra ir
kādu "odziņu".
.
.
Radioaparātu
kolekcijas vērtīgākais eksponāts ir radioaparātiņš
"Юнга".
.
Es kolekcionēju
veļasmašīnas "Rīga",
bet tu vecos pārnēsājamos radio. Cik un kas ir tavā
kolekcijā?
Tas viss ir relatīvs. Visvērtīgākais ir kabatas
formāta radioaparātiņš "Юнга", kuru konstruktora
veidā saņēmu dāvanā piecpadsmitajā dzimšanas dienā,
samontēju un palaidu dziesmā. Prieks, ka tas
saglabājies līdz šim laikam.
Visi tie aparāti prasa
diezgan lielu platību siltās, sausās telpās, kuras
man pagaidām nav. Tāpēc daudzi eksemplāri gaida
labākus laikus, sapakoti maisos, pagultēs, pagaldēs
un skapjos.
Kā tu vērtē
suņu sakaru dienestu
Otrā Pasaules kara laikā? Cik nozīmīgs tas,
tavuprāt, bija? Cik lielu lomu karā vispār spēlēja
radio?
Par
suņu sakaru dienestu neesmu interesējies,
tāpēc grūti komentēt, cik tas bija nozīmīgs, bet
šaubos, ka tikpat, cik aviācija vai tanku
formācijas. Drīzāk pēc principa, ka karā visi
līdzekļi labi, kas palīdz. Tāpat arī radio. Ātra
komunikācija karadarbībā ir ļoti svarīga. Vari pats
pafantazēt, kā risinātos notikumi, ja nebūtu sakaru.
Man bail pat iedomāties!
Kā tev šķiet, kāpēc kolliji šobrīd ir "palikuši
bez darba"? Padomju laikā savu izcilo darbspēju un
prāta dēļ kolliji bija augstu novērtēti kā
universāli dienesta suņi.
Viss mainās. Arī
zirgi ir palikuši
bez darba. Pārsvarā jau tāpēc, ka mūsu dzīvē
ienākušas un turpina ienākt dažādas tehnoloģijas.
.
.
Radioamatieru klubā.
.
"Straumēnos"
nākotnē iecerēts vērienīgs projekts "DOSAAF
kolliju sanitārā un sakaru dienesta"
rekonstrukcija, izveidojot veselu nometni
filmēšanas vajadzībām. Kā tev šķiet vai
cilvēkiem būtu jāzina šāda vēsture? Vēstures
grāmatās padomju laiks tagad tiek svītrots, tikai
mazliet pieminēts.
Nezinu. Kam ir interese, tie interesējas un atrod
materiālus.
DOSAAF kolliju sanitārā
dienesta filma varētu interesēt ļoti
šauru personu loku. Vēsture, protams, ir jāzina, bet
ir ļoti labi, ka padomju laiks vēstures grāmatās
vairs netiek iekļauts tik detalizēts un ideoloģiski
pareizs, kā kādreiz. Daudzus toreiz uzņemtā
informācija vēl tagad nelaiž vaļā...
2020. gada februārī uz ekrāniem nonāks vācu
versija filmai "Lesija
atgriežas mājās". Galveno lomu tajā spēlē
kollijs vārdā Bandīts. Ja tu būtu režisors, kādu
filmu
par Lesiju tu veidotu mūsdienās? Vai
mūsdienu patērētāju sabiedrībā nesavtīgajai
Lesijai
vairs vispār ir vieta?
Kā jau minēju, viss mainās, un katram laikam savas
ikonas. Man ne visai patīk, ka filmām taisa tā
saucamos "rīmeikus". Reti kad tie sanāk tikpat labi,
kā oriģināli. Un, jo augstāks "rīmeika" kārtas
numurs, jo pliekanāk. Par laimi, neesmu režisors un
kino taisīšana nekad mani nav aizrāvusi, bet es
varētu palaist
Lesiju kosmosā. Sen
tur neviens suns nav viesojies. Vai arī lai piedalās
ekspedīcijā uz Marsu.
.
.
Apciemojot Irbenes
radiolokatoru.
.
Lesija ir cēla, skaista un izpalīdzīga.
Šis Ērika Naita radītais tēls ir nodēvēts par vienu
no ASV 20. gadsimta ikonām. Kādēļ kolliju
popularitāte mazinās? Vai mūsdienās vairs nav modē
ne cēlums, ne palīdzība tiem, kam tā nepieciešama?
Ir modē, un pietiekami daudz to var sastapt arī
dzīvē, tikai ikonas pa laikam mainās.
Kolliju portāls
nākotnē iecerējis izveidot fotogaleriju "Kolliji
1980. Uz priekšu pagātnē", kurā mūsdienu
kolliji tiks parādīti pagājušā gadsimta 80-to gadu
vidē. Kā tev šķiet, kurš no tā laika radioaparātiem
visvairāk iederētos šādā bildē?
Man ne visai tīk frāze "Uz priekšu pagātnē", jo tā
man asociējas ar pakaļas pagriešanu nākotnei, bet no
aparātiem var paņemt VEF-260 "Sigma". Sastopami pat
eksemplāri ar olimpisko zīmi.
Un kura, tavuprāt, ir visvērtīgākā radiodetaļa,
bez kuras nu nekādi?
Burvju dūmi! Kad tie izkūp gaisā, jebkura tehnika
pārtrauc strādāt.
Paldies!
.
.
.
[Kolliju portāls,
2020. gada februāris]
|