kuri viņu mīl un uzskata par pašu labāko un gudrāko suni
pasaulē. Kolliju portāla
pārstāvji devās apciemot Piparu un
iztaujāja Andri Zundi.
Aizvedām Piparam arī ciemkukuli, taču visvairāk viņš
priecājās par kolliju meitenes Abijas
apciemojumu.
Kā
Pipars
nokļuva pie jums?
Pipars
pie mums nokrita no debesīm. Divus gadus atpakaļ kādā
septembra rītā iznācu no mājas un devos uz garāžu,
lai dotos uz darbu. Skatos pie garāžas durvīm sēž
kollijs. Pirmajā brīdī gribēju triekt prom svešo
suni, kas iemaldījies manā īpašumā, taču suns spēja
paiet tikai pāris soļus. Sapratu, ka viņš ir
ievainots un gājējs nebūs. Kollijs bija klibs,
pamanīju suņa sānā pamatīgu un asiņojošu brūci...
Suns sāka smilkstēt un prom negāja. Protams, ka man
uzreiz kļuva skaidrs, ka es viņu nespēšu
aiztriekt. Viņš pie mums bija ieradies pēc palīdzības.
Suns
droši vien bija arī pamatīgi izbadējies...
Izbadējies
bija ļoti! Sākumā viņš ēda visu pēc kārtas, ko vien viņam
devām. Pipars bija nepiebarojams! Es nekad iepriekš nebiju
redzējis tādu dzīvnieku, kas vienā laidā nepārtraukti ēd
visu dienu. Tad es sāku interesēties, cik daudz barības pienākas
šādam sunim dienā. Uz barības iepakojuma bija rakstīts, ka
tie varētu būt 500 g, devu pat 700 g, bet suns dienā apēda
kilogramiem barības. Cilvēki man teica, ka suns droši vien
neesot mēnešiem ēdis...
|
Vai
izdevās noskaidrot, kā
Pipars
nokļuvis pie jums?
Vieta,
kurā mēs dzīvojam, saucas Zaķi jeb Zaķu ciems.
Te agrākos laikos pie senā Rīgas-Pērnavas pasta ceļa
ir bijis Zaķu krogs. Izrādās, ka kollijs pirms
mums jau bija izklaiņojies pa visu Zaķu ciemu, meklēdams
palīdzību, taču viņš nekur netika pieņemts. Viņš
bija tik izvārdzis, ka droši vien daudz netrūka, ka
suns būtu vienkārši devies uz mežu nomirt. Šo viņa
toreizējo veselības stāvokli mēs pa īstam apjautām
tikai pēc
|
Piparam
patīk pienest kociņu |
tam, kad viņš atžirga un atkopās.
Kāds
bija pirmais kontakts ar suni? Vai viņš jums uzticējās
un ļāvās sevi ārstēt un atkopt?
Suns
mums pilnībā uzticējās. Smilkstēdams nāca klāt, laizīja
rokas un skatījās acīs. Šī suņa uzticēšanās un lūgums
pēc palīdzības bija arī tas noteicošais faktors, kāpēc mēs
viņu paturējām. Esam diezgan aizņemti cilvēki, darbojamies
kultūras jomā, un agrāk mums nav bijusi doma iegādāties un
audzināt suni.
Vai
tad mēs varējām rīkoties savādāk!? Tas bija pēdējais suņa
glābiņš. Tad es teicu kollijam: Nu tad draudzēsimies!
|
Kopš
tā laika Pipars saimnieko Zaķos. Dzirdēju, ka viņš
sargājot jūs un mājas, kurās dzīvo.
Bija
jau mums visādi atgadījumi! Reiz ieķēra kājā kaimiņam,
saplēsa viņa gumijas zābaku lupatu lēveros. Bija pat
uzrakstīta sūdzība par mums pagastam. Es dabūju
tikties ar pagasta vadību un sniegt paskaidrojumus šajā
sakarā. Es viņiem vaļsirdīgi izstāstīju visu stāstu
par Piparu. Radās pat jautājums, vai
Piparu nevajadzētu
likt pie ķēdes,
|
Pipars
paklausīgi sēž un nediedelē pie galda |
bet tam mēs nepiekritām ar kādām
tiesībām mēs varam likt suni pie ķēdes, ja viņš brīvprātīgi
pie mums ir atnācis? Es nevarēju viņam tik ļoti nodarīt
pāri! Ar laiku
viss iegāja savās sliedēs - gan Pipars kļuva mierīgāks,
gan arī kaimiņi samierinājās. Tagad viņš sargā visu Zaķu
ciemu (7 mājas. aut.)!
Cik
ilgā laikā izdevās suni atkopt?
Ilgi.
Vismaz mēnesis pagāja, kamēr suns atlaba tiktāl, ka atkal kļuva
dzīvespriecīgs. Kopā tas viss aizņēma kādus divus mēnešus.
Arī ķemmēties viņš ļāvās bez protestēšanas.
Kā
Pipars ir iejuties jaunajās mājās?
Pipars
ir īstens saimnieks šeit. (Smejas) Var teikt, ka viņš šeit
saimnieko! Pie reizes pieskata arī kaimiņu mājas. Arī ar
kaimiņu suņiem ir nokārtotas attiecības mierīgā ceļā.
Tuvākajās mājās dzīvo mazs un ļoti principiāls sunītis.
Abi uz robežas satiekas, izskrienas un izrejas, bet mazais
nekad nav spēris kāju
Pipara
teritorijā. Otriem kaimiņiem
pieder Austrumeiropas aitu suns diezgan nikns, bet gudrās
suņu skolās gājis. Reizēm kaimiņi palaiž šo suni
paskrieties. Tad abi ar
Piparu
skrien katrs pa savu dzīvžoga
pusi un sarejas.
Pipars
ir apostījies un iepazinies ar visiem
apkārtnes suņiem un viņi viens otru tagad respektē atklāti
otra teritorijas robežas nepārkāpj.
|
Kā
ar
Pipara
paklausību? Vai to iemācījāt sunim paši?
Pārsteidzoši,
bet viņš jau no laika gala bija paklausīgs suns. Mēs
viņam neesam neko mācījuši, esam mācījušies tikai
paši, jo jāzina jau, kā pareizi sunim komandu dot. Piemēram,
no sākuma bija problēma dabūt suni mašīnā. Atveru mašīnu
un aicinu viņu lekt iekšā, bet viņš to nedara. Pēc kāda
laika es atklāju, kā viņam šī komanda būtu jādod,
lai viņš saprastu un paklausītu. |
Pipars
ar bērniem un Andri Zundi |
Uzsitu ar plaukstu pa
auto un saucu: Pipar, mašīnā! Pipars uzreiz
paklausa. Tieši tādā pašā veidā tiek dota komanda
izkāpt no mašīnas. Un atkal suns to izpilda bez kavēšanās.
Viņš
noteikti ir bijis mācīts suns. Iespējams, ka viņš zina vairāk,
nekā mēs spējam no viņa prasīt. Piparam ir izteikts glābēja
instinkts. Kad dodamies jūrā peldēties, suns peld līdzi un
smilkstēdams visus cenšas sadzīt bariņā.
Kad
Pipars ieradās jūsu mājās, pie jums dzīvoja kaķis. Kādas
izveidojās abu dzīvnieku attiecības?
Mums
bija kaķis Toms. Kaķim nepatika jauna iemītnieka parādīšanās
mājās un viņš pārvācās pie dzīvot kaimiņiem. Reizēm
atnāk arī pie mums. Te varbūt varētu domāt, ka Pipars
nejauki izturējās pret kaķi, bet tā nebija. Drīzāk mums
tas kaķis tāds nejauks pēc rakstura bija teiksim tā, kā
ir (smejas). Ar kaķi mums ir bijuši visādi atgadījumi.
Pipara ierašanos viņš vienkārši nespēja pārdzīvot, jo
zaudēja saimnieka un noteicēja statusu.
Zaķu
ciemā droši vien ir arī citi kaķi? Kā Pipars izturas pret
tiem?
Nikns
nav bijis ne pret vienu.
|
Vai
jūsu mājās
Pipars
ir izvēlējies sev kādu konkrētu
savu vietu?
Visi
Zaķi ir viņa vieta, viņš pārsvarā dzīvo ārā,
vienīgi ziemas aukstajās dienās un naktīs mēs viņu
laižam mājās. Arī vasaras karstajās dienās viņš mēdz
ienākt mājas virtuvē un apgulties. Pieļauju, ka kādreiz
viņš ir bijis mājas suns, bet tagad viņam vairāk patīk
dzīvoties pa āru. Vienīgais, viņam ļoti bail no
zibens un pērkona.
Gribējām
viņam iegādāties speciālu mājiņu, bet tad mums vairāki
cilvēki, kuriem ir
|
Andris
ar Piparu ļoti lepojas |
bijusi darīšana ar suņiem, stāstīja,
ka, ja suns līdz septiņu gadu vecumam nav mājiņā dzīvojis,
viņš to nedarīs. Visu ēku durvis ir vaļā,
un viņš var izvēlēties, kur apmesties vienreiz kūtī,
vienreiz pirtiņā utt. Savu vietu viņš ir uztaisījis arī
zem liela jāņogu krūma. Viņš nevēlas iet telpās arī tad,
kad laukā līst lietus.
Kas
Piparam vislabāk garšo?
Viņš
ēd visu, bet vislabāk viņam, protams, garšo gaļiņa un desiņa.
Cenšamies viņu barot ar sauso barību, taču, jau kaut kur parādās
desiņa...
Ar
diedelēšanu pie galda ir problēmas?
Nē.
Es vēlreiz gribu uzsvērt to, ka Pipars ir ļoti paklausīgs.
Ja viņam saka, lai iet prom no galda, tad viņš to arī dara.
Piparam
patīk peldēt.
Mēs
dodamies peldēt uz jūru, kur mums ir sava iemīļotā vietiņa.
Ūdens viņam ļoti patīk. Viņš ļoti uztraucas par pārējiem.
Ja kāds no ģimenes dodas viens pats peldēt, tad Pipars kļūst
ļoti modrs, seko līdzi peldētājam un pat grūž ar purnu uz
krasta pusi un smilkstēdams peld apkārt. Viņš cenšas pulcēt
visus kopā.
Var
just, ka viņam jūra nav sveša. Ja virs jūras lido kaija, tad
Pipars peld, it kā cerēdams to notvert. Reizēm paliek bail,
ka neaizpeld par tālu un nenoslīkst, gribas jau ņemt laivu un
peldēt sunim pakaļ, bet Pipars ir labs peldētājs un vienmēr
atgriežas krastā.
|
Vai
jūs meklējāt
Pipara
īstos
saimniekus?
Jā,
mēs to sākumā darījām ļoti intensīvi. Devām ziņu
visām suņu patversmēm. Meklējām arī savā un tuvākajos
ciemos, taču neviens nav pieteicies. Neviens arī neko
par tādu kolliju nezina. Katrā gadījumā Liepupes
pagastā cilvēkiem šāds suns nav piederējis. Varbūt,
ka izmests, bet varbūt, ka ļoti tālu atklīdis.
Kāds
Pipars
ir pēc
rakstura?
Mīļš
un vienkārši foršs suns! Viņš ir uzticams, uz viņu
var paļauties, to es gribu piebilst. |
Piparu
apciemo Abija |
Šis
jūsu ģimenē ir pirmais suns un jums nav lielas
pieredzes šajā jomā. Vai tagad, kad Pipars dzīvo ar
jums jau divus gadus, jūsu domas par suņiem ir mainījušās?
Vai esat apmierināts ar savu toreizējo izvēli un neesat vīlies?
Mēs
esam patīkami pārsteigti, ka var būt tik foršs un gudrs suns
kā Pipars. Es pat nezinu, vai mēs spētu, paņemot mazu kucēntiņu,
viņu izaudzināt par tādu suni kā šis. Es šaubos, vai ir vēl
otrs tik gudrs suns kā Pipars, kas kā debesu dāvana nokrita
no gaisa. Kollijs man tagad viennozīmīgi liekas pats foršākais
suns. Katrā gadījumā es nespēju iedomāties kādu citu ar
tikpat labām īpašībām. Negribu citus suņus noniecināt,
bet es savu Piparu nemainītu ne pret vienu
suni!
Kā
Pipars
tika pie sava interesantā vārda? Vai tam ir kāda nozīme?
Nē,
tas bija ļoti vienkārši. Kad mēs izlēmām, ka suns paliks
pie mums, radās jautājums: kā tad mēs viņu sauksim? Mazā
meita Līga, kas uzreiz paziņoja, ka tas būs viņas suns,
iesaucās: Kā? Pipars!
Kāda
ir
Pipara
veselība pēc toreizējām traumām?
Nav
bijis nekādu veselības problēmu. Pēc traumas viņš vēl kādu
laiku nedaudz piekliboja, bet tagad viss ir kārtībā.
Viņam
patreiz varētu būt aptuveni septiņi gadi. Vai
Pipars
ir
jautrs un daudz rotaļājas?
Viņam
ļoti patīk rotaļāties. Sevišķi viņam patīk pienest
aizmestu kociņu. To viņš varētu nepaguris pienest visu
dienu. Arī bumbiņas viņam patīk.
Vai
jūsu attieksme pret kollijiem ir kļuvusi īpaša? Vai skatāties
arī Lesiju?
Lesiju
jau nerāda... Protams, ka tagad mūsu interese par kollijiem ir
īpaša. Pat redzot uz ielas kādu citu kolliju, noskatos uz to
un vairāk pievēršu savu uzmanību. Kollijus gan redzēt neiznāk
bieži... Visforšākie suņi!
Paldies
par interviju! Lai Piparam ilgs un laimīgs mūžs!
.
|