1  2  3  4  5  6  7  8  9  10  11  12  13  14  15  16  17  18  19  20

0

Jocīgi, ka sūnas uz akmeņiem nav baltas.

Hosento mani izvedis rīta pastaigā.

No sēdēšanas nekas neiznāca, jo Keisija nolēma salasīt žagarus, bet es tos krāmēju atkal atpakaļ.

Katru dienu kopīgi pastaigājoties apgūstam arvien lielāku teritoriju un gandrīz vienmēr izdauzāmies abas ar Keisiju.

Ar Lociņu un Hosento pļavā ostām vēja atnestās smaržas. Kad to daudz, astes jāizstiepj horizontāli. To iemācījos no Hosento.