Līga Kovaļčuka

Sausās acs sindroms ir asaru deficīta stāvoklis, kas raksturojās ar samazinātu, zudušu vai nepilnvērtīgu asaru ķīmisko saturu. Slimības sākumā var novērot dzīvniekam nelielu diskomforta stāvokli, acs radzene kļūst nespodra, matēta. Novēro izdalījumus no acīm, kuri, ar laiku, kļūst staipīgi ar strutu piejaukumu (attēls). Hroniska stāvokļa gadījumā novēro acs apsārtumu, radzenes iekaisumu un redzes pasliktināšanos, sausus, lipīgus dzeltenīgus izdalījumus. Ar laiku veidojas radzenes erozijas un čūlas. 
Dzīvnieks izjūt diskomfortu, sāpes un niezi. Šajā gadījumā pieejami ļoti efektīvi preparāti asaru produkcijas stimulēšanai un acs radzenes bojājumu ārstēšanai. 
Tomēr par galveno pārmantoto kolliju acs slimību jāmin Kolliju acs anomālijas (KAA) sindromu, kas ietver veselu grupu ar acs aizmugurējās daļas slimības, kas izveidojas kucēna augļa attīstības laikā. Šī slimība raksturojas ar dzīslenes nepilnīgu attīstību, nelielu līdz pat lielu audu fragmentu daļēju attīstību vai pat zudumu, izmainītiem asinsvadiem un tīklenes atslāņošanos (attēls). 
Nedaudz anatomijas: Acs sastāv no 3 apvalkiem, sākot no ārpuses – šķiedrainais apvalks (radzene un cīpslene), asinsvadu apvalks (varavīksnene, ciliārais ķermenis un dzīslene) un tīklene. Dzīslene (chorioidea) ir stipri apasiņota un pigmentēta. Šis slānis veic acs barošanas funkciju. Dzīsleni, virzienā uz acs dobumu sedz tīklene, kas sastāv no 10 slāņiem, kur novietoti fotoreceptori, kas būtībā nosaka dzīvnieka redzes kvalitāti. 
Kolliju acs anomāliju novēro arī kolliju tipa suņiem , piemēram, borderkollijiem, Austrālijas aitu suņiem. Tā ir autosomāli recesīva saslimšana. Statistika liecina, ka Amerikas Savienotajās Valstīs 80-90% kollijiem un 1% Šeltijiem ir šī slimība, Lielbritānijā ir aptuveni 60-90% kolliju ar dažādas pakāpes saslimšanu. Sakarā ar to, ka Latvijā nav veterinārārstu ar Eiropā atzītu šķirnes suņu iedzimto slimību kontroles sertifikātu, šādas uzskaites nav. Tomēr praktiskā pieredze liecina, ka Latvijā saslimšanas procents ir mazāks. 
Kolliju acs anomālijas gadījumā redzes deficītus vai pilnīgu aklumu novēro 5-10% gadījumos un to novēro uzreiz pēc dzimšanas. Parasti redze nepasliktinās. Diemžēl ir gadījumi, kuros novēro tīklenes atslāņošanos kucēna vecumā, kā rezultātā dzīvnieks neatgriezeniski zaudē redzi. Diemžēl tīklenes atslāņošanās var notikt jebkurā vecumā. Atslāņošanās gadījumā ar laiku var sekot arī citas komplikācijas, tādas kā asiņošana no tīklenes, kā rezultātā veidojas uveīts (asinsvadu apvalka iekaisums) un glaukoma (paaugstināts acs iekšējais spiediens). Šīs slimības diagnostiku var veikt no 6-10 nedēļu vecuma. 
Jāmin, ka gadījumos, kad dzīvniekam nenovēro klīniskās pazīmes, visbiežāk dzīvnieks ir slimības nēsātājs. Diemžēl KAA nav iespējams ārstēt un arī profilakses nav. Vienīgais ierobežošanas veids būtu stingri kontrolēt šādu suņu vairošanu. Protams, nevar aizliegt pārot dzīvniekus, kuriem ir šāda slimība, jo patiesībā, ņemot vērā pasaules statistiku, pilnīgi veselu dzīvnieku, iespējams, vairs nav. Ja dzīvniekam nav klīniskās pazīmes, nenozīmē, ka viņš nav šīs slimības nēsātājs. Pasaulē slimību iedala vairākās pakāpēs. Dzīvniekus bez klīniskām pazīmēm un ar vieglas pakāpes saslimšanu atļauj vairot. 
Ir iespējams veikt DNS testu dzīvniekiem, kam nav novērojamas klīniskās pazīmes. Kā jau minēju, iespējams, ka Latvijā situācija ir labāka, tādēļ ļoti nozīmīgi būtu veikt kolliju acu pārbaudes, lai maksimāli 
pasargātu šo šķirni no KAA.

.

.