Trīskārtēja Latvijas čempione un titulētākā kolliju kuce Latvijā Abbey Golden Sunlight ar savu meitu - divkārtēju Latvijas čempioni Elisy Abnet Solar Wind (abu īp. I. Līpīte)

Suns, ar kuru var lepoties

"Kolliji bija mans bērnības sapnis," atceras Vecais Kollijs. "Kā jau daudzi citi padomju bērni, arī es skatījos melnbalto TV 

seriālu par Lesiju, kuru sāka uzņemt 1954. gadā. Un, protams, ka arī man gribējās tādu gudru, skaistu un drosmīgu suni, ar kuru varētu lepoties. Tolaik jau es pat nedomāju, ka mans sapnis piepildīsies. Tagad tas ir noticis. Pirmais kollijs manā dzīvē ienāca samērā vēlu - 1994. gadā.

Bērnībā man ļoti gribējās suni, taču bērnam iegādāties dārgu suni neviens pat nedomāja. Turklāt tolaik, lai iegādātos kolliju, gadiem vajadzēja stāvēt rindā un atdot par to milzu naudu. Tāpēc man tika nopirkts parasts krancītis, kurš nodzīvoja gandrīz četrpadsmit gadus. Taču mana interese par kollijiem nebija zudusi."

Mājās ienāk Lesija

"Man ļoti patīk kino, sevišķi filmas par suņiem," stāstu turpina Vecais Kollijs. "Tādēļ sāku kolekcionēt šādas filmas. Tolaik tās bija dažādas mākslas filmas, kas deviņdesmito gadu sākumā parādījās Latvijā videokasetēs. Ar laiku kasetes nomainīja DVD diski un es sāku savu kolekciju no jauna. Visi diski tiek pasūtīti ASV, tās ir tikai oriģinālas un licencētas filmas. Man patiešām ir liela filmu kolekcija - vairāk nekā 300 mākslas un dokumentālās filmas par suņiem. Tāpat Amerikā izdevās atrast daudz ko, kas saistīts ar Lesiju. Iegādājos pārizdotās Lesijas filmas un papildinu kolekciju vēl šobaltdien. Filmu piedāvājuma ziņā Latviju un arī Eiropas valstis nevar pat salīdzināt ar iespējām tās iegādāties ASV.

Pirmā filma par Lesiju, kuru iegādājos, bija 1943. gadā uzņemtā "Lesija atgriežas mājās". Filma tika uzņemta pēc Ērika Naita garstāsta motīviem, kas tika sarakstīts 1938. gadā. Bez filmām es kolekcionēju arī grāmatas par Lesiju un grāmatas par kollijiem. Esmu pārliecināts, ka vismaz Baltijas valstīs man pieder lielākā suņu filmu un grāmatu kolekcija. Grāmatas aizņem divus lielus skapjus. Diemžēl aizņemtības dēļ man nav vēl bijis laika izveidot kartotēku, tā man ļoti palīdzētu. Ir gadījies, ka ASV esmu nopircis dažas grāmatas, kuras man jau ir bijušas.

Ar DVD diskiem viss ir daudz vienkāršāk - šīs filmas pārizdod jaunā kvalitātē, bet grāmatas par Lesiju un kollijiem parasti iegādājos ASV izsolēs. Jaunas šobrīd netiek izdotas. Man žēl, ka palaidu garām izdevību iegādāties oriģinālo Ērika Naita grāmatu "Lesija atgriežas mājās" ar rakstnieka autogrāfu un pirmā Lesijas lomas atveidotāja ķepas nospiedumu. Taču ceru, ka kādreiz man šī izdevība vēl radīsies.

Bez grāmatām un filmām man pieder arī T-kreklu kolekcija ar Lesijas un kolliju attēliem. Arī tie tiek pasūtīti ASV, daži ir izgatavoti Latvijā. Nākamajā gadā Kolliju portāls plāno izvietot internetā informāciju par  savu kolliju T-kreklu piedāvājumu, kurus izgatavosim paši."

Par Kolliju portālu

"Kolliju portāls tika radīts 2000. gada septembrī. Šī ir viena no vecākajām un - viennozīmīgi - lielākā suņu mājaslapa Latvijā," ar lepnumu piebilst Vecais Kollijs. "Vēl vairāk - Kolliju portāls ir viena no vislielākajām kolliju mājaslapām Eiropā. Veicām pētījumu un apsekojām vairāk nekā 600 dažādas kollijiem veltītas mājaslapas - kolliju klubi, audzētavas utt. Izrādījās, ka apjoma ziņā esam otrajā vietā.

Kolliju portālu sāku veidot arī tādēļ, ka otra mana aizraušanās ir datori. Esmu programmētājs un agrāk nodarbojos ar mājaslapu izstrādāšanu un apkalpošanu. Tolaik dzima doma: kādēļ neapvienot šīs abas lietas - kollijus un datorus, un neizveidot Kolliju portālu? Iesākumā mani plāni nebija tik grandiozi, vienkārši gribējās pastāstīt cilvēkiem par kollijiem. Taču divu gadu laikā, kurus pavadīju, gatavojoties šim projektam, bija sakrājies milzum daudz informācijas, un kļuva skaidrs, ka ar mazu lapu šeit nepietiks...

Ja godīgi - bija nedaudz bail ķerties pie tik milzīgas informācijas apstrādāšanas, tas bija īsts izaicinājums. Šobrīd Kolliju portāls ir viena no vispopulārākajām suņu mājaslapām Latvijā. Kaut arī pašu kolliju mūsu valstī ir salīdzinoši maz, servera statistika liecina, ka ik mēnesi mūsu portālu apmeklē no 17 000 līdz 20 000 unikālo apmeklētāju. Kolliju portāls ir pazīstams arī ārpus Latvijas, esmu saņēmis vēstules no Anglijas un Austrālijas Lesijas faniem. Esmu tā dēvētais "Lesijas kolekcionārs", Austrumeiropā esmu vienīgais. Lesijas gaitām sekoju līdzi arī šobrīd. Visa jaunākā informācija tiek ievietota Kolliju portālā. Šobrīd jau informējam cilvēkus par devītās un desmitās paaudzes Lesijām!

Pēc laika Kolliju portāls pārtapa par tāda paša nosaukuma uzņēmumu, un mēs sākām veidot dažādus audiovizuālos interneta projektus par dzīvniekiem, piemēram, izveidojām visiem labi zināmo mājdzīvnieku portālu www.petnet.lv. Esam uzsākuši arī dažādu sižetu filmēšanu, kas saistīti ar kollijiem. Šogad uzsākām darbu pie dokumentālās filmas, kura būs veltīta kollijiem. Rudenī turpināsies darbs studijā. Ja viss izdosies kā plānots un darbi ritēs raiti, filma būs gatava jau nākamajā vasarā. Dokumentālā filma būs dublēta trijās valodās: latviešu, krievu un angļu, lai to varētu noskatīties arī ārpus Latvijas. Visiem kolliju kluba biedriem un ieinteresētajām personām DVD diski ar filmas kopijām tiks vienkārši dāvināti. Iespējams, filma tiks demonstrēta arī TV."

Tik dažādi, tik mīļi...

"Man pirmais kollijs parādījās, kad mācījos jau universitātē," stāsta Ieva. "Manas kursa biedrenes kucītei bija piedzimuši kucēni. Viens kucēns bija vēl palicis un viņa pierunāja mani, lai paņemu to, kaut arī man nebija nekādas pieredzes saskarsmē ar kollijiem. Līdz tam mūsu mājā dzīvoja angļu kokerspaniels un bezšķirnes sunītis. Kolliju nosaucu par Šeilu. Tagad viņai ir trīspadsmit gadi, viņa dzīvo pie manas mammas. Pēc tam iepazinos ar Veco Kolliju, sākām dzīvot kopā un nolēmām, ka mums vajadzīgs kollijs. Pie tam mums nebija mērķis piedalīties izstādēs, mums vienkārši šie suņi patika. Bijām pazīstami ar Irisu Stepi un ar viņas palīdzību mūsu mājās ienāca Abija (Abbey Golden Sunlight). Abijai tagad ir 4,5 gadi. Tagad pie mums dzīvo arī divgadīgā Abijas meitiņa Līzīte (Elisy Abnet Solar Wind). Mūsu Abija ir izteikta sliņķe un mēs nolēmām, ka, atstājot otru suni, viņai būs ar ko spēlēties un uzturēt sevi formā.

Abija ir vistitulētākā kolliju kuce Latvijā, vairāku valstu izstāžu čempione. No trīsdesmit divām izstādēm, kurās viņa ir piedalījusies, divdesmit septiņās Abija ir ieguvusi 1. vietu. Līzīte īpaši neatpaliek, no sava tēva viņa ir mantojusi brīnišķīgu apmatojumu. Līzītei viss vēl priekšā, viņu ir ļoti viegli izstādīt ringā. Viņa ir kā radīta izstādēm, lieliski prot sevi parādīt.

Pēc rakstura mūsu suņi ir dažādi. Abija līdz nesenai pagātnei bija mūsu vienīgais suns. Viņa ir ļoti mīlīga, taču pārlieku emocionāla - par visu ļoti pārdzīvo. Kad Abija bija maziņa, viņai iekoda kaimiņu suns. No tā brīža viņa izturas pret saviem sugas brāļiem bez liekas intereses, ir ļoti atturīga. Taču citiem suņiem neuzbrūk, ir savaldīga.

Līzīte turpretī lieliski prot par sevi pastāvēt. Viņa "komandē" visus kollijpuišus, aktīvi sargā māju. Ja Abija uz visu pagalmā un aiz sētas notiekošo nolūkojas, guļot lieveņa, Līzīte grozās ap vārtiem. Viņa ir īsts velnēns!

Protams, abi suņi ir izcili gudri un paklausīgi. Viņas prot visu uztvert no pirmās reizes. Pietiek vienu reizi kaut ko pateikt un nostiprināt to ar kārumu. Savus suņus apmācījām paši. Starp citu, esam vienīgie Latvijā, kas kollijus apmāca pēc speciāli izstrādātas Lesijas apmācības programmas "Lassie Dog Training System", kuras autors ir slavenais Lesijas treneris un īpašnieks Roberts Vedervokss. Mūsu suņi izpilda ne tikai balss komandas, bet strādā arī pēc žestiem. Abija vairāk orientējas uz balsi, bet Līzīte ir spējīga vienkārši visu nolasīt no acīm. Mēs vēlētos atstāt arī trešo kolliju - Līzītes kucēnu. Pagaidām tam nav apstākļu un Līzīte vēl nav pārota."

Nebaidīties no spalvas un mīlēt

Kollijs ir suns inteliģentiem un domājošiem cilvēkiem, kuri vēlas izprast savu četrkājaino draugu, nodibināt ar viņu ciešu kontaktu un pieņemt suni kā ģimenes locekli.

Nākamajiem kolliju īpašniekiem varu ieteikt nebaidīties no kollija kažoka kopšanas. Nemitīga un ilgstoša ikdienas kolliju ķemmēšana ir mīts! Pietiek suni izķemmēt reizi nedēļā. Biežāk tas jādara tikai kažoka maiņas brīžos.

Ja cilvēks ir nolēmis iegādāties kolliju, viņam jāparūpējas, lai suns ieņemtu pienācīgu vietu ģimenē. Ar suni ir jānodarbojas, un kollijiem tas ļoti patīk. Visa jūsu sunim dāvātā mīlestība obligāti atgriezīsies pie jums!

[Amberdog, Anna Čeiča-Sultan, 2008. gada jūlijs]