Arī man šāda vajadzība radās, filmējot īsfilmu "Ābolu maiss", tādēļ ātri izgatavoju divas rotaļlietas ābolu notiesāšanai - viena bija paredzēta aitu koLLektīvam, otra - tikai vienam pašam zirgam, taču rotaļlietas gabarītiem arī vajadzēja atbilst dzīvnieka izmēram, tātad jābūt lielai. Nosaukumus šīm rotaļlietām neesmu domājis un esmu pārliecināts, ka tie nemaz nav vajadzīgi. Ar abām mantām varat iepazīties zemāk.

.

.

Pirmajai rotaļlietai par pamatu ņemts 3 metrus garš dēlis, kura platums ir 15 cm. Dēlis sadalīts 30 līdzīgos sektoros, pa 10 cm katrs, kas atbilst šajā gadījumā izmantojamo 800 g konservbundžu diametram. Bundžas virs dēļa ir nedaudz (3 cm) piepaceltas, lai aitas varētu saost zem tām novietotos ābolus. Spēlētāju uzdevums ir apgāzt 30 konservbundžas un apēst visus zem tām novietotos ābolus. Aitas ar uzdevumu tika galā ātri un man radās doma šo rotaļlietu izmēģināt nākamvasar vienam dzīvniekam (uzdevums: cik ilgā laikā secīgi tiks apēsti visi kārumi?) un diviem ēdājiem, vienlaicīgi sākot uzdevumu katram no sava gala, lai vidū satiktos. Domāju, ka šie eksperimenti varētu būt interesanti.

.

.

Arī zirgam īsfilmā "Ābolu maiss" bija jāspēlē interaktīvā rotaļlieta. To nolēmu izgatavot ļoti vienkāršu, bet lielu. Preču paliktnim (padonam) tika nozāģēta daļa, to par trešdaļu sašaurinot, un šķūnī sameklēju vislielākās konservbundžas, kādas vien bija iespējams. Spēles uzdevums ir apgāzt lielās bundžas un apēst zem tām paslēptos ābolus. Zirga ieinteresēšanai arī uz bundžām novietoju pa ābolam un mana iecere nostrādāja - apēdis redzamos ābolus, ziņkārības vadītais zirgs, nolēma apgāzt bundžas un zem tām atrada ābolus.