1  2  3  4  5  6  7

0

Tā kā mēs piedzimām pašā vasaras plaukumā, tad ir daudz ko pastāstīt gan par labiem darbiem, gan palaidnībām. Tagad mēs esam lieli un pašapzinīgi suņi. Mazi bijām jautri un nebēdnīgi. Centāmies mācīties nu kaut vai sēdēt, ķepiņu dot, steidzīgi skriet, kad aicina, un vēl daudz ko citu.

Pamazām pieņēmāmies gan spēkā, gan prātā. Lēkāšana un skraidīšana bija mūsu galvenā nodarbe, kā jau visiem mazuļiem. Priecājāmies par visu, ko sastapām ceļā.

Lai mums neiznāktu pārpratumi, gar puķu dobēm bija salikti žogi. Ja skrējiens ļoti ātrs un svarīgs, tad lai netrāpa dobē. Reizēm dabūjām arī brāzienu, bet tas jau ātri aizmirstas. Liels prieks bija, ka zaļā mīkstā zālītē varēja izlaisties visā garumā un velties uz visām pusēm pēc sirds patikas. Es jau kā mazāka centos palēkties un iekost brālim biezajā krāgā. Nu tad sākās! Reizēm mums iznāca deja kā cilvēkiem. Kad bijām galīgi piekusuši, ielakām ūdeni un likāmies gulēt zem krūma. Reizēm bija tā, - galva krūmā, bet pēcpuse ārā. Bet tas jau piederēja pie lielās atpūtas.

Sit, Jānīti, vara bungas

Vārtu stabu galiņā.

Lai sanāca Jāņu bērni

No maliņu maliņām.

Raibu metu, raibu audu,

Raibu tinu pūriņā.

Kad atnāca tirgus diena,

Raibu laidu tautiņās.

Nav jau grūt’

Par pastnieku būt,

Jāņos žiglām kājām

Laikraksti pa mājām.

Daudz kustoties, mēs ātri augām. Nāca rudens. Kad kokiem tur augšā sāka dzeltēt lapas, mēs neievērojām. Bet, kad dažādu krāsu lapas nobira uz zemes, tad atkal bija prieki skraidīt pa dažādu krāsu čaukstošajām lapām. Lai būtu vēl jautrāk, apviju mežvīna zaru sev apkārt.

Man ļoti patīk mūzika. Tomēr klausīties patīk labāk, nekā spēlēt. Kad saimniece reizēm prieka pēc uzspēlē, es cenšos būt tuvumā. Brālim nepatīk nekādi trokšņi, sākot jau ar dziedāšanu. Kur nu vēl, ja rokās ņem āmuru vai cirvi! Tad viņš protestē, cik spēj. Un, kad vēl lielie Jaungada trokšņi, tad viņš visu laiku neatlaidīgi, meklē, kur varētu paslēpties, bet līdz šim vēl nav atradis tādu vietu.

Lese sunīte ir kautra,

Tikai dažreiz kļūst tā jautra.

Saimniece kad sveikta tiek,

Emocijas lietā liek.

Rodžeram ir bailes lielas,

Kad šauj petardes uz ielas.

Istabā viņš ātri skrien

Un aiz dīvāna tad lien.

Citreiz mājai apkārt skrien

Un pie tam vēl skaļi rej.

Bet par to, ka traki brēc,

Istabā tiek iespundēts.

Mums abiem patīk pucēties, tā nu gan ir tiesa. Man vēl vairāk, nekā brālim. Jo tomēr kā nekā esmu mīļa meitiņa. Še es sēžu ratos 5 gadu jubilejā.