kucēnus
ar maigām, mīlīgām acīm un pēc to
izteiksmes, cerot, ka tāds kucēns izaugs par
paklausīgu, labu, rūpīgu suni, kas spēs
aprūpēt viņu aitas, pratīs tās sameklēt
vissliktākajos laika apstākļos. Acu
novietojums ir ārkārtīgi svarīgs. Kollijam
acis ir novietotas nedaudz slīpi, kas palīdz
paturēt aitas redzeslokā. Acis nedrīkst būt
kā mazas spraudziņas, kādas patīk dažiem
tiesnešiem, bet gan vidēji lielas, kā to
prasa standarts. Lai galva būtu sabalansēta,
acu iekšējai malai jābūt galvas garuma vidū,
jādala tā tieši uz pusēm. Kollijam ir jāsaspicē
ausis, lai nepalaistu garām saimnieka
svilpienu vai jēra brēcienu. Ausīm jābūt
kustīgām, jutīgām un novietotām tā, kā
tas aprakstīts standartā. Ausīm jābūt
novietotām tā, lai līnija, kas novilkta no
auss iekšējās malas, ietu caur acs centru.
Kollija
skatiens, tā izteiksme tā ir burvīga
maiguma, intelekta, dzīvīguma un cēluma
kombinācija. Kad tāds suns skatās, jūs sajūtat,
kā sirds sāk sisties straujāk un matiņi
saslejas uz galvas. Tāds ir kollija skatiena
spēks.
Ir
vēl viena detaļa, ko vecie tiesneši pamanītu
uzreiz. Tas ir daudzu mūsdienu kolliju
apmatojuma mīkstums. Vai jūs bieži esat
redzējuši izstādēs tiesnesi, kurš ar
tausti noteiktu apmatojuma struktūru? Es esmu
redzējis vienu tādu, un tas manī izraisīja
milzums daudz atmiņu. Kollijs ir ganu suns,
kam jāstrādā mitros, sliktos laika apstākļos.
Mūsdienu pūkainais apmatojums ļoti
labi izskatās ringā, bet tas absorbē
mitrumu un pilnīgi nav piemērots, lai
aizsargātu suni no aukstuma un mitruma. Atšķirībai
starp mīkstu, biezu pavilnu un rupju, cietu,
taisnu, siluetu aptverošu akota apmatojumu jābūt
spilgti izteiktai.
Tagad
par kustībām. Cik es atceros, kolliji nekad
nav atšķīrušies no citu suņu šķirnēm
kustību kvalitātes ziņā. Kollijs ir suns
rikšotājs, tas skraida augu dienu, tā
kustībām jābūt vieglām, izpildītām bez
piepūles. Ekstremitāšu locītavām jābūt
pareizi veidotām, turklāt pakaļējo
ekstremitāšu atgrūdiena kustībām jābūt
spēcīgākajām.
Diemžēl
daudzi suņu audzētāji vadās nevis pēc
standarta, bet gan pēc tiesnešu viedokļa. Mūsdienu
kolliji ir kļuvuši mazāki, viņi ir mīlīgāki,
ar smagu, biezu apmatojumu, kam ir vāji
diferencēta pavilna un akota mati, ar īsākām
galvām un dziļām pārejām.
Varbūt
manu viedokli diktē no standarta pēdējās
redakcijas pazudušie vārdi: Lai pildītu
savus dabiskos gana pienākumus, kollijam ir jāapvieno
sevī spēks, aktivitāte un elegance. Pašlaik
mēs cenšamies atgriezt šo tik svarīgo frāzi
par kollija darba spējām tur, kur tai būtu
jāatrodas.
Ļoti
lūdzu visiem, kuri nodarbojas ar kolliju audzēšanu
nesekojiet modei, domājiet par šķirnes
nākotni.
.
 |