Lesijas efekts

.

.

..

Jaunākie pētījumi liecina, ka suņi varētu būt reāli varoņi dzīvē, ja viņu īpašnieki nokļūtu briesmās. Tas jau nodēvēts gan par "Lesijas efektu", gan par "Timmiju akā".

Zemāk pievienotajā televīzijas sižetā redzamā Emīlija Senforda ir Džona Hopkinsa Universitātes studente. Viņa palīdzēja veikt pētījumu Minesotas Makalistera koledžā. Eksperimenta dalībnieki tika nodalīti. Suņu īpašnieki atradās aiz slēgtām durvīm un vai nu dziedāja, vai arī tēloja raudāšanu, tādējādi liekot lielākajai daļai suņu meklēt veidu, kā nokļūt pie saviem saimniekiem. Ja suņu īpašnieki raudāja, suņi atvēra durvis ātrāk. Senfordas vadībā pētnieku komanda iesaistīja šajos eksperimentos arī īpaši sagatavotos terapijas suņus, taču par lielu izbrīnu, šie dzīvnieki nespēja ar uzdevumu tikt galā ātrāk. Emīlija Senforda secina, ka tas ir tādēļ, ka terapijai domātie suņi tikuši apmācīti ar paklausības metodēm, un viņi nav tik jutīgi pret cilvēku emocijām..

.

.

Man gan šķiet ļoti dīvaini, ka, pētot „Lesijas efektu”, zinātnieki nevienā no eksperimentiem neuzaicināja piedalīties kollijus ar saviem īpašniekiem. Laikam jau eksperimentētāji pieņēma par aksiomu, ka visiem kollijiem, tāpat kā pašai Lesijai, piemīt izteikts „Lesijas efekts”, un tas pat nav jāpārbauda.

Pa jokam jāpiebilst, ka nevienā no veiktajiem eksperimentiem suņiem nemaz netika piedāvāts glābt savus īpašniekus no akas. Šo ļoti populāro un novecojušo joku par Timmiju akā ekspluatē diezgan bieži. Man pat radās domā to izspēlēt kādā no nākotnes „Rančo kollijiem ®”. Lai gan Lesijas seriālā Timmijs iekļuva dažādās nepatikšanās regulāri, viņš nekad nebija iekritis akā. „Straumēnos” pasākuma dalībnieki pēc kārtas varētu krist iekšā speciāli uzbūvētā akā, bet viņu kollijiem būtu jācenšas savus saimniekus glābt.