Publikācijas  

.

 

.

Voltika un Šērlijas piemiņai

.

Reizēm pasaulē ierodas morāli kropļi. Reizēm sabiedrība tiem palīdz par tādiem kļūt. Bērnībā patēva dauzīts pret radiatoru un mācību iestādēs vienaudžu vidū dēvēts par izsmēķi un kodi, vēlāk mazais vovočka nolemj izaugt un visiem atriebties. Visiem. Acīmredzot karjera KGB / VDK jeb čekas nagu maucēju kantorī nav nejauši izvēlēta. Par to vienīgi labāka var būt ideja par apkārtējās pasaules iznīcināšanu, pārejot no atsevišķiem upuriem pie kaimiņos esošām valstīm. Ukraina esot tikai sākums, vēlāk ķeršoties klāt arī Baltijas valstīm un vēl citām, noslaukot tās no kartes un pārvēršot šīs zemes tik ierastajā atkritumu poligonā, atstājot netīru zeķu, sūdu, samazgu, spirta dvingas un asiņu smaku. Tāda nu ir vovočkas izpratne par ideālo pasauli. Ak, jā, un vēl taču viņam ir persona, kas pārnēsā izkārnījumus koferītī! Tie tiek rūpīgi uzskaitīti, svērti, glabāti un īpaši apsargāti. Tos nevar nolaist podā, jo, vovočkasprāt, tie ir daudz vērtīgāki par apkārtējās pasaules iemītniekiem.

Nav iespējams uzskaitīt karā bojāgājušos cilvēkus, šie dati nekad nebūs precīzi. Neviens neskaita arī bojā gājušos dzīvniekus.

.

.

Tā izskatās tad, kad "krievu pasaule" ierodas jūs atbrīvot. Šajā mājā izdzīvoja vienīgi aita...

.

Kad Krievijas kolliju un šeltiju forumā kara otrajā dienā naivi ierakstīju frāzi "Nabaga Ukrainas kolliji!", kolliju mīļotāji no Krievijas mani gandrīz mutiski nolinčoja un piedevām kāda persona vēl piebilda, ka pēc Ukrainas viņi atbraukšot un tikšot galā arī ar "fašistisko pribaltiku". Man tikai tad pielēca, ka kopš šī brīža arī kolliju pasaule ir sadalījusies divās ārkārtīgi naidīgās nometnēs. Vieni sēž pie datoriem un vēl nāvi otriem, bet tie otri spiesti glābties ēku pagrabos ar cerībām izdzīvot. Taču vēl dienu iepriekš abas grupas draudzīgi tērzēja dažādos sociālajos tīklos, kopīgi piedalījās suņu izstādēs, apmeklēja suņu sporta un izklaides pasākumus un pat draudzējās "ģimenēm". Daži ir viesojušies arī "Laimīgo kolliju zemē ®" un sēdējuši ar mani pie viena galda. Tagad es no saviem FB draugiem izdzēsu visus, kas šajās dienās savas profilu bildes bija izdekorējuši ar Krievijas karogiem un Z burtiem. Daži izdzēsa mani.

.

.

Tā naktis pagrabos, slēpjoties no "atbrīvotājiem" pavada gan šī, gan dažu citu kolliju saimnieki Ukrainā.

.

Šobrīd jau pilnīgi visa tā dēvētā "suņu pasaule" ir iesaistījusies virtuālā karā, kamēr vovočkas sūtītie zaldāti Ukrainā ne vien "cīnās pret fašismu", izlaupot mierīgo iedzīvotāju mājokļus, bet izklaides pēc uz ielām šauj suņus un viņu īpašniekus, kā arī govis, kas ganās pļavās, un nodedzina pat zirgu staļļus.

Es pats vienmēr esmu bijis apolitisks un šādu rakstu nekad nebūtu rakstījis, bet šis ir veltījums gan Ukrainā krievu zaldātu nogalinātā kolliju Voltika un Šērlijas piemiņai, gan tiem kollijiem un viņu saimniekiem, kuriem izdosies paglābties un palikt dzīviem.

.

.

Voltiks ar savu saimnieci. Viņu nošāva Kijevā.

.

.

Šērlija gāja bojā apšaudes laikā Bučā.

.

P.S. Rakstā pieminētā vovočkas portetu apzināti nepievienoju, lai neapgānītu Kolliju portālu.

 

 

 

 

 


 
 
 
 

2000-2023 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0