|
Aitu
šķirņu klasifikācija |
|
|
0.
|
..
Romanovas
šķirnes auns Onslovs par savu sabiedroto izvēlējies Dānijas
sarkano telīti Mētru Mū. "Straumēnos"
šo dīvaino tandēmu varēja vērot diezgan ilgi. Ja
viens nozuda, otrs devās to meklēt.
...
Aitu šķirņu klasifikācija ir visā pasaulē audzēto
aitu šķirņu iedalījums vienveidīgās grupās.
.
Morfoloģiskā klasifikācija
.
Dabaszinātnieks Pallass bija pirmais, kas
aitu šķirnes pēc astu garuma morfoloģiski klasificēja piecās grupās. Šo klasifikāciju papildināja vācu zinātnieks Natuziuss un vēlāk precizēja krievu zinātnieki N. Čirvinskis un M. Ivanovs, ņemot vērā arī astes formu.
...
|
Aitu
grupa |
Astes
garums un forma |
Aitu
šķirnes un grupas |
| Īsastu
(īstievastainās) |
Īsa,
nesasniedz lecamās locītavas, bez tauku nogulām |
Romanovas,
Ziemeļu īsastes, Oparinas |
| Garastu
(gartievastainās) |
Gara,
sniedzas zem lecamās locītavas, bez tauku nogulām |
Visas
smalkvilnas un pussmalkvilnas aitas, izņemot
Gruzijas šķirnes. Visas Anglijas ātraudzīgās gaļas-vilnas
īsvilnas un garvilnas šķirnes, Mihnovas, Čerkasu,
Rešetilovkas, Sokolkas |
| Īso
taukastu (īstaukastainās) |
Īsa,
nesasniedz lecamās locītavas. Uz astes saknes
tauku nogulas nelielu spilvenu veidā |
Burjatijas
un Sibīrijas rupjvilnas aitas |
| Garo
taukastu (gartaukastainās) |
Līdz
lecamai locītavai vai drusku īsāka. Ļoti
izteiktas tauku nogulas visgarām astei, dažreiz kā
divi gareni spilveni. Astes galā nav tauku, tas
taisns vai S burta veidā (Karakula aitām) |
Gruzijas
smalkvilnas un pussmalkvilnas taukastu aitas, Kučuguras,
Osetīnas, Karačajas, Balbasa, Karabahas, Tušinas,
Mazehas, Karakula |
| Kurdjukaitas |
Īsa,
neattīstīta, parasti noslēpta kurdjukā. Pie
astes saknes uz krustiem lielas tauku nogulas -
kurdjuks |
Hisaras,
Edelbajevas, Saradžinas, Tadžikstānas un visas
neuzlabotās kurdjukaitas Vidusāzijā un Kazahstānā |
Astes garumu novērtēja ne absolūtos garuma mēros, bet pēc tā, vai aste ir īsāka par lecamo locītavu, sasniedz lecamo locītavu vai sniedzas zemāk par to. Astes formu vērtēja pēc tauku nogulsnēšanās pakāpes gar astes skriemeļiem un nogulsnējuma formas.Jaunu šķirņu nepārtrauktas veidošanas gaitā, it sevišķi, ja lieto krustošanu, ne vienmēr var precīzi noteikt šķirnes piederību konkrētai morfoloģiskās klasifikācijas grupai. Morfoloģiskās klasifikācijas neērtības vēl ir tās, ka vienā grupā var atrasties dažāda ražošanas virziena aitas. Piemēram, garastu grupā ir smalkvilnas un
pussmalkvilnas, gaļas virziena un un arī rupjvilnas kažokādu
aitu šķirnes. Tomēr morfoloģiskai klasifikācijai ir noteikta zinātniska vērtība. Tā ļauj spriest par dažādu
aitu šķirņu bioloģiskām īpatnībām, kuras jāņem vērā, šķirnes krustojot, kā arī izdarot šķirņu rajonēšanu dažādos klimatiskos un ēdināšanas apstākļos.
..
Saimnieciskā klasifikācija
..
Atkarībā no ražošanas virziena un saimnieciski derīgajām īpašībām akadēmiķis M. Ivanovs izstrādājis
aitu šķirņu saimniecisko klasifikāciju. Pēc tās
aitas iedala smalkvilnas, pussmalkvilnas, pusrupjvilnas un rupjvilnas
aitu grupās.
..
|
Aitu
grupa |
Ražošanas
virziens |
Aitu
šķirnes |
| Smalkvilnas |
1.
Vilnas |
Groznijas,
Stavropoles, Saļskas, Azerbaidžānas kalnu merīnaitas |
| 2.
Vilnas-gaļas:
1)
A grupa
|
Askānijas,
Kaukāza, Altaja, Ziemeļkazahstānas merīnaitas,
Krievijas merīnaitas |
| 2)
B grupa |
Aizbaikāla,
Kirgizstānas smalkvilnas, Krasnojarskas,
Dienvidurālu, Dienvidkazahstānas merīnaitas |
| 3.
Gaļas-vilnas |
Prekosa,
Kazahstānas smalkvilnas, Kazahstānas arharomerīnaitas,
Vjatkas, Dagestānas kalnu, Gruzijas smalkvilnas
taukastes, Volgogradas |
| Pussmalkvilnas |
1.
Vilnas-gaļas |
Cigajas,
Gruzijas pussmalkvilnas, Degeresas, Somijas
landrases |
| 2.
Gaļas-vilnas
1)
Garvilnas:
a)
Linkolnas tipa
|
Linkolnas,
Krievijas garvilnas |
| b)
Romni-māršu tipa |
Romni-māršu,
Kuibiševas, Pečoras, Border-leisteres |
| c)
Korideļu tipa |
Ziemeļkaukāza
gaļas-vilnas, Tjanšana, Krievijas gaļas-vilnas |
| 2)
Īsvilnas |
Latvijas
tumšgalves,
Gorkijas, Lietuvas melngalves, Igaunijas tumšgalves
un baltgalves, Vācijas melngalves, Oksfordšīras,
Sufolkas, Hempšīras, Šropšīras |
| Pusrupjvilnas |
1.
Gaļas-tauku-vilnas |
Saradžinas,
Tadžikstānas, Alajas, Degeresas |
| 2.
Gaļas-vilnas-piena |
Balbasa,
Armēnijas pusrupjvilnas |
| Rupjvilnas |
1.
Gaļas-kažokādu |
Romanovas,
Ziemeļu īsastes |
| 2.
Jērādiņu |
Karakula,
Sokolkas |
| 3.
Gaļas-tauku |
Edilbajevas,
Hisaras, Džaidaras un citas kurdjukaitas |
| 4.
Gaļas-vilnas-piena |
Tušinas,
Lezginas, Karačajas, Karabahas |
| 5.
Gaļas-vilnas |
Čerkasu.
Mihnovas, Kučugurovas |
..
|
|
|
0.
|
|
|
