Ance Bērziņa ar Redu piedalās "Kollimpiādē ®" jau trīs gadus. Šogad abas pārliecinoši izcīnīja uzvaru kopvērtējumā. Vēl Ance trenē zirgus. Par to visu vairāk šajā intervijā.

Manas prognozes ir piepildījušās – šogad Reda kļuva par “Kollimpiādes ®” uzvarētāju. Kādas ir izjūtas? Vai esi apmierināta ar savu sniegumu?
Esmu laimīga, ka šogad Reda ir parādījusi, ko spēj. No sākuma domāju, ka rezultāti nebūs tik labi, jo piesaukšanā uz laiku sunīte neskrēja tik ātri, cik spēj, taču galarezultāts mani tiešām pārsteidza. Jā, esmu apmierināta ar savu sniegumu, taču Redai tas bija labāks.
Pērn Reda palika kopvērtējumā aiz svītras – ceturtā. Kas jums pietrūka toreiz?
Pagājušajā gadā mums šķēršļu joslā bija mazas aizķeršanās, kas pasliktināja rezultātu. Vēl mums pietrūka nedaudz paklausības, bet liela nozīme bija tam, ka treniņā pirms starta Reda nogura.

Reda ir sportam ļoti perspektīvs suns – ļoti ātra un precīza. Cik ilgi tu ar viņu jau trenējies? Cik daudz laika velti suņa apmācībai?
Reda pie mums tika atvesta, kad viņai bija pusotrs mēnesis. Sākām trenēties jau 3 mēnešu vecumā. Pirmais, ko viņa apguva, bija lēkšana pār šķēršļiem, komandas “Sēdi!” un “Sveiki!”. Redai atrodu laiku vienmēr. Katru dienu gājām ārā izskrieties, paspēlēties, iekļaujot apmācības elementus.
Tā kā viņa ir ļoti enerģiska, nepietiek ar 15 minūšu īsu pastaigu. 

Kura no “Kollimpiādes ®” disciplīnām tev pašai patīk vislabāk?
Man vislabāk patīk šķēršļu josla, jo lēkšana Redai sagādā lielu prieku.
Vai abas esat izmēģinājušas citus suņu sporta veidus? Vai ir tādi, kurus gribētu pamēģināt?
Mājās nedaudz patrenējāmies adžiliti, taču mums nebija visu nepieciešamo konstrukciju, kas nepieciešamas šajā sporta veidā.

Daudzi tevi ir pieraduši redzēt zirga mugurā. Cik ilgi nodarbojies ar jāšanu? Vai konkūra sacensībās esi piedalījusies?
Ar jāšanas sportu nodarbojos jau 7 gadus. Esmu piedalījusies arī sacensībās. Šobrīd apmācu 5 gadus jaunu zirdziņu, tagad kopā startējam, lai uzkrātu pieredzi.

Kas tev šķiet grūtāk – strādāt ar zirgu vai kolliju?
Tas ir ļoti grūts jautājums, jo katru dzīvnieku apmāca pavisam savādāk. Lai gan daudz kas apmācības procesā ir vienāds, tomēr nav viegli salīdzināt. Reizēm ir bijis tā, ka, apmācot Redu, iespaidojos no zirgu apmācības. 
2010. gadā Reda labi ganīja arī aitas. Viņas ganīšanas instinkts ir ļoti izteikts. Vai šajā jomā ir kāds progress?
Manuprāt, šobrīd aitu ganīšanā nav progresa, jo neesam šajā disciplīnā papildus trenējušās.
Kā tu tiki pie kollija? Kādēļ izvēlējies tieši šīs šķirnes suni?
Mūsu ģimenē kollijs ir bijis vienmēr. Ar “kollijslimību” mūs "saslimdināja" mamma, jo, iepazīstot šos suņus, citu šķirni vairs nav vēlēšanās ņemt. Reda mums jau ir trešais kollijs. Mums patīk kolliju jaukais raksturs un apķērība, kas viņiem piemīt.
Vai vari minēt Redas raksturīgākās īpašības?
Reda ir ļoti dzīvespriecīga, mīļa, aktīva, viņa ātri apvainojas un ir lielisks sargsuns.

Vai esi klusībā uzstādījusi sev mērķi uzvarēt arī nākamajā “Kollimpiādē ®”?
Uzskatu, ka tādus mērķus uzstādīt nevajag, jo var būt vilšanās. Labāk necerēt uz lieliem panākumiem, tad arī būs lielāks prieks par labiem rezultātiem. Uzskatu, ka "Kollimpiādē ®" bija daudz labi sagatavotu suņu, tāpēc konkurence bija liela.

Paldies!
.