Kazu ķermeņa uzbūve  

» Kolliji  » "Straumēni"  » Aitas  » Zirgi  » Kazas » Lopiņu video


 

0

.

Kazas ir ļoti lokanas un elastīgas - jau kaut kur dabūs cauri galvu, izlīdīs arī pati. Arī Pūce no "Straumēnu" siena šķūņa izlien pa apakšu, ja durvis ciet.

.

Ievads
.
Dzīvnieka eksterjeram jeb ārējai formai un izskatam ir zināma sakarība ar tā ražību. Izvēloties un vērtējot dzīvniekus, nepieciešams vērot arī to ķermeņa uzbūvi – eksterjeru. Kazām bieži vien dzīvnieka izcelšanās, kā arī individuālās īpašības nav zināmas. Tādos gadījumos izlasi izdara vienīgi pēc eksterjera. Tas dod iespēju vismaz aptuveni spriest par dzīvnieka ražotājspējām un piemērotību zināmam ražošanas virzienam. Katras atsevišķas kazu šķirnes dzīvniekiem ir īpatnēja ķermeņa uzbūve, īpatnējas, vienīgi tai šķirnei raksturīgas pazīmes, kas novērtējot jāņem vērā.
Jāatzīst, ka kazu ārējām formām un to ķermeņa uzbūvei kazkopji pievērsuši ļoti maz vērības. Tādejādi Latvijas kazas visumā palikušas sīkākas (mazākas), izveidojušās asas, stūrainas formas ar izteikti sliktu un kļūdainu eksterjeru.
Galvenās eksterjera kļūdas, kādas vērojamas mūsu kazām: šauras krūtis, tieva kakls, šaurs, ass skausts, pārāk slīps un šaurs krusts, plakanas, mazas velvētas ribas, stipri šaura pakaļējā daļa un kļūdaina kāju stāvotne, kas pa lielākai daļai radusies no nekoptiem nagiem, vāji attīstīta muskulatūra un sliktas gaļīguma pazīmes.
Lai izkoptu un izaudzētu veselīgus un augstražīgus dzīvniekus, lai audzēšanas darbs dotu ātrākas sekmes, jāievēro trīs pamatprasības:
- priekšteču izcelšanās – iedzimtība,
- ražība,
- eksterjers.
Izmēģinājumi, kā arī praktiskā dzīve māca, ka dzīvnieki ar labiem priekštečiem, bet sliktu eksterjeru nav derīgi audzēšanai. Tāpat arī kazām, kas labi dod pienu, bet ir stipri kļūdainu eksterjeru, vaislas vērtība ir maza.
Eksterjers viens pats arī nenosaka augstāko ražību, tāpēc, lai pareizi novērtētu kādu īpatni, jāņem vērā visas trīs īpašības:
- iedzimtība,
- ražība,
- eksterjers.

Lai novērstu augstāk minētās eksterjera kļūdas, kazas jāaplecina ar šķirnes āžiem, kuriem nav šo eksterjera kļūdu, dzīvnieki labi un pareizi ēdināmi un kopjami. Eksterjera novērtēšanā nepieciešama zināma prakse. Novērtēšanu ieteicams iesākt ar vispārēju dzīvnieka apskati, lai iegūtu zināmu kopiespaidu par tā ķermeņa uzbūvi kopumā. Šādu novērtēšanu izdara no 10 līdz 15 soļu atstatuma. Vispirms jāpievērš uzmanība dzīvnieka augumam, vai dzīvnieks pietiekami labi attīstīts. Jāraugās, lai ķermeņa uzbūvē āzim un kazai būtu spilgti izteiktas kārtas pazīmes. Kazu ķermenim jābūt harmoniski veidotam, t.i., atsevišķām ķermeņa daļām savstarpēji, kā arī attiecībā pret visu ķermeni jābūt samērīgām. Labi attīstītai un spēcīgai mājas kazai jābūt ar redzamu saprātu, dzīvu temperamentu, dzīvām acīm; kopā ar pieres veidojumu un vaigu izteiksmi tai jāparāda kazas dižciltīgums. Vērtētājam, paturot atmiņā vispārējā apskatē gūto iespaidu, jāpāriet pie sīkākas atsevišķu ķermeņa daļu novērtēšanas.

.

Galva

.

Kazu galvas uzbūve norāda uz vispārējo skeleta uzbūvi. Liela, rupja un smaga galva norāda uz rupju skeletu. Mājas kazu galvai jābūt ar nedaudz izliektu pieri. Piena kazu šķirnēm caurmērā smalkāka, ne pārāk gara, bet arī ne īsa, strupa galva. Āžiem galva īsāka nekā kazām. Āžiem kļūdaina būs resna un smaga galva, kā arī pārmērīgi izsmalcināta. Eiropas kazu šķirnēm galva lielāko daļu ar taisnu profilu un ar nelielām, taisni stāvošām ausīm, bet Āfrikas un Āzijas kazu šķirnēm galva ar izteiktu kuprainu degunu, lielām, platām, noļukušām ausīm. Vērtējot kazu, nepieciešams apskatīt zobus, lai pārliecinātos par to stāvokli un dzīvnieka vecumu. Pieaugušai kazai ir 32 zobi (pēc skaita un uzbūves līdzīgi aitu zobiem). Kazām ir 24 dzerokļa zobi - katrā pusē pa 6, kā augšējā, tā arī apakšējā žoklī un 8 griezējzobi apakšžoklī - 2 kniebēji (kniebji jeb liekšķes), 2 iekšējie vidus zobi, 2 ārējie vidus zobi un 2 stūra zobi, ko var attēlot šādā formulā:

 

000 6.6

---------------

800 6.6


Kazlēniem piedzimstot visbiežāk jau ir 6 griezējzobi, malējie vai stūra griezēji parādās pēc 3-4 nedēļām. Pirmie griezējzobi mainās - izkrīt un to vietā izaug jauni; tos sauc par piena jeb maiņas zobiem. Pastāvīgie griezējzobi ir lielāki, platāki nekā piena zobi un iedzeltenā krāsā. Piena zobi ir balti. Pēc zobiem var noteikt kazu vecumu. Līdz 5 gadiem kazai ir tik daudz gadu, cik pāru pastāvīgo griezējzobu (attēlā).

 

Kazas zobi 1-5 gadu vecumā

 

Piena griezējzobu maiņa uz pastāvīgajiem griezējzobiem notiek:
I no 11/4 - 11/2 gadu vecumam mainās divi priekšējie jeb kniebļi;
II no 11/2 - 21/2 gadu vecumam mainās divi iekšējie vidus zobi;
III no 21/2 - 3 gadu vecumam mainās divi ārējie vidus zobi;
IV no 3 - 41/2 gadu vecumam mainās divi malējie jeb stūra griezējzobi;
Noteikt vecumu pēc zobiem vecākām kazām var tikai aptuveni pēc griezējzobu nodilšanas pakāpes, sākot no kniebļiem. Kazas, kurām griezējzobi izkrituši vai pilnīgi nodiluši, nav atzīstamas par turēšanai pilnvērtīgām, jo tās nespēj normāli uzņemt barību, sevišķi ganībās.
.
Kakls
.
Kazai ir 7 kakla skriemeļi. Kaklam jābūt samērā īsam, ne pārāk tievam, muskuļotam, labi pieslēgtam ķermenim pie pārejas plecos. Āžiem kakls mazliet īsāks un resnāks nekā kazām. Nedrīkst būt pārāk garš un izliekts kakls.

.

Krūšu kurvis (grozs)
.
Svarīgākā ķermeņa daļa, jo tajā atrodas daudzi svarīgi orgāni: sirds, lielie asinsvadi un plaušas, no kuru attīstības atkarīgs viss ķermeņa stiprums un veselība. Jo krūšu kurvim lielāks tilpums, jo labāk. Krūšu kurvi no augšas ierobežo mugurkauls, no apakšas – krūšu kauls, bet no sāniem 13 pāri ribu. Krūšu kurvja lielumu nosaka divi galvenie izmēri: platums un dziļums. Krūšu kurvim jābūt platam un dziļam, bez iežņauguma aiz lāpstiņām. Konstitūcijas kļūda ir šaura priekšdaļa un pleci.
Spēcīga muskulatūra plecus piespiež krūšu kurvim. Vājas konstitūcijas dzīvnieki ražo maz piena. Vispārējais muskuļu vājums kazām bieži izsauc dzemdes noslīdēšanu un neauglību.
.
Skausts
.
Skausta pamatā ir pirmie 5 – 7 muguras skriemeļi ar izciļņiem. No sāniem tas norobežojas ar lāpstiņu augšējām malām, kas ar muskuļiem un saistaudiem piestiprinātas ribām un skriemeļiem. Vēlams zems, plats, labi muskuļots skausts.
.
Mugura
.
Muguras pamatā ir m mugurkauls ar 13 muguras skriemeļiem un 6 – 7 jostas skriemeļiem, uz kuriem balstās kā krūšu, tā vēdera dobums ar saturu. Praksē parasti par muguru sauc daļu no skausta līdz krustam.
Pretēji citām mājas dzīvnieku sugām, kazu muguras līnija nav taisna, bet uzrāda līku līniju.
Muguras līnijai kopā ar jostas vietu vajadzētu būt platai, labi muskuļotai, ar platu jostas vietu. Iežņaugums jostas vietā ir liela eksterjera kļūda.
.
Krusti
.
Ar 5 krusta skriemeļiem (retāk 4) savieno priekšdaļu ar ķermeņa pakaļējo daļu. Normāls stiprs krusts ir taisns, plats, ar labi attīstītiem muskuļiem. Nepareizs ir ass, slīps vai jumtveida krusts. Laba piena produktivitāte sagaidāma tikai no tiem dzīvniekiem, kam krusts ir labi un spēcīgi attīstīts, jo tas nosaka tesmeņa formu un lielumu.

.

Vēders
.
Ķermeņa apakšējā daļa normāli veidotiem dzīvniekiem ir taisna un vairāk vai mazāk paralēli mugurai. Jābūt labi velvētām ribām. Saspiests, slikts ribu veidojums nav vēlams. Eksterjera kļūda ir nokāries vēders, kas rodas no sliktas ēdināšanas jaunībā – ar ūdeņainu (nevērtīgu) barību. Laba krūšu un vēdera apakšlīnija ir labākā ražības (pienīguma) pazīme visām piena kazām.
Ja nav pietiekama krūšu dziļuma un laba ribu veidojuma, tad nebūs arī labas barības izmantošanas spējas, jo iekšējie orgāni nebūs pietiekami attīstīti.
Visumā krūšu un vēdera līnijai uz tesmeņa pusi būtu nedaudz jāpaceļas uz augšu, bet nekādā gadījumā nedrīkstētu būt uzrauts vēders.
Ja vēders pakāpeniski izplešas virzienā uz piena dziedzera pusi, veidojot ķermenim konisku vai bumbierveida formu, tad to uzskata par normālu parādību piena novirziena kazām.
.
Tesmenis
.
Svarīgākais orgāns katrai piena kazai. Tas raksturo kazas pienību. Tesmeņa forma un piena ražība ir cieši saistītas viena ar otru. Atšķirībā no govju tesmeņa, kuram ir četras daļas, kazu tesmenis ir divdaļīgs. Parasti tesmenim ir bumbierveida forma ar diviem pupiem, kas novietoti vairāk uz priekšu un sāniem.
Tesmenim jābūt labi veidotam ar vienmērīgi attīstītām abām pusēm, novietotam starp plati stāvošām kājām. Tam jābūt pēc iespējas plaši piesaistītam; tesmenim jāaizpilda vieta starp gūžām. Tesmenim jābūt stingram, sastāvošam galvenokārt no graudainas dziedzeru masas. Vaļīgs, stipri nokāries tesmenis, kā arī gaļīgs, vai uzrauts – vēja tesmenis. Arī stipri spalvains un pēc slaukšanas vāji saplokošs tesmenis ir nevēlams.

.

Kājas
.
Kāju pareizai stāvotnei ir sevišķi liela nozīme, jo dzīvnieks ar to iegūst pareizas un brīvas kustības un stabilitāti. Priekškājām, skatoties no priekšas un sāniem, jāstāv vertikāli. Vēzītis nedrīkst būt pārāk garš, mīksts, ne arī pārāk stāvs. Ja priekškājas ir plati stāvošas, tad arī krūtis būs platas. Kļūdains eksterjers ar X – kājām un šauru kāju stāvokli plecos, tāpat arī kāju apakšdaļā. Lielākai daļai kazu sastopam nedaudz zobenveida pakaļkāju stāvotni. Ja novirze ir neliela, tad to par kļūdu neuzskata. Pakaļkājām jābūt vienai no otras tālu stāvošām, lai būtu pietiekami vietas labi attīstītam tesmenim. Pilnīgi jāizvairās no lāčkājainības, X - kājām, izliektiem ceļiem un slikti koptiem nagiem. Kazu kājām jābūt stingrām, tievām un sausām, plati un taisni stāvošām ar labiem izturīgiem nagiem.

.
Āda
.
Ādai jābūt viegli vaļīgai, elastīgai, ne pārāk rupjai, bet arī ne pārāk plānai, ar vienmērīgi cieši gludu, īsu spalvu (piena šķirnēm).
Kazu krāsa jeb vilnas krāsa ir ļoti dažāda. Sastopam ap 20 dažādu krāsu. Vairāk izplatītas baltās, melnās, sarkanās, pelēkās un raibās kazas.
Kazu vilna sastāv no rupjām akotspalvām un smalkās dūnvilnas, kas sevišķi izaug ziemas periodā.
Atkarībā no gadalaikiem akotspalvas un dūnvilna tiek mestas, bet ne abas vienā laikā. Šo apstākli izmanto dūnvilnas iegūšanai. Dūnvilnu iegūt izsukājot. Dūnvilna vienmēr ir gaišāka par akotspalvām. Garākā vilna aug uz muguras, pleciem, krūtīm, ciskām. Meklēšanās laikā, kas kazām iestājas 8 – 9 mēnešu vecumā, dzīvniekiem sāk augt bārda (kazām vēlāk). Bārda sastāv no rupjākas un garākas akotspalvas. Dažām Āfrikas kazu šķirnēm bārdas nav, piemēram, Anglo-Nūbijas kazām.
.
Ragi
.
Ragi ir lielākai daļai kazu šķirņu, bet ir izkoptas šķirnes arī bez ragiem – toles, piemēram Zānes kaza. Ragi var būt plakani, sirpjveida 20-30 cm gari. Šķirnēm, kas veidojušās Āzijā, ir skrūvjveida vai spirālveida ragi. Kazām parasti ir tievāki, mazāki un ne tik stipri ragi kā āžiem.

.

» atpakaļ uz kazu sadaļu

.

 


  

» Kolliji  » "Straumēni"  » Aitas  » Zirgi  » Kazas » Lopiņu video


 
 
 
 

2000-2021 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0