|
1 2
3
4
5
6
7
8
9
10
11 12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
61
62
63
64
65
66
67
68
69
70
71
72
73
74
75
76
77
78
79
80
81
82
83
84
85
86
87
88
89
90
91
92
93
94
95
96
97
98
99
100
101
102
103
104
105
106
107
108
109
110
111
112
113
114
115
116
117
118
119
120
121
122
123
124
125 |
|
0 |
 |
|
Ganīšanas darbi mums ar
Lociņu turpinās līdz pat saulrietam. |
|
 |
|
Ganot
kazas šķūņa pļavā,
mūsu kolliji patrulē pa ceļu, kur
atrodama ēna. Otrā pļavas pusē ir žogs. |
|
 |
|
Kad
kazas
mierīgas, paspēju pagrauzt arī kociņus. |
|
 |
|
Tomēr vērību zaudēt
nedrīkst. |
|
 |
|
Kazu
skaits šogad mazliet audzis un tās rūpīgi
jāpieskata. Kā par brīnumu,
aitas šogad uzvedas
mierīgi un priekšzīmīgi, un tās gandrīz nemaz nav
jāpieskata. |
|
 |
|
Atvedu
kazas
ēnā pie akmeņiem. |
|
 |
|
Aiz
akmeņiem esam iekārtojušās abas ar
Līzīti (pa labi). No šejienes pārskatāma
visa pļava. |
|
 |
|
Āzis Žigulītis tiek dzīts atpakaļ pļavā.
Viņam kopā ar citiem
āžiem patīk
apgrauzt un nolauzt visus ceļmalas kociņus. Tiklīdz
kāds lopiņš slejas pakaļkājās, lai nolauztu kādu
zaru, bez sacīšanas esmu klāt un dabas postīšanu
pārtraucu.
Kazveidīgajiem ir
paredzēti citi krūmi graušanai, taču
kazas
daba paredz apēst tieši to, ko nedrīkst. |
|
 |
|
Kamēr
Līzīte stāv uz akmens, graužu kociņu. |
|
 |
|
Mūsu kolliji pie "Straumēnu"
zīmes. Priekšplānā es, vidū
Lociņš, pa labi
Līzīte. |
|
|
0 |
|
1 2
3
4
5
6
7
8
9
10
11 12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
61
62
63
64
65
66
67
68
69
70
71
72
73
74
75
76
77
78
79
80
81
82
83
84
85
86
87
88
89
90
91
92
93
94
95
96
97
98
99
100
101
102
103
104
105
106
107
108
109
110
111
112
113
114
115
116
117
118
119
120
121
122
123
124
125 |
|
0 |
