|
.
Kādā otrdienas vakarā
ap sešiem Nīke ar septiņus gadus veco kolliju Guči
devās ierastajā pastaigā. Kad viņi vēl pēc divām
stundām nebija pārnākuši, meitenes tēvs Stefans
devās viņus meklēt. Meklējumi bija nesekmīgi, tādēļ
ap pusvienpadsmitiem palīgā devās policija un
vietējie iedzīvotāji.
"Cilvēki staigāja ar
lukturīšiem un pārmeklēja teritoriju, tika
pārbaudītas arī automašīnas," atceras Stefans.
.
.
"Mēs iegājām mežā, pēc
tam bija purvs. Es nevēlējos nosmērēt savas jaunās
krosenes un mēs devāmies tālāk mežā. Lai gan domāju,
ka ejam pareizi, atpakaļceļu mums atrast neizdevās,"
skaidro Nīke.
Ap desmitiem vakarā
meitene bija pārgurusi un tālāk doties nespēja.
"Pagāju uz priekšu vēl pāris metrus un neizturēju.
Tad ieraudzīju bedri un nolēmu, ka nakti pārlaidīsim
tajā," turpina Nīke.
.
.
Bija ļoti auksti un
gribējās dzert. Meitenei gandrīz sākās panika, bet
blakus bija uzticamais kollijs. "Mēs sildījām viens
otru. Ar Guči es jutos drošībā. Es biju ļoti
nobijusies, taču centos domāt pozitīvi," - tā Nīke.
Pamodušies trešdienas
rītā ap pulkstens pussešiem, abi devās tālāk, lai
meklētu mājupceļu. Tajā pat laikā Nīkes tēvs Stefans
jau braukāja pa mežu ar kvadriciklu un abus atrada.
Meitene jūtas ļoti
pateicīga savam kollijam, taču mani pašu pārsteidza
šī stāsta beigas - visvairāk tomēr Nīke priecājas
par jauno mobilo telefonu, kuru viņai nopircis
tētis, jo vecais mežā esot samircis un stipri
cietis...
P.S. Ja vēlaties
uzzināt par citiem kollijiem, kas izglābuši
mājiniekus dažādās situācijās, apmeklējiet sadaļu
Varoņi.
.
 |
