Runājot par Lesijas drošsirdību, pašaizliedzību un varonību, daudzi varbūt iebildīs un teiks: bet tā jau ir tikai filma, tas nekad reāli nav noticis... Varbūt tā arī ir, taču šajā lapā jūs varat iepazīties ar patiesi drošsirdīgiem kollijiem, kas savā dzīvē paveikuši varoņdarbus un saņēmusi nedalītu cilvēces atzinību par to. Šī lapa ir papildināta ar ekskluzīviem fotoattēliem, kuros jūs varat aplūkot tos kollijus un cilvēkus, par kuriem šeit iet runa. 

Tangs 0 1954. gadā kollijs Tangs (Tang) saņēma pirmo zelta medaļu kā “Suns – Amerikas gada varonis” (“America’s Dog Hero of the year”). Tangs bija viens no tiem kollijiem, kura aitu suņa instinkts sargāt ganāmpulku pārorientējies arī uz bērniem. Prēmijas diplomā teikts, ka Tangs četras reizes meties uz šosejas braucoša automobiļa priekšā un nogrūdis bērnu no brauktuves dažas sekundes pirms sadursmes. Gaisa spēku kapteinis Moris Daijers (Maurice Dyer) un viņa sieva pirms laika bija zaudējuši mīļoto kolliju, un nebija pierunājami iegādāties citu.

Tangs ar kādu no izglābtajām meitenītēm.

Veterinārārsts pierunāja viņus palūkoties uz Tangu. Pret sabuļkrāsas suni, kurš tik tikko bija pieaudzis, iepriekšējie īpašnieki izturējās slikti. Arī suns izturējās pret cilvēkiem, īpaši – bērniem, ar aizdomām. Daijeru pāris, ieraugot Tangu bija ļoti pārsteigts, jo neviļus pamanīja Tanga acīs kaut ko tādu, kas viņiem atgādināja par zudušo draugu. Viņi pieņēma Tangu savās mājās. Mīlestība dara brīnumus, un arī šī reize nebija izņēmums – pēc sešiem mēnešiem Tangu nevarēja vairs pazīt. Viņš bija atguvis ticību cilvēkiem. Suns izrādīja visas kollijiem piemītošās lieliskās rakstura īpašības.

Reiz Tangs nostājās stāvoša kravas auto priekšā un nebija pierunājams pamest šo vietu. Viņš rejot kaut ko centās paziņot. Kad pārsteigtais furgona vadītājs izkāpa no auto, lai palūkotos, kāpēc šis suns tik jocīgi uzvedas, viņš pamanīja, ka auto kravas nodalījumā bija ierāpusies divgadīga meitenīte, kura noteikti būtu nokritusi, ja auto sāktu kustēties. Pēc tam, kad meitene tika nocelta, Tangs pārstāja riet un atgriezās uz ietves.

Daijeru ģimene uzskata, ka Tangs no drošas nāves ir paglābis vismaz piecus vai vairāk bērnus.

Bleizs 0 Bleizs (Blaze), kurš šo vārdu bija ieguvis, pateicoties baltajai svītrai uz purna, bija otrais kollijs, kas ieguva iepriekš jau pieminēto prēmiju 1957. gadā. Diānai, laulātā Hīkoksu (Hecox) pāra divgadīgajai meitai  no Taimvelas (Illinoisas pavalsts, ASV) par savu dzīvību jāpateicas savas draugam kollijam. Mazās meitenes uzmanību bija piesaistījuši jaundzimušie sivēni, kuri atradās nožogojumā blakus dzīvojamajai mājai. Viņa ierāpās caur aploka kārtīm, lai tuvāk aplūkotu tos. Cūkumāte, nolēmusi, ka viņas sivēni ir apdraudēti, notrieca meiteni no kājām un sāka

Bleizs un Diāna Hīkoksa.

viņu plosīt. Neskatoties uz izseno bijību pret milzīgo un draudīgo cūkumāti, Bleizs vienā lēcienā pārlēca pāri nožogojumam un uzbruka cūkai ar tādu mežonīgu niknumu, ka tā nolēma atkāpties.

No gūtajiem ievainojumiem, meitene atradās uz dzīvības un nāves robežas divas dienas, bet pavisam atveseļojās tikai pēc vairākām nedēļām. Atskaitē nav minēts, vai arī Bleizs guva nopietnus ievainojumus.

Djūks 0 Djūks (Duke) – trešais kollijs no Nailzas (ASV), kas 1961. gadā saņēma šīs prēmijas zelta medaļu. Kādā vējainā marta dienā desmitgadīgā Penija Granca (Penny Grantz) izgāja mājas pagalmā, lai sadedzinātu kaut kādus papīra atkritumus. Vējš iepūta meitenes svārkus liesmās, un viņa aizdegās. Ieraugot degošo apģērbu, meitene panikā metās uz mājām, kas atradās kādus 20 metrus no nelaimes vietas. Pamanījis degošo meiteni, Djūks pieskrēja pie viņas un sāka ar zobiem plēst nost liesmojošo apģērbu, pats gūstot mutes gļotādas apdegumus. Dzīvnieki parasti ļoti baidās no

Djūks un Penija Granca.

uguns, un mēs varam tikai minēt, kas lika šim kollijam mesties cīņā ar uguni. Viņš cīnījās, kā prata – ar zobiem un ķepām...

Daži (ne)speciālisti apgalvo, ka suņi nespēj prātot un izdarīt secinājumus. Zinu tikai vienu -, ka kolliju īpašnieki ir citās domās... (aut.).

	Badijs 0 Metjū Krinklijs (Matthew Crinkley) un viņa ģimene no Bad-Leikas (Ņūdžersijas pavalsts, ASV) uzskata sevi par ļoti laimīgiem cilvēkiem kopš dienas, kad Badijs (Buddy) – prēmijas par varonību ieguvējs 1964. gadā – paglāba no ugunsnelaimes visus viņu lopus. Šis neparastais kollijs ieguva arī nosaukumus “Labākais uzņēmēja draugs” (“Businessman’s Best Friend”), ko piešķira
Badijs, fermeris Metjū Krinklijs un izglābtās kazas.

lauksaimnieku asociācija.

Agrā rīta stundā piensaimniecības kazu novietnē izcēlās ugunsgrēks. Saimniekus uzmodināja Badija neatlaidīgās rejas. Viņi metās pie loga un ieraudzīja, kā sabrūk degošā šķūņa jumts. Viņi bija patiesi pārsteigti un bezgala laimīgi, ieraugot, ka Badijs nav apjucis, bet izdzinis no degošās ēkas visu kazu ganāmpulku – kopā septiņdesmit kazas. Viņš bija guvis ķepu un purna apdegumus, kamēr glāba ietiepīgos un stūrgalvīgos lopus.

Fermeri, kollija pamodināti, paspēja nodzēst blakus esošā šķūņa liesmojošo jumtu. Šajā šķūnī atradās vēl trīsdesmit kazas. Krinkliji aprēķināja, ka kopumā no ugunsnelaimes tika paglābtas trīssimts kazu. Badijs, riskēdams ar savu dzīvību, bija paglābis viņus no bankrota.

	Hīro 0 Marmorkrāsas kollijs Hīro (Hero) no Priest-Riveras (Aidaho pavalsts, ASV) saņēma titulu “Suns – Amerikas gada varonis” (“America’s Dog Hero of the year”)1966. gadā. Presē šis gadījums tika nodēvēts kā “pierādījums suņa drosmei, izturībai un prātam”, šis gadījums tiek uzskatīts par nepārspētu visas prēmijas vēsturē. Hīro bija labs palīgs rančo un daudzsološs izstādes
Hīro un Šons.

suns. Neviens pat nenojauta nelaimi, kad misis Džollija (Jolley) kopā ar savu trīsgadīgo dēlu Šonu (Shawn) strādāja zirgu stallī, metot lejā sienu no ganībām atdzītajiem zirgiem. Kad lejā atskanēja kliedziens, misis Džollija pēkšņi apjauta, ka blakus nav dēla. Viņa palūkojās lejup un ieraudzīja, ka viņas mazais dēls bļaudams skrien uz staļļa izeju, bet pakaļ viņam nesas zirgs. Šons centās palīst zem traktora, taču viņa drēbes aizķērās aiz piekabes, un viņš kļuva pilnīgi bezpalīdzīgs zirga priekšā, kas pēkšņi ne no šā ne no tā bija satrakojies. Pārbiedētā māte sauca Hīro. Zirgs centās samīt bērnu, bet pēkšņi viņa priekšā izšāvās marmorkrāsas zibens – no mīlīgā kollija Hīro bija pārvērties par satrakotu zvēru. Pirms zirga paceltais pakavs skāra zēnu, Hīro ieķērās zirgam tieši degunā, liekot tam sāpēs atkāpties. Satrakotais zirgs mētāja galvu kopā ar Hīro no vienas puses uz otru. Beidzot zirgam izdevās aizsviest pa gaisu kolliju, kas, spēcīgi atsities pret traktora riteni, sabruka un palika guļam dažas sekundes. Taču, kad zirgs atkal devās Šona virzienā, Hīro metās tam virsū. Kamēr Hīro uzbruka zirgam, misis Džollijai izdevās sagrābt dēlu un novietot zirgam nepieejamā vietā. Tagad arī viņa devās uzbrukumā zirgam ar dakšām rokās, cenšoties atvairīt zirga pakavus, kas kā krusa bira uz visām pusēm. Pēc vairākkārtējiem nesekmīgiem uzbrukuma mēģinājumiem, trakais zirgs izbēga no staļļa. Tikai tad, kad zirgs jau bija pazudis, Hīro nokrita zemē, un no viņa deguna tecēja asinis.

Misis Džollija aizveda Hīro pie veterinārārsta, kas atradās 70 jūdzes no notikuma vietas. Atklājās, ka kollijam ir lauztas abas priekškājas, četras ribas un izsisti pieci zobi.

Jau pēc sešām nedēļām varonīgais kollijs uzvarēja izstādē. Visi izstādes apmeklētāji un eksperti vai pamira, kad Džolliji tiem paskaidroja, kādā veidā kollijs ir pazaudējis zobus.

Jāatzīmē, ka Hīro – pilnā vārdā Harlequin Hero O’Shane – ir Čempiona LuNette Blue Print un Čempiones Kitsap Shadow O’Shane pēctecis. Šis kollijpāris ir laidis pasaulē piecus čempionus.

Dava 0 Blackrobe Snow White Dove, C.D. šī prēmija par varonību tika piešķirta 1967. gadā. Tā gada Amerikāņu kolliju audzētāju biļetenā (“Collie Club of America Bulletin”) ir rakstīts: “Var jau būt, ka Davai ir vienalga, vai viņu apbalvo ar medaļu, vai nē, taču viņa mazais saimnieks lepojas gan ar savu suni, gan ar saņemto apbalvojumu. 1967. gada augustā naturālista Frenka Mitčela (Frank Mitchell) vasaras darbu laikā pazuda viņa divgadīgā meita Marta (Martha). Viņas prombūtne tika

Dava un Marta Mitčela.

pamanīta tikai pēc 30 minūtēm. Kad tika uzsākta meitenes meklēšana, jau krēsloja. Mitčels izvēlējās savu labāko meklēšanas instrumentu – Davu.”

“Mēs ieradāmies vietā, kur pēdējo reizi redzējām Martu, un iedevām Davai paostīt viņas zeķi”, skaidro Frenks. “Viņa uzņēma pēdas, un man nācās skriet, lai neatpaliktu no kollija.”

Suns desmit minūtes lauzās caur moskītu pilniem necaurejamiem brikšņiem un Martu atrada. Tajā brīdī Frenks sacīja: “Dava nav izdarījusi neko pārdabisku, viņai izdarīja to, ko labi prata, un tieši tad, kad tas bija vajadzīgs.”

Davas dēls Blackrobe Nez Perce Joseph 1971. gadā Amerikas Kolliju kluba specializētajā izstādē pārliecinoši uzvarēja, savākdams iespējami lielāko punktu skaitu apmācības paraugdemonstrējumos.

Mišela 0 1973. gada oktobrī Amerikas Kolliju kluba biļetenā (“Collie Club of America Bulletin”) rakstīts: “Lesters Vuds (Lester Woods) visu savu dzīvi ir pavadījis ar mājdzīvniekiem: viņš strādāja savā fermā Evertonā (Misūri pavalsts, ASV). Pagājušajā gadā sešdesmitgadīgais fermeris guva priekšstatu par suņa pieķeršanos un nesavtīgu mīlestību, kuru viņš negribēdams pataisījis par kropli uz visu mūžu.”

Mišela un fermeris Lesters Vuds.

“Es biju viens un domāju, ka man nav no kurienes gaidīt palīdzību, kad satrakojusies govs mani nolēma nobadīt līdz nāvei. Es esmu šeit tikai pateicoties savam mīļajam un uzticamajam sunim, kuru es nevilšus padarīju par kropli vairākus gadus atpakaļ. Tagad viņa izglāba manu dzīvību”, stāsta Vuds.

Šis nelaimes gadījums ar suni notika piecus gadus atpakaļ, kad kollija ķepa iesprūda zāles pļāvējā, pie kura stūres sēdēja Vuda vecākais dēls. Misters Vuds nolēma, ka ir tikai viens risinājums – ar kabatas nazi amputēt nelielu ķepas daļu. Pēc nelaimes Mišela (Michelle) sāka klibot, bet viņas pieķeršanās saimniekam nemazinājās. Viņš priecājas, ka suns ir aizmirsis nodarītās sāpes, piebilstot: “Man patiešām bija vajadzīga viņas palīdzība.”

“Reiz es gāju pāri pļavai un ieraudzīju teliņu, kurš, man likās, nevarēja izvilkt galvu no govs apakšas. Es pietuvojos, lai raudzītu palīdzēt, taču govs, laikam nolēmusi, ka esmu ieradies nodarīt pāri viņas telēnam, satrakojās. Viņa strauji pielēca kājās, pagrāba mani uz ragiem un aizmeta pa gaisu vismaz piecus metrus. Taču govs nerimās, viņas dusmas tikai pieauga. Es biju bezspēcīgs viņas četrsimts kilogramu priekšā. Man nekas cits neatlika, kā tikai bļaut. Uz maniem saucieniem palīgā ieradās Mišela. Viņa ieķērās govī kā fūrija un deva man vienīgo iespēju paglābties no govs. Kad govs sāka pievērsties sunim, es ierāpoju grāvī, kur viņa man nevarēja tikt klāt, un zaudēju samaņu. Kad mani atrada sieva, viņa pastāstīja, ka Mišela neesot no manis atgājusi ne soli un laizījusi rokas. Tā govs man salauza atslēgas kaulu un savainoja muguru. Mūsu suns pēc šī gadījuma kļuva par īstu varoni. Viņa saņēma sudraba medaļu un 500 dolāru lielu naudas prēmiju. Ziniet, vairums tādu fermeru kā es nekad nenovērtē savu suņu pieķeršanos un mīlestību, kamēr nesastopas ar tādu pārbaudījumu kā es. Tagad es ticu, ka Mišela ir šajā pasaulē, lai pieskatītu mani, un tas mani pilnībā apmierina.”

Brūss 0 1962. gadā Amerikas Kolliju klubs (“Collie Club of America”) nodibināja savu prēmiju par varonību, piešķirot sertifikātu Brūsa (Bruce) saimniecei Dorotijai Makgvairai (Dorothy McGuire) no Meivudas (Ņūdžersijas pavalsts, ASV). Par šo gadījumu mēs varam uzzināt no Ziemeļņūdžersijas Kolliju kluba (“Collie Club of Northern New Jersey”) laikraksta “Collie Clamor”. Tajā ir lasāms virsraksts: “Brūss iedarbina signalizāciju” (“Bruce Turns in Fire Alarm”). Misis Makgvaira bija aizņemta ar mājas darbiem. Ārā plosījās spēcīgs negaiss. Debesis pēkšņi kļuva savādi dzelteni oranžas. Nozibsnīja zibens

Brūss un Dorotija Makgvaira, saņemot sertifikātu.

un jau pēc brīža mājas pirmajā stāvā viņa izdzirdēja Brūsu izmisīgi rejam. Viņa metās lejā un ieraudzīja, ka deg aizkari. Viņai izdevās nodzēst uguni pašas spēkiem. Misis Makgvaira saka: “Ja nebūtu Brūsa, es neuzzinātu, ka izcēlies ugunsgrēks. Par mājas glābšanu mums jāpateicas Brūsam. Mēs mīlam viņu un mīlēsim viņu vienmēr.”

0

Lēdija un Skaders

0

1965. gada novembrī laikraksta “Pittsburgh Press” pirmās slejas bija veltītas stāstam par to, kā divi kollijij – Lēdija un Skaders (Lady un Scudder) – piecpadsmit stundas stiprā salā sildīja piecgadīgo meiteni Līzu Nirhudu Lisa Nearhood), kamēr viņu meklēja apmēram 300 brīvprātīgo glābēju. Gaisa temperatūra bija apmēram 20 grādi (pēc Celsija) zem nulles, un kolliji ne tikai sildīja meiteni, bet arī atveda pie viņas glābējus. Apvidus bija bargs, ar daudzām aizām, un vajadzēja spert tikai vienu neveiklu soli, lai notiktu nelaime. Policistiem un glābējiem bija pilnīgi skaidrs, ka abi kolliji pasargāja meiteni arī no šīs nelaimes. Kad meiteni nogādāja mājās, viņa izdvesa saviem līdz nāvei pārbiedētajiem vecākiem: “Mani sildīja mūsu suņuki!”. Meitenes tēvs apsolīja, ka turpmāk pret abiem kollijiem izturēsies ar lielu cieņu.

	Dī Dogs 0 Dī Dogs (D Dog) tādā pašā veidā pasargāja savu saimnieku Donu Pērkinsu (Don Perkins) no Teksasas (ASV), kad gaisa temperatūra bija krietni zem nulles (pēc Celsija). Par šo notikumu vēstīja Amariljo (ASV) vietējie laikraksti, pēc tam tas tika pārpublicēts “Collie Cues”. Pērkinss vakara apgaitas laikā aiz kaut kā aizķērās, pakrita un zaudēja samaņu. Viņš atguvās no
Dī Dogs.

tā, ka viņam piebikstīja ar degunu Dī Dogs. Atskārtis, ka viņa kājas neklausa, Pērkinss mēģināja pārvietoties ar roku palīdzību. Viņš atceras, ka tas nebija viņa spēkos, jo bija pārāk tālu. Viņš nolēma mazliet pagulēt. Taču kollijs neļāva savam saimniekam gulēt. “Katru reizi, kas es noguru, mēģinādams rāpot, Dī Dogs man gūlās uz sejas, smilkstēja un rēja. Viņš neļāva man aizmigt. Es pat neatceros, cik ilgs laiks pagāja, līdz es atrāpoju līdz mājām. Šķiet, ka tā bija vesela mūžība.”  

Kad Pērkinss bija nokļuvis tik tuvu mājai, ka varēja ar dēļa gabalu pieklaudzināt pie istabas loga, viņam izdevās pamodināt sievu. Kad ieradās medicīnas darbinieki, viņi konstatēja, ka Pērkinss ir apsaldējis tikai kāju pirkstus. Kad viņi uzzināja, cik ilgu laiku viņš bija atradies salā, viņi brīnījās, kā viņš vispār ir palicis dzīvs.

Pērkinss apgalvo, ka Dī Dogs vienmēr ir bijis viņa mīļais suns. Viņš ir Čempionu Celestial Chico of Laridale un Alteza The Silver Lining pēctecis, kuri radīja astoņus čempionus.

0

Princese

0

Kādā 1974. gada janvāra rītā Princese (Princess) saoda dūmu smaku uz Verenbergu (Wehrenberg) ģimenes mājas jumta Mahopakā (Ņujorkas pavalsts, ASV). Viņa sāka izmisīgi riet un skraidīt no vienām durvīm pie citām, aiz kurām gulēja ģimenes locekļi. Kad vecāki un viņu deviņi bērni pamodās, māja jau pildījās ar smacīgiem dūmiem. Vecāki evakuēja no mājas bērnus, kuri bija vecumā no viena līdz divdesmit gadiem. “Ja Princese nebūtu ar savu riešanu mūs pamodinājusi laikus, degošais jumts sabruktu uz maniem bērniem. Tas būtu bijsi sārts vienpadsmit cilvēkiem”, policijas pārstāvjiem sacīja Verenbergs.

Kad pēc uguns nodzēšanas Verenbergs apsekoja māju, viņš atrada Princesi palīdušu zem gultas. Viņa bija nosmakusi... “Man šķiet, ka viņa atgriezās mājā, lai pārliecinātos, vai visi bērni ir izglābti”, raudot teica viņš. Princesi apglabāja blakus gruvešiem, kas bija palikuši no uguns izpostītās mājas.

0

Lēdija

0

Kādā vasaras rītā Džīna Hīdlija (Jean Headlee) nolēma kopā ar draugiem doties piknikā un sauca līdzi arī savu kolliju – Lēdiju (Lady). Taču viņa satraukti skraidīja apkārt un centās traucēt sagatavot līdzi ņemamo ēdienu piknikam. Kad visi taisījās iziet, Lēdija palīda zem auto, un nepakļāvās ne komandām, ne labināšanai. Viņu izvilka, bet kollijs atkal paspruka zem auto, neļaujot to iedarbināt. Džīna nosprieda, ka Lēdija nevēlas, ka viņi aizbrauc. Nojaušot ko nelāgu, viņa ieslēdza radio, lai noklausītos laika ziņas – tur ziņoja par strauju tornado tuvošanos. Hīdliju ģimene tik tikko paspēja nolaisties pagrabā, kad sākās viesuļvētra...

	Hārvijs 0 Ada Bišopa (Ada Bishop) savā grāmatā “Viss par kollijiem” (“All About the Collie”) apraksta Šveices glābējsuņus, kur visvairāk tiek izcelts gludspalvainais starptautiskais Čempions Peterblue Harvey  (īp. M. Meijere no Šveices). Hārvijs par savu darbu ir apbalvots ar zelta medaļu. Viņam ir augstākā suņa-glābēja pakāpe – III. klase.
Hārvijs.

.

Džeks

.

.

Džeks.

.

2023. gada 17. janvārī Erīna Vatsone no ASV savā virtuvē cepa keksiņus un par nelaimi pat nenojauta. Viņa tikai pamanīja, ka četrgadīgais marmorkrāsas kollijs Džeks uzvedas visai dīvaini - centās aizturēt vīru, kas grasījās apciemot savu māti. Kad tas neizdevās, suns piespiedās klāt saimniecei, sāka smilkstēt un burtiski "izgrūda" viņu ārā no mājas. Pēc dažām sekundēm Vatsone sajuta dūmu smaku un pamanīja liesmas, kas šaujas ārā no pagrabā iekārtotās veļas mazgāšanas telpas. "Ugunsdzēsēju komandas priekšnieks sacīja, ka pēc pusminūtes es vairs netiktu ārā no mājas un būtu pagalam," pēc nelaimes stāstīja Erīna Vatsone. Viņa centusies iekļūt degošajā mājā, lai no tās iznestu abus kaķus, taču tas neizdevies. Ēka nodegusi pilnībā.

Varbūt, ka arī Latvijā ir koliji, kuri paveikuši kādu varoņdarbu? Sūtiet savus stāstus uz Kolliju portālu!

Lai sekotu līdzi DOSAAF kolliju sanitārā un sakaru dienesta tapšanai un notikumiem nometnē pie "Straumēnu" lielezera, apmeklējiet sadaļu DOSAAF kolliju sanitārais un sakaru dienests.

.

.