.

.

Vēl tikai jāpieliek lampas!

..

Miglains un ilgs sākums jeb cirks aizbraucis

.

Par mūsu fermas dzīvnieku (ne tikai suņu) braukšanu dārza ķerrās, dažādu triku izpildīšanu - ielēkšanu tajās, pārlēkšanu no vienas otrā utt. biju domājis jau ļoti sen. Tik sen, ka tagad šī idejas rašanās patiešām šķiet kā pagātnes miglā tīta. Laikam pirmo reizi par ķerrām kā inventāru iedomājos kādus septiņus astoņus gadus atpakaļ, kad gribēju realizēt savu utopisko ieceri ar nosaukumu "Lauku CIRKS", kas paredzēja gan īsfilmas uzņemšanu, gan milzīgas spēles pļavā - vides cirka - izspēlēšanu, kur 120 laukumiņos (2 x 2 m) būtu īsti rekvizīti, bet kauliņu jeb spēlētāju vietā - kolliji ar saviem īpašniekiem. Spēles vadītājs mestu metamkauliņu, bet dalībnieki pārvietotos pa laukumiem, izpildot arī dažādus sunim veicamu vienkāršus uzdevumus - pārvarētu barjeras, tuneļus, trapus utt.

.

.

Vēl šī "Lauku CIRKA" iecere paredzēja kādā no mūsu "Rančo kollija" pasākumiem siena šķūnī sarīkot arī manas mīļākās galda spēles "Cirks" turnīru. Taču "Rančo kollijs" un citi pasākumi "Laimīgo kolliju zemē" ir sen beigušies, "cirks ir aizbraucis" un palicis ir tikai Vecais Kollijs, kurš cirka triku mācīšanas vietā uzņem mūsu pašu lauku seriālu "Fermas kolliju piedzīvojumi".

.

Ķerras man neiziet no prāta

.

Taču doma par ķerrām mani nepameta un īpaši aktuāla tā kļuva pēc tam, kad pamanīju Hosento patiku braukt ar visu ko, kur tikai viņš var iekāpt, tai skaitā dārza ķerrās. Kolliju portāla apmeklētāji, jādomā, ir pamanījuši daudz dažādu nobildējumu mūsu kolliju galerijās un dažādās publikācijās Hosento sēdēšanu dažādās ķerrās gan vasarā, gan ziemā, reizēm kopā pat ar Danu vai āzīti Azimutu. Tādēļ šopavasar stingri apņēmos beidzot tik ilgi muļļāto ideju realizēt un šim nolūkam tika iegādātas divas ķerras, dažādas lampas, spidometri un voltmetri, taures un velosipēda zvaniņi.

.

.

Hosento ar Danu montē jaunos braucamos.

.

Ķerrām vajadzēja būt ļoti stabilām, lai tās brauciena laikā neapgāztos, suņi nesabītos un neciestu, tādēļ izvēlējos tādas, kurām ir divi, nevis viens ritenis, un papildus aprīkoju tās ar bērnu velosipēdu balstritenīšiem. Biju nolēmis, ka braucēji būs divi - Hosento un Dana, kuru mēģinātu ieinteresēt, jo viņa visu laikā cenšas kopēt Hosento uzvedību un pievienojas Hoša darbībām.

Kamēr vēl tikai plānoju aprīkot ķerras ar visiem nopirktajiem aksesuāriem, domāju scenāriju un gaidīju vasaru, kāda rīta notikums pie siena ruļļiem nāca gluži kā apskaidrība.

Bija miglains pavasara rīts. Migla bija bieza. Devos darīt ikrīta darbu - apgrābt izvazāto sienu ap ruļļiem un salikt to kaudzītēs ēšanai zirgiem, kas blakus aplokā gaidīja savas brokastis. Man līdzi bija atnākuši Hosento ar Danu. Sagrābto sienu zirgiem parasti piegādāju ar ķerru, tačo šoreiz, kamēr vicināju grābekli, suņi sāka pie ruļļiem dauzīties un Hosento ielēca ķerrā. Ap to riņķoja Dana un centās Hosim pievienoties. Neatceros vairs, kā paspēju aizskriet uz māju pēc videokameras, taču uzfilmēju daudzus interesantus kadrus. Mājās, tos pārskatot, tapa skaidrs, ka tieši pie ruļļiem nofilmētais varētu kļūt par ķerru sērijas sākumu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē (miglā tītā senā ideja par ķerrām un cirku).

.

.

Varbūt var braukt arī otrādi?

.

Sērijā "Ķerras: Miglains sākums" iekļāvu arī gulbi Zāru, kas pēc draudzenes Johannas nāves par savu sabiedroto ir izvēlējusies tieši veco ķerru. Zāra naktis pavada ķerras kompānijā, reizēm pie tās aiziet "aprunāties" arī dienā. Jokoju, ka gulbis laikam arī ir "nebināra persona" un īsti netiek skaidrībā, kas viņš ir - putns vai dārza inventārs. Bet, ja nopietni, patiešām grūti iedomāties, ko Zāra saskata ķerrā - līdzīgu radījumu, jaunu draugu vai daļu no manis, kam viņa ir tik ļoti pieķērusies. Es taču strādāju ar ķerru! Varbūt putns domā, ka braucamais ir daļa no manis?

.

Parodija par mākslīgo intelektu

.

Stāsts varētu sākties tā - Hosento ar Danu, nosprieduši, ka ikrīta siena vešana ar ķerru ir apgrūtinoša, nolemj uzbūvēt jaunus braucamos, kas spēj dažādus darbus saimniecībā veikt patstāvīgi. Tādēļ taps ķerras, kuras mūsu fermā vada visur tik ļoti piesauktais mākslīgais intelekts! Jau iepriekš esam parodējuši dažādas "augstās" (varbūt ar "k"?) tehnoloģijas, par provi, "3D printeris", "Robotkaza" un "Drons", kādēļ tad nepasmieties arī par saprātu, kas mīt fermas inventārā?

.

.

Kamēr Dana aizgāja pēc skrūvgrieža, Hosis izlaiž kādu aplīti ar velosipēdu.

.

Sākumā, kā jau nereti tas gadās, tēmai bija paredzēta viena sērija, taču apsverot visu, ko gribu parādīt, bija skaidrs, ka iecere jāsadala trijās daļās

Sērijas "Ķerrras 2: Jaunais transports" pirmā puse veltīta meistarošanai. Kadrā to dara Hosento un Dana, bet aizkadrā - manas neredzamās rokas. Ar pašu ķerru aprīkošanu gāja visai raiti, katra no tām man prasīja vienu dienu. Par cik šajos braucamajos ir visai maza vieta sēdēšanai, šoreiz elektronikas darbināšanai izmantoju mazus elektriskā skrūvgrieža akumulatorus. Tie gan, darbinot lampas, ātri "nosēdās", bet uzfilmēt vajadzīgo paspēju.

Kad jaunais transports bija gatavs ekspluatācijai saimniecībā, Hosento gulēja uz sava iemīļotā soliņa šķūņa galā un vēroja braucamo kustību. Viena no ķerrām pārvadāja maisus (kas tajos bija?), otra - piena kannas. Ir jauki gulēt uz soliņa un vērot, kā citi strādā! Un priekš kam tad tāds mākslīgais intelekts ir vajadzīgs? Pareizi - lai strādātu fermā! Tāds arī kūtis var izmēzt!

.

.

Fermas iemītniekiem ir pārsteigums.

.

Te man radās ideja parādīt, ka tomēr bez suņa prāta fermā neiztikt un to nevar aizstāt nekāds mākslīgi radīts domātājs. Imitēju avārijas situāciju, kad abas ķerras "autopilotā" gandrīz saskrienas "Dollijas parkā" un tikai Hosento tās spēj izšķirt kā kazlēnus, kas satikušies uz šauras laipas. Avārijas situācijas ainu filmēt bija ļoti grūti. Ķerras vilku tradicionāli aiz elektriskā gana drāts, taču saskriešanās ainā man sinhroni vajadzēja vilkt abas vienlaicīgi, lai to sastapšanās būtu tieši kadrā. Ar pirmo reizi šāds manevrs neizdevās un drāts pārtrūka. Vēlāk tās "draudzīgi" dodas prom "vilcieniņā". Te vilku abas ar drāts gabalu kopā sastiprinātās ķerras.

.

Lielais fermas brauciens

.

Triloģijas pēdējā daļā "Ķerras 3: Lielais fermas brauciens" vēlējos kārtīgi izvizināt Hosento un Danu. Kad visi saimniecības darbi paveikti, gudrās ķerras taču var pavizināt suņus, vai ne? Ar Hosento braukšanas filmēšanu nekādas problēmas neradās, viņa vizināšanu nofilmēju vienā dienā. Grūtākais bija filmēt "kameras skatu" no aizmugures, kad ķerru ar Hosi nevis vilku, bet stūmu. Viņš visu laiku grozīja galvu uz aizmuguri, lai redzētu mani, nevis skatījāss braukšanas virzienā. Grūtāk mums gāja ar Danas vizināšanu. Te palīgā saucu Ievu un pirmajā reizē mūsu filmēšana gandrīz izgāzās. Danai nepiemīt noturība, viņa vēl joprojām nespēj ilgi palikt uz vietas (ilgi - tas būtu pārspīlēts! - mazliet pasēdēt) un dara dažādas lietas tad, kad pati grib, nevis, kad jāfilmējas. Dana visu laiku leca ārā no ķerras, lai gan pirmajā reizē filmējām gandrīz tikai tuvplānus. Reizēm trūka drāts, aiz kuras vilku, un priekšā kamerai aizgāja ziņkārīgie lopiņi.

.

.

Lampas ieslēgtas un lielais fermas brauciens var sākties!

.

Interesantākais no šīs filmēšanas bija skats, kurā Dana pēc braukšanas guļ ķerrā un košļā taures gumijas pūsli. Danu turpinājām filmēt vēl divas dienas. Arī "Dollijas parkā" uzņemtie skati tapa ļoti grūti un filmēšana gandrīz tika pārtraukta, jo Danai viss ātri apnika, taču kaut kas no uzfilmētā derēja. Trešajā dienā braucām ar akmeņiem un pa ceļu, Dana pie braukāšanas jau bija pieradusi, taču mani neatstāja aizdomas, ka, neskatoties uz to, ka viņa cenšas atdarināt Hosento, no viņas nākotnē nekāds Hoša braucienu kompanjons neiznāks - tas nebūs viņas aicinājums.

.

.

Danas trešā filmēšanas diena.

.

.

Hosento ar kravu.

.

Sērijas beigās biju iecerējis, ka Hosento, braucot ķerrā, velk aiz sevis otru, kurā stāv āzītis Azimuts. Atcerējos, cik jauki viņi abi kopā izskatījās vienā ķerrā sērijā "Viens kāposts visiem"! Azimutu speciāli tiku vizinājis ķerrā pirms tam jau daudzas reizes, radinot viņu pie šādas braukāšanas. Viņam tas patika un reizēm āzītis pats pienāca klāt un ielēca ķerrā. Tagad, kad vajadzēja nofilmēt šādu diezgan sarežģītu braukšanu, Azimuts, uzsākoties kustībai, uzreiz lēca ārā un gāja prom. Neko nedeva arī vairāki mēģinājumi to visu atkārtot. Neesmu ticis skaidrībā, kas tam par vainu - vai āzītim nepatika stāvēt uz bleķa, jo šoreiz ķerrā nebija ierastā siena, vai tas, ka viņu nevis stūma, bet atstāja vienu ķerrā, jo man bija jādodas šo sakabi pašam arī vilkt, vai vienkārši viņam nebija garastāvokļa - nezinu. Mēs ar Ievu izlaidām no šķūņa Doro un ar viņu brauciens "vilcieniņā" pakaļ Hosim izdevās. Uz Doro vienmēr var paļauties!

.

.

Braucēji labprāt pavizinātu arī Keisiju, bet viņai bail kāpt tādā bundžā uz riteņiem.

.

Arī pašas ķerras filmēšanas laikā radīja problēmas. Mazo balstriteņu dēļ bieži vien tās velkot nebrauca taisni jeb pa ieplānoto trajektoriju, bet novirzījās uz vienu pusi, izbraucot no kadra. Atgādināšu, ka velkot kādu braucamo, to daru pats, bet videokamera atrodas uz statīva kaut kur malā. Līdz ar to nevaru redzēt, kas notiek kameras lodziņā un attiecīgi operatīvi reaģēt, piekoriģējot kaut ko - ja kaut kas nav izdevies kādas kļūmes dēļ, tas jāpārfilmē. Pēc katras ainiņas nofilmēšanas lēkšoju pie kameras un noskatījos, kas iznācis - ir labi vai neder. Tas bija ļoti apgrūtinoši un aizņēma daudz vairāk laika nekā tad, ja es to visu varētu kontrolēt. Vēl, ķerrām kratoties braucienā, ik pa laikam atskrūvējās kāda no vadības paneļa vai lampu skrūvēm. Saprotu, ka ikdienā ar tādām strādāt vai vizināties nebūtu iespējams. Tagad, atceroties ķerru un kombainu filmēšanu, vispār brīnos, kā es ar to visu tiku galā...

.

.

Doro gan nav bail braukt.

.

.

Būt koferim par šoferi

.

Tikai tagad, rakstot šo rakstu, aizdomājos, ka varbūt arī brauciens vecajā koferī ir mana neapzināti veidota parodija, un šoreiz par Hosento paša braukšanu it visā, kam apakšā riteņi...

Kāpēc man ienāca prātā sēdināt Hosento koferī, tagad nevaru vairs atbildēt. Tas bija kā joks bildēšanai - kādēļ gan ganu suns nevarētu doties pļavā vecā koferī, kas aprīkots ar trimera motoru un maziem gultas ritenīšiem? Kaut gan biju ļoti aizņemts ar citu sēriju uzņemšanu, sapratu, ka šāds joks aizņems maz laika. Tūlīt pat aizgāju uz šķūni un izvēlējos vienu no vecajiem kartona koferiem, kas sarindoti stāv plauktā, izjaucu vecu trimmeri un sameklēju jau gatavu nez no kurienes atvestu koka platformiņu ar četriem ritenīšiem. Visu saskrūvēt kopā izdevās ātri, bet, to darot, nodomāju, ka jocīgās bildes vietā varētu iznākt pat neliela sērija. Kādēļ gan Hosento patiešām nevarētu sēdēt koferī, kuru es aiz drāts vilktu pļavā? Pirmajā reizē vienkārši noliku "koferbraucamo" šķūņa pļavas malā, lai fonā redzētu aitu ganāmpulku. Bildēju, filmēju un priecājos parkaķeni  Meju, kas atnāca pie kofera un ielēca blakus Hosim pasēdēt. Lieliski kadri, turklāt īsti, neinscenēti! Vēlāk Hosento apgūlās un pat aizmiga koferī!

.

.

Arī Meja grib vizināties! Koferī viņai vietas pietiks.

.

Nākamajā dienā sagaidīju, kad aitas atkal būs šķūņa pļavā, sēdināju Hosi koferī un vilku aiz elektriskā gana drāts. Viņš sēdēja un brauca! Kofera vilkšana gan nebija viegla, jo mazie ritenīši ir pļavai nepiemēroti. Centos iegrozīties tā, lai aitu bars būtu mums fonā. Pēc nu jau tapušā īsā scenārija, Hosento brauca pieskatīt aitas un ik pa laikam apstājās. Kad aitas devās tālāk, arī ganu suns koferī brauca līdzi. Visfantastiskāk izdevās iepriekš necerēts skats, kad Hosento brauca tuvu aitu baram un tās, ieraudzījušas dīvaino kolliju, kas nez kāpēc sēž koferī, bija šokā un sāka bēgt.

.

.

Hosento snauž koferī.

.

Atlika vēl tikai uzfilmēt koferu kaudzi pie šķūņa gandrīz gatavās sērijas "Koferis" ievadam. Beigās piemontēju skatus ar Azimutu, kurš apgūlies uz nesalikta atpūtas krēsla un inscenēju džutas maisa nozagšanu no kofera, kuru paveica Dana. Atšķirībā no braukšanas, maisus viņai patīk zagt un vazāt apkārt!

Superbilde pārtop sērijā

.

Jau iepriekš nereti no mūsu bildēm rodas idejas seriāla "Fermas kolliju piedzīvojumi" dažādām sērijām. Esam daudzkārti inscenējuši rīta piena lakšanu dažādu dzīvnieku sastāvā un piena lietām ir veltīta pat sevišķa sadaļa Rīta piena lakšana. Reizēm pienam esam veltījuši pat atsevišķas sērijas, piemēram, "Piena suņi" un "Doro pienotava".

.

.

Gaidot rīta signālu.

.

Arī sērija "Rīta signāls" ir pavisam nejauši tapusi. Gribējās uzņemt "superbildi", kurā Hosento kā īsts fermas kollijs, brokasto kopā ar aitu Hertu un kaziņu Doro.

Šķūņa galā uz vecām auto riepām uzstādīju galda plati, kurai jau iepriekšējā dienā biju pieskrūvējis līstītes, kas noturētu brokastotāju bļodiņas uz galda un tās netiktu nogrūstas zemē. Katram tika sagatavots savs ēdamais, bet ielikts vienādās metāla bļodiņās. Vispirms tika attaicināti ēdāji, tad mēs ar Ievu veikli nolikām dzīvniekiem priekšā viņu brokastis un es steidzu pie bildēšanas un filmēšanas. Šo kopīgo dažādu dzīvnieku ēšanas skatu uzskatu par vienu no visu laiku visveiksmīgākajiem. Biju cerējis, ka bilde iegūs necerēti plašu atzinību arī FB, taču nekas tāds nenotika.

.

.

Mūsu fermā pie viena galda brokastis ēd kaziņa Doro, pats galvenais Hosento un aita Herta.

.

Gāja laiks, bet man nekādi neradās ideja, kurā no šai vasarā topošajām "Fermas kolliju piedzīvojumu" sērijām tas iederētos, pierakstīju te vienā scenārijā, te otrā, bet jutu, ka īsti netrāpu tēmā. Kad biju uzfilmējis arī Danas kopīgo brokastošanu ar aitu Dolliju, kas arī vairāk bija iecerēta kā bilde un noticis fakts, sāku saprast, ka vajadzētu izdomāt nelielu sēriju.

.

.

Arī Dana brokasto ar aitu Dolliju.

.

"Rīta signāls" savu nosaukumu ieguva, pateicoties gailim, kas nodziedāja savu rīta dziesmu. Jau vairākus gadus man nebija trāpījies atkal nofilmēt dziedošu gaili, kuram nekas netraucē fonā, bet šoreiz tas nejauši izdevās. "Rīta signālā" Hosento pacietīgi sēž un gaida gailīša nodziedāšanu, kas vēstīs par to, ka laiks brokastīm. Tās kopīgi ietur Hosis, Doro, Herta un Dana ar Dolliju. Pieliku klāt arī skatu, kurā āzis Olimps tiesā ābolu kaudzi. Kad dzīvnieki bija paēduši, Hosento atkal likās nosnausties, jo ir ļoti agrs - koka pulkstenis rāda vēl tikai bez piecām minūtēm seši. Gara diena vēl priekšā...

.

.