"Straumēnu"
kolliji
Romeo,
Lociņš,
Līzīte un
Abija.
Viss pasaulē mainās.
Cilvēks cenšas pielikt roku it visam un pārveidot to
pa savam prātam. Izņēmums nav arī suņu šķirnes.
Dažas ir tiktāl sabeigtas, ka ir grūti atrast vēl
kādu šķirnes standartam atbilstošu eksemplāru.
Noskatoties BBC skandalozo dokumentālo filmu Pedigree
Dogs Exposed (Šķirnes suņi atmaskoti), kļūst
skumji. Britu darbs ir visai tendenciozs, taču pēc
tā parādīšanas TV kompānija BBC, neskatoties uz
lielajiem reitingiem, atteicās pārraidīt lielākās
suņu izstādes Crufts tiešraides. Sižets par
izstādes uzvarētāju ar displāziju slimo vācu aitu
suni, ir šokējošs. Cilvēku darbības rezultātā ir
pārveidotas un sabeigtas tādas suņu šķirnes kā
dobermaņi, vācu aitu suņi, kavaliera Kinga Čārlza
spanieli, bulterjeri, bokseri un citi. Bez
eksterjera maiņas suņi iemantojuši dažādas
alerģijas, displāziju, acu un ādas slimības utt.
Kāds pazīstams veterinārārsts vienu Latvijā savulaik
populāru šķirni nodēvēja par ģenētiskiem kropļiem.
Ja vēlies problēmas, iegādājies kādu no šīs šķirnes
pārstāvjiem, viņš teica. Nosaukt šķirni nevēlos.
Tagad par kollijiem.
Standarts, modernie un kurtveidīgie
Mani vispār izbrīna fakts, ka katrs audzētājs var
interpretēt
šķirnes standartu
pa savam, uzskatot, ka nelielas izmaiņas tajā var
nākt tikai par labu.
Standarti tiek
izstrādāti, lai tos ievērotu. Kolliju audzētāji ir
sadalījušies divās frontēs vieni ievēro
standartus un audzē klasiskos kollijus,
otri ieviesuši jaunu terminu modernie kolliji.
Ko tas nozīmē? Laikam
jau zem nosaukuma modernie var sabāzt visu, kas
atšķiras no
standarta.
Piemēram, kāda sena un populāra Krievijas kolliju
audzētava ražo spalvu blāķus čau-čau veidīgus
kollijus ar smagu un biezu apmatojumu, kam ir vāji
diferencēta pavilna un akota mati. Pazudušas kollija
ķermeņa elegantās līnijas un arī ausis, kuras kažokā
ieraudzīt nav iespējams. Otrs piemērs, - kurtveidīgi
kolliji ar ļoti slaidu ķermeni un garām kājām,
kurtveidīgu galvu bez pārejas uz purnu. Arī Latvijā
šādi šķirnes eksemplāri ir manīti. Kādas citas
zināmas Krievijas kolliju audzētavas īpašniece ar
lepnumu atzīst, ka ražo tikai modernos kollijus,
jo tie pēc izskata viņai šķiet interesantāki un
pieņemamāki.
Bet visvairāk
mani satrieca kādas Krievijas kolliju audzētavas
īpašnieces paziņojums interneta vietnes sākumlapā,
proti: "Dažreiz der ieviest nelielas izmaiņas
kolliju standartā, lai tādējādi padarītu katru
kolliju audzētavu unikālu." Vadoties pēc
šāda principa, var secināt, ka drīzumā katrā
kolliju audzētavā būs "nedaudz atšķirīgi"
kolliji, tā teikt - īpaša firmas zīme. Dažkārt
"bizness" noēd veselo saprātu.
Patreizējās
tendences Krievijā un arī daļā Eiropas valstu
liecina par to, ka "klasiskie" kolliji ir
nolemti iznīcībai. To sapratu, kad pēc ilgiem
laikiem veicu interneta ekskursiju pa vairākiem
desmitiem Krievijas un Eiropas kolliju audzētavām.
Labus "klasiskos" kollijus var atrast dažās
Zviedrijas audzētavās.
Patīkami pārsteidza
divu Japānas kolliju klubu virtuāls apmeklējums -
tur "modernos" neatradu nemaz. Acīmredzot,
japāņi atzīst "klasiku".
Divas Latvijā reģistrētās
kolliju audzētavas apspriest nevēlos...
Ar
šķirnes standartu varat iepazīties sadaļā
Standarts.
Plikie pret spalvainajiem
Nebijis pavērsiens kolliju audzētāju pasaulē
šobrīd Krievijā gludspalvaino kolliju īpašnieki
interneta forumos aplej ar dubļiem garspalvaino
īpašniekus un otrādi. Kašķis izvērties pamatīgs.
Gludspalvaino kolliju audzētājiem adresēts
pārmetums, ka viņu audzēšanas rezultātā suņi
pārvērtušies par dobermaņiem, bet pirmie paziņo, ka
garspalvainie kolliji vispār ir nekam nederīgi suņi,
ka senos laikos Anglijas fermās tādus apšāva kā
brāķus. Garspalvainie esot lēnīgi, viņi nevis
skrienot, bet rāpojot sava kuplā kažoka dēļ.
Gludspalvaino kolliju audzētāju dārziņā tiek mests
akmens, ka viņu kolliji ir pārāk temperamentīgi,
nekaunīgi un pārlieku uzbāzīgi.
Nomelnošanas kampaņa turpinās.
PSRS kolliju atdzimšana
Daži kolliju cienītāji nespēj samierināties ar
faktu, ka izzuduši padomju standarta kolliji, tādēļ
kāda entuziastu grupa Krievijā nolēmusi spert
pārdrošu soli un atjaunot PSRS kolliju. Ziņas
internetā ir ļoti skopas, ar interesi sekoju tām
līdzi. Pagaidām vien zināms tas, ka kaut kur
Kazahstānas un Kirgizstānas armijā kā dienesta suņi
vēl saglabājušies nu jau nebūtībā aizgājuši padomju
standarta kolliji. Drīz notikšot ekspedīcija uz
pieminētajām valstīm augumā lielo kolliju
meklējumos. Par rezultātiem ziņosim.
Dīvānsuņi vai aitu ganītāji
Diemžēl jāatzīst, ka kolliji mūsdienās pārsvarā
kļuvuši par dīvānsuņiem, zaudējot savas izcilās
darbspējas un instinktus. Pilsētās
aitas nav jāgana,
kolliju vienīgais pienākums ir gulēt pie kamīna un
priecēt savus īpašniekus. Reizēm jāparādās kādā
izstādē, ja kluba vadība lūdz un ir pietiekami
uzstājīga. Darbspēju zaudēšana kollijam ir tikpat
liels zaudējums kā modernās eksterjera līnijas.
Var būt pat vēl lielāks. Arī Latvijā situācija ir
visai drūma. Apmācību laukumos ieraudzīt kolliju
gandrīz vai neizdodas. Esmu aptaujājis pazīstamus
kinologus, kas mūsu valstī nodarbojas ar suņu
apmācību. Kollijus viņi redzējuši ir ļoti reti. Dažs
pat nespēj atcerēties šādus gadījumus.
Likumsakarīgi, ka arī
suņu sporta sacensībās
kollijus praktiski neieraudzīsim. Latvijā ir tikai
viens kollijs, kas piedalījās
adžiliti
sacensībās, un arī tagad jau pensijā. Somijā un
Igaunijā ir daži sportisti, bet mūsu valstī kolliji
pāri barjerām lec tikai Kollimpiādē
®,
taču tas nav profesionāls
suņu sports, bet
gan vairāk izklaide.
Esmu vairākas reizes piedāvājis kolliju īpašniekiem
sarīkot dažādus apmācības seminārus un kursus, pat
aizrunājis speciālistus, bet atsaucību no kolliju
īpašnieku puses neesmu guvis. Nav jābrīnās, ka
mūsu
pasākumos no dažiem kolliju īpašniekiem
jādzird frāzes mans suns jau neklausa, mans suns
neko nemāk, mēs abi esam stulbi.
Tas, ka
aitu ganīšana
Latvijā negūs popularitāti, man bija skaidrs jau
tad, pirms uzbūvējām kopā ar Ievu apaļo
ganīšanas apmācības
aploku Straumēnos.
Mēģināt tomēr gribējās. Mūsu
ganīšanas instinkta
noteikšanas testos ir piedalījušies
apmēram 30 kolliji, no kuriem varu izcelt tikai 8,
ja ar tiem tiktu veikts regulārs
ganīšanas apmācības darbs.
Taču tas ir pārāk sarežģīti, tādēļ atliek vien
lepoties, ka Latvijā ikdienā
aitas gana vienīgi
trīs no četriem
Straumēnu kollijiem.
Vairāk par
aitu ganīšanu varat
uzzināt sadaļā Aitu
ganīšana.
Hibrīdi un saprāta degradēšana
Cilvēki neapmierinās tikai ar esošu suņu šķirņu
degradēšanu, viņiem gribas radīt jaunas. Nekādu
izglītību un zinātnisko laboratoriju tas neprasa
pārojam, visu, ko redzam, un ceram uz atzinību.
Jauno šķirņu radītājiem ir pietiekami daudz
izejmateriāla savos pagraba ģenētiskajos
eksperimentos, tādēļ kolliji, jāatzīst, ir
kustināti visai maz radītas tikai 8 jaunas
šķirnītes: afollijs, kadūdls, liellopu ganu
kollijs, košeltijs, gollijs, boksollijs un
labollijs. Katrs no
šiem eksperimentētājiem ir gatavs līdz spēku
izsīkumam argumentēt, kāpēc viņu jaunais puskollijs
ir labāks par īsto, un uzskata sevi teju vai par
zinātnieku.
Kamēr ar likumu netiks noteikts aizliegums šādiem
eksperimentiem, darbs pie jaunu šķirņu radīšanas
turpināsies. Uz šo brīdi pasaulē ir radītas apmēram
500 jaunas dizainētās suņu šķirnes. Arī es reiz kā
mājdzīvnieku interneta portāla
vadītājs saņēmu zvanu ar lūgumu palīdzēt iegādāties
pagliju vai labradūdlu.
Vairāk par jaunajām šķirnēm, kuru radīšanā
izmantoti kolliji, varat izlasīt manā publikācijā
Kolliju
šķirnes degradēšana.
CEA / KAA
Kolliju acs anomālijas sindroms (CEA, latviski KAA)
šobrīd ir visizplatītākā slimība. Statistika ārzemēs
ir biedējoša. Kāda man pazīstama veterinārārste no
Londonas mani brīdināja, lai nekādā gadījumā
neiegādājamies kollijus Anglijā, jo risks ir
milzīgs. Latvijā šāda uzskaite netiek veikta, CEA
gadījumu skaits procentuāli ir ļoti mazs, taču zinu
divus kollijus, kuriem šāda problēma ir konstatēta
vieglā formā.
Vienīgais veids, kā kontrolēt situāciju, ir
pārošanas atļauju neizsniegšana šādu suņu
īpašniekiem. Tādēļ arī kategoriski uzstāju, lai
Latvijas
Kolliju klubā vismaz vaislas suņiem šādas
acu pārbaudes tiktu veiktas. Tāpat kā urīna un asins
analīzes, šaubu gadījumā arī ultrasonogrāfija.
Vairāk par kolliju acu problēmām varat izlasīt (un
noskatīties video) manā publikācijā
Acu
problēmas.
Nobeigums (ne beigas!)
Tas, kā turpmāk attīstīsies un saglabāsies mūsu
iemīļotie kolliji, ir atkarīgs tikai no mums. Ja jau
mēs pozicionējam sevi kā šķirnes cienītājus un
kollijmīļus, mēģināsim darīt visu, lai kollijs kā
šķirne neizzustu: nepārosim
šķirnes standartam neatbilstošus
indivīdus (Ak, es taču arī gribu kucēnus!
dzirdēta frāze), pārbaudīsim suņu veselības
stāvokli, mācīsimies paši un nodarbosimies ar saviem
suņiem.
Savukārt, interesentiem, kas vēlas iegādāties
kollija kucēnu, iesaku nezvanīt mums un neprasīt:
Mums papīri nav vajadzīgi, mēs gribētu kaut ko
lētu, kādu brāķīti. Reiz kādam zvanītājam uz šo
frāzi atbildēju, ka diez vai viņš ieradīsies veikalā
un lūgs: Gribu iegādāties ledusskapi, bet man,
lūdzu, ar defektiem! Var nebūt durvis...
Secinājumi
Brīva vieta jūsu
tekstam... E-pasts:
kolliji@inbox.lv
.
|