Pazuduši astoņdesmitajos

.

Ievads

Meklējot internetā informāciju par kollijiem, arvien saskaros ar jautājumu "Kur palikuši kolliji?" Šādi jautājumi tiek uzdoti daudzviet. Arī dažu citu suņu šķirņu "pazušana" ir pamanīta. Piemēram, tiek jautāts par kādreiz tik populārajiem erdelterjeriem, bokseriem, rīzenšnauceriem un citiem. Tādēļ nolēmu, ka šodien virtuāli došos meklēt kollijus.
Izskan visdažādākās versijas par kolliju populācijas straujo samazināšanos, tādēļ centīšos tās apkopot. Ņemšu talkā arī nepielūdzamu statistiku.

Pielietojums un konkurence

"Ja nav darba, eksistence ir apdraudēta" - frāze no vienas grāmatas par politekonomiju, kuru sarakstījis kāds bārdains vīrs. To attiecina arī uz suņiem, proti, ja kollijs kādreiz tika izmantots aitu ganīšanai, tad tagad pieprasījums pēc šāda pakalpojuma mūsu urbanizētajā pasaulē ir krasi samazinājies. Ja vēl ir kas ganāms šur tur, tur kollijus no darba izspieduši streiklauži borderkolliji, kuri pasaulē patlaban atzīti kā universāli darba, sporta un ganu suņi numur 1. Līdz ar to kollijam ierādīta vieta uz dīvāna un tas visai nepareizi tiek uzskatīts par dekoratīvu suni. Taču priekš dekoratīva suņa kollijs ir pārāk liels un spalvains. Tautai vajag ko mazāku, lai pasistu padusē, jeb tā dēvēto "imidžšķirni".
Pastāv arī pretējs viedoklis. Kādā Krievijas kolliju forumā izlasīju interesantu atziņu, ka kolliju popularitāte strauji samazinājusies tieši britu standarta ieviešanas dēļ, jo iepriekš bijušajās padomju republikās kolliji bijuši populāri sava lielā auguma dēļ. Mazāks nav interesants.

Mode un piedāvājums

Bieži tiek piesaukta mode uz suņu šķirnēm, kas visu laiku mainās. Visticamākā versija šajā sakarā ir tāda, ka bijušajā Padomju Savienībā tika ievests ļoti ierobežots skaits suņu šķirņu, no kurām tad potenciālajam suņa īpašniekam vajadzēja izvēlēties - ņemsim kolliju, bokseri vai Austrumeiropas aitu suni? Turklāt pēc kucēniem nācās izstāvēt garas rindas, apmeklēt kursus utt.
Padomju laikā kolliju popularitātes vilnis savu visaugstāko virsotni sasniedza pagājušā gadsimta 80-tajos gados, pēc tam atvērās "dzelzs priekškars" un 90-tajos ievesto suņu šķirņu skaits strauji palielinājās. Nav nekāds noslēpums, ka šķirnes suņu turētāji pārsvarā koncentrēti lielajās pilsētās, un pilsētnieki nolēma nomainīt lielisko kolliju ar izcilajām darba spējām (kuru ļoti viegli apmācīt) pret daudz kompaktākiem radījumiem, vēlams, tādiem, ar kuriem nav jānodarbojas un kurus mācīt nevajag - tāpat gudrs, jo savu bļodiņu ķēķī atrod un dīvānā ierāpties var, lai kopīgi sāktu skatīties 90-to sākumā tik populāros meksikāņu seriālus par vienkārši Mariju vai bagātajiem, kas raud droši vien tādēļ, ka viņiem vispār nav kollija.
Man arī tagad reizēm piezvana un prasa "minikollijus" - ak, šeltijus! - nu, ja, bet Ieva nedēļā saņem pat vairākus telefona zvanus ar vēlmi iegādāties borderkollijus. 
Visu laiku rakstu par Padomju Savienību, bet kā tad citās valstīs? Tur taču visas šķirnes ir bijušas pieejamas bez ierobežojumiem... Tieši tāpat! Papētot pieprasījumu pēc kucēniem, nākas secināt, ka tamējie pilsētnieki vēlas augumā mazākus suņus par kollijiem, bet fermās kolliju izkonkurējuši borderkolliji un Austrālijas aitu suņi jeb "ausiji" - kaut kas vidējs starp garspalvaino kolliju un borderkolliju. 

Lesijas ietekme

Apšaubīt Lesijas ietekmi uz kolliju popularitātes pieaugumu būtu neprāts. Arī mana interese par kollijiem sākās agrā bērnībā, kad skatījos 1954. gadā uzņemto seriālu "Lesija" un sapņoju, ka arī man reiz būs tikpat skaists un gudrs suns.
Taču, atgriežoties pie tēmas, atradu vairākus "BET".
Tā, piemēram, ASV kolliju popularitāte bija ļoti augsta tieši starp 1900. un 1910. gadiem, kad nebija ne filmu par Lesiju, ne arī Ēriks Naits bija paspējis uzrakstīt savu grāmatu "Lesija atgriežas mājās". Stāsts par Lesiju tika sarakstīts 1938. gadā, bet filma "Lassie Come Home" uz kino ekrāniem parādījās 1943. gadā.
Kā jau minēju iepriekš, kolliju slavas zenīts bija 20. gadsimta 80-tie. Un tas atkal ir laika periods, kad nekādas Lesijas nav - visas filmas jau sen parādītas un pirmais seriāls arī beidzies jau 1973. gadā. Nākamais Lesijas uznāciens tikai 1989. gadā - seriāls "The New Lassie", bet kārtējā pilnmetrāžas filma par Lesiju uz ekrāniem parādījās vien 1994. gadā (pēdējā - 2005. gadā).
Lesija, protams, darīja, ko varēja un savu panāca - pēc kino noskatīšanās amerikāņi organizētās grupās devās uz kinoloģiskajiem klubiem un izpirka kolliju kucēnus. Ilustrācijai pievienoju līknes zemāk.

Popularitātes reitingi pasaulē jeb statistika

Gatavojot šo materiālu, vairākas dienas vācu vienkopus suņu šķirņu popularitātes reitingus dažādās valstīs. Tie mūsu šķirnei ir mazāk nekā iepriecinoši. Problēmas sagādāja tas, ka reitingos reti kur minētas vairāk par 20 populārākajām pozīcijām.
Sākšu ar Latviju. Latvijas Kinoloģiskās federācijas prezidente nule kā vienam no pašmāju žurnāliem iesniegusi populārāko suņu šķirņu TOP 10. Kolliju te, protams, neieraudzīt, vienīgais pārsteigums, ka Jorkšīras terjeri krietni paslīdējuši uz leju, bet pirmajā vietā pēc neatminamiem laikiem izvirzījies vācu aitu suns.
Ne Igaunijas, ne Lietuvas, ne arī Krievijas populārāko suņu šķirņu TOP 10 vārdu "kollijs" izlasīt neizdevās, krieviem populārākais - amerikāņu Stafordšīras terjers.
ASV ar lepnumu paziņo, ka jau 24 gadus pēc kārtas valstī populārākais suns ir labradors, bet kollijs te popularitātes ziņā ierindojas 35. vietā, zaudējot iepriekšējā gada 32. pozīciju (slīdam uz leju!). Bet vismaz ir! Tālāk izdevās dabūt TOPus lielākajās Savienoto Valstu pilsētās. Čikāgā, Denverā, Losandželosā, Maiami, Ņujorkā un citās - 100% līderis ir labradors, bet kolliju nav.
Apvienotajā Karalistē augstāko pakāpienu ieņem tas pats labradors, kolliju pirmajā desmitniekā nav. Sameklēju britu kennelkluba atskaiti par klubā reģistrētajām šķirnēm desmit gadu ilgā periodā - kolliju skaits no 2005. gada līdz mūsdienām samazinājies uz pusi, bet uz ārzemēm eksportēti vien 36 kolliji.
Austrālijā vācu aitu suns nometis uz trešo pozīciju labradoru un dažus ķengurus, Kanādā līderpozīcijās "vācieši", "zeltainie" un labradori, Īrijā - "vācieši", Japānā - zeltainie retrīveri, Ķīnā - haskijs. Kolliju nav. Izbrīnīja Francija - šīs valsts TOP 10 pēdējā vietā minēts kollijs (1,6 % no šķirnes suņiem). Kaut kā par tiem daudzajiem franču kollijiem nekas nav dzirdēts... Singapūrā arī kolliji nav cieņā - TOP 10 to nav, bet par vispopulārāko atzīts ši-tcu.
Ar cerībām centos ieraudzīt kolliju vismaz kopējā Starptautiskās Kinoloģiskās federācijas (FCI) "trīsdesmitniekā", taču velti. Pirmais, protams, labradors.
Doties ekskursijās pa valstīm man apnika, tādēļ nolēmu atrast informāciju, cik bieži un par kādām suņu šķirnēm cilvēki interesējas interneta pārlūkos. "Gūglē" kollijs ieņem 22. vietu, bet "jandeksā" - 44. Nolēmu iegriezties arī kādā no lielākajiem suņu resursiem tīklā un šoreiz izvēlējos "dogbrīdinfokom" - kollijs pēc meklēšanas pieprasījumiem ieņem 18. vietu.

Dažādu TOPu kaitnieciskā ietekme uz šķirni

Cilvēki aiz gara laika un bieži tikai pēc sev vien saprotamiem kritērijiem veido dažādus suņu TOPus, piemēram, ģimenei vispiemērotākie, labsirdīgākie pret bērniem, agresīvākie, gudrākie utt., utt. Sen nebiju šādu sēnalu informāciju lasījis, bet skaidrības labad nolēmu ieskatīties arī šajos sacerējumos. 
Negribu tērēt jūsu laiku un visu redzēto atreferēt, pieminēšu tikai dažas nianses. Kolliju atradu vien labsirdīgāko suņu TOP 10 un bērniem piemēroto suņu topā. Citur kolliji ir pilnīgi "garām" - viņi, izrādās, vairs nav piemēroti ne kā kompanjoni, ne sportisti, ne ģimenes suņi. Visvairāk mani pārsteidza topa sastādītāju viedoklis, ka vispiemērotākais ģimenes suns ir angļu buldogs, bet trešajā vietā - bulterjers. Vēl šādos topos pavīd labradori, "zeltainie", bet pārējās pozīcijas ieņem 9. grupas (pēc FCI) dekoratīvie suņi.
Paredzu, ka būs noteikti daudz cilvēku, kas ziņas šajos topos ņems vērā un ietekmēsies no tām suņa izvēlē, jo topus taču sastādījuši "labākie kinologi". Pie kāda topa, ieraugot autora vārdu, varēju vien pasmīnēt par "vadošo" kinoloģijas speciālistu. Tāds "pusvadītājs" vien ir.

Kollijus noniecina izstādēs

Kollijus bieži vien noniecina arī suņu izstādēs un tikai ļoti, ļoti retos gadījumos kāds no kollijiem saņem "Best in Show". Un arī tas notiek reģionālos pasākumos ar samērā nelielu dalībnieku skaitu. Šoreiz nolēmu "pārlēkt pāri" Latvijai un neiztirzāt pašmāju izstādes. Tādēļ pieskaršos divām - par prestižāko suņu izstādi (angļiem gan tā ir tikai nacionālā!) dēvētajam "Kraftam", un tāda paša ranga Vestminsteras izstādei, kas ir lielākā otrpus okeānam. Esmu apbruņojies tabulām un gatavs uzskaitīt šo prestižo izstāžu uzvarētājus, cerot ieraudzīt labāko izstāžu suņu sarakstā arī kādu kolliju šķirnes pārstāvi.
"Kraftu" 1928. gadā dibinājis Čārlzs Alfrēds Krafts un tradicionāli izstāde notiek Birmingemā. Tā norisinās 4 dienas un pulcē vidēji 25 000 suņu. Uzvarētāju vidū vairākkārt ir kokerspanieli, vācu aitu suņi, kaudzīte ar visdažādākajiem terjeriem, seteri, taču 87 gadu laikā savā dzimtenē nekad uz goda pjedestāla nav kāpis kollijs. 
Dodamies uz ASV prestižāko Vestminsteras izstādi Ņujorkā, kurai ir senas un bagātas tradīcijas jau no 1877. gada. Arī tā pulcē ringos 25 000 - 27 000 suņu. Amerikāņu eksperti laikam vairāk mīl kollijus, jo vismaz 1929. gadā par izstādes labāko suni tika atzīts kollijs Laund Loyalty Of Bellhaven, kas piederēja Florencei Ilčai. Tas arī viss aptuveni 130 gadu laikā!
Izstādēm ķeršos klāt kādā atsevišķā publikācijā.

Atpakaļ 80-tajos

Pats uzskatu, ka kolliju kādreizējā popularitāte ir neatgriežama, skrien kaut ar pieri virsū āzim Kazbekam (viņš priecāsies!). Arī Kolliju portāls ir darījis ļoti daudz, lai popularizētu šķirni, bet jūtamu rezultātu nav. Nekas vairs nebūs tā, kā agrāk! Vienīgais, kas mums vēl atlicis - atgādināt, ka arī mēs vēl esam.
Viss pasaulē mainās - gan cilvēku vēlmes, vērtības, ieradumi, gan pieprasījums pēc kaut kā. Kolliji ir palikuši 80-to gadu suņi. Tāpat, kā tā laika mēbeles ir nomainījušas "haitek" garnitūras, tolaik populārās galda spēles - "planšetes", ir nomainīti arī suņi. Labās 80-to gadu mūzikas vietā tagad ir "pumping" sūkņveidīgi trokšņi, filmu saturs aizstāts ar bezsakarīgu datoranimāciju (lasi - specefektiem), bet aktierus filmē gandrīz tikai uz zaļā fona studijās. Te nu tematiski iederas viena no manām mīļākajām filmām - "Atpakaļ nākotnē" ("Back To The Future"). Plānoju izgatavot laika mašīnu. Es labprāt uz dažām dienām atgrieztos astoņdesmitajos un par ideju paldies! Kolliju portālā publicētajā nepieciešamo rekvizītu sarakstā minētās lietas ļoti noderēs laika mašīnas būvei. Taču, ja nekas neizdosies, izmantosim rekvizītus, lai vismaz "Straumēnu" siena šķūnī uzburtu 80-to gadu gaisotni. Kolliji taču mums vēl ir! Back To The 80s!

.

P.S. Lasiet šī raksta turpinājumu Kur palikuši kolliji?

.