|
Ir visai maz izrāžu
jeb šovu, kurā piedalās kolliji. Savulaik Rīgas
cirkā es piedalījos Oksanas Vigorņickas mēģinājumos,
kuros viņa strādāja ar trijiem kollijiem. Es tolaik
filmēju interneta seriālu "Suņi" un viena
no sērijām bija iecerēta par cirka suņiem. Oksana
man toreiz uzdāvināja lielu kollija figūriņu. Kaut
gan kolliji arī cirkā ir ļoti liels retums, izrādes
laikā Oksanas un viņas kolliju izpildīto triku
programmu pats vērtēju kā ļoti primitīvu. Neparasti
bija vienīgi tas, ka kolliji šajā priekšnesumā
uzstājās kopā ar lamām.
Arī kino, ja neskaita
filmas
un
seriālus par
Lesiju, kollijus
galvenajās lomās izmanto ļoti reti. Par to jau esmu
rakstījis savā rakstā
Kino kolliji..
Tādēļ šoreiz gribu jūs
iepazīstināt ar profesroru Dankanu un viņa
kollijiem. Šis vīrs un viņa reiz tik slavenie suņi
mūsdienās ir pavisam aizmirsti un informācija par šo
komandu ir praktiski zudusi. Saglabājušās vien dažas
skopas rindiņas Viktorijas laikmeta laikrakstos un
pāris bildes.
Profesors Dankans bija
pirmais vēsturē, kas savās izrādēs publikas
izkaidēšanai izmantoja tieši kollijus - "kolliju
izrāžu" pionieris. Diemžēl vairs nav iespējams
uzzināt, kādēļ Dankans saviem šoviem izvēlējies
kollijus - tādēļ, ka tas tolaik bija ļoti oriģināli,
vai arī tādēļ, ka kolliji bija gudri suņi, un tos
bija viegli apmācīt. Es uzdrošinos domāt, ka der abi
mani minējumi. Bez tam Dankans, strādājot ar saviem
kollijiem un mācot tiem visdažādākos trikus, ir
lietojis vienīgi pozitīvas motivācijas apmācību.
Tādu pašu, kādu mēs lietojam, mācot
mūsu kollijus. Tas tolaik bija diezgan
liels retums, jo vairumā gadījumu tika lietots
spēks, bailes un turēšana pusbadā (kaut vai
atceramies grāmatu par slaveno dzīvnieku dresētāju
Durovu, kur aprakstītas šādas "apmācības" metodes).
Sākumā šis kolektīvs
tika pieteikts kā "Profesora Dankana brīnumainie
kolliji", bet vēlāk tas viss tika pārsaukts par
"Dankana karaliskajiem skotu kollijiem".
1895. gada novembrī
Londonas izdevumā "The Picture Magazine" var atrast
šādu ziņu (saglabāts oriģinālais tā laika izteiksmes
stils):
"No visiem tā
saucamajiem suņu šoviem, kas tikuši piedāvāti
muzikālo teātru publikai pēdējā laikā, neviens nav
pārsteidzies mūs tik dziļi, kā tas priekšnesums,
kuru sniedza profesors Dankans un viņa kolliji.
Alambras (Alambra, Lečesteras laukums - aut.)
skatītāji nedēļām ilgi burtiski spiedza aiz
sajūsmas, redzot patiesi brīnišķos trikus, ko
demonstrēja šie suņi.
Te ir viena īpašība,
kas liek ieteikt šo priekšnesumu ikvienam suņumīlim,
kas balstās faktā, ka profesors Dankans visa šova
garumā nelieto ne pletni, ne pātagu un neko
tamlīdzīgu, izņemot (un te ir tas noslēpums) kārumus
un glāstus, ar ko apbalvo suņus, kas labi izpilda
savu uzdevumu."
.
.
Esam sameklējuši vēl
dažas rindiņas no Viktorijas laikmeta britu preses
izdevumiem.
1894. gada 20. janvārī
"The Era" rakstīja:
"Misters Toms
Pričards, kurš iepazīstināja ar profesora Dankana
kollijiem Londonas Vestendas sabiedrību, plāno
pārsteigt pasauli ar
zirgu, kas met
kūleņus. Dzīvnieks staigā gan uz priekškājām, gan
pakaļkājām."
Gadu vēlāk, 1895. gada
12. janvārī, tajā pašā izdevumā "The Era" varēja
lasīt šādas rindiņas:
"Brīnumainā attapība,
ko demonstrē mistera Dankana kolliji, izsauc apbrīnu
un sajūsmu, un to parādīšanās ir viens no
pievilcīgākajiem programmas elementiem."
Atkal paiet gads un
"The Era" 1896. gada 15. februārī savās lapās drukā
šādas rindas:
"Ļaudīm, kas mīl
suņus, un apmeklēja suņu izstādi Zemkopības centrā,
atmiņā paliks vispievilcīgākā programmas daļa, kurā
uzstājās profesora Dankana kolliji, kas ir trenēti
tā, lai sniegtu visbrīnišķīgākos priekšnesumus.
Vistiešāko pierādījumu suņu prātam un attapībai
sniedz ugunsgrēka epizode, kurā viens no kollijiem
darbojas kā ugunsdzēsējs un paveic brīnišķīgu
glābšanu no degošas mājas, tā izsaucot neviltotus
aplausus no apmierinātās publikas."
Kas notika ar pašu
profesoru Dankanu, nav zināms. Atrodama vien
informācija, ka viņa dēls Viks pārņēmis tēva nodarbi
un vadījis Dankana kolliju izrādes no 20. gadsimta
sākuma līdz pat 1958. gadam. Viņš kļuva par
izklaides žanra mākslinieku un kāda labdarības fonda
priekšsēdētāju. Viks Dankans miris 91 gada vecumā
1988. gada 12. septembrī.
Ļoti pārsteidz fakts,
ka pat no pagājušā gadsimta 50-tajiem gadiem nav
saglabājušās šo kolliju izrāžu bildes un ieraksti
kino lentēs..
Arī
Lesija
ar savu treneri Rudu Vēdervoksu bieži vien
filmēšanās starplaikos piedalījās dažādās
publiskās izrādēs gan dažnedažādākajos
pasākumos, gan vienkārši pilsētas parkos.
Šādas izrādes parasti pulcēja ļoti daudz skatītāju.
.
.
Lesija
uzstājās kopā pat ar slavenajām meitenēm no
"Rockettes".
.
Diemžēl mūsdienās suņu
priekšnesumiem,
sportam un
paraugdemonstrējumiem cilvēki izvēlas dažādu citu
šķirņu un bezšķirņu suņus, tādēļ tagad izrādēs
kollijus vairs neredzēt.
Atzīšos, ka viens no
maniem diezgan seniem un visai nereālajiem sapņiem
ir
savu kino kolliju
un
āžu izrāžu iestudēšana tepat "Straumēnos",
līdzīgi kā ilgus gadus ar saviem kino dzīvniekiem to
dara ASV
kino studija
"Universal".
Vēl pagājšgad kopīgi
ar Ievu
apspriedām iespēju "Laimīgo
kolliju zemē
®"
sagatavot publiski apmeklējamu izrādi "Lielā veļas
diena
®",
kurā kolliji un
kazas darbotos ap
veļasmašīnām "Rīga" un sagādātu
skatītājiem dažus jautrus brīžus. Ir gan idejas, gan
gudri kolliji un
āži,
gan inventārs un rekvizīti, taču apzinos, ka tas
prasītu no manis visu laiku, neatlicinot to nekam
citam. Turklāt, lai šādas izrādes varētu sagatavot,
vajadzīgi vairāki cilvēki - palīgi. Tādēļ palikšu
tikai pie savu
"Kolliju kino
®"
studijas īsfilmu
uzņemšanas. Galu galā, izveidot šādu
studiju un uzņemt paša
filmas, bija mans
sapnis, kuru man ir izdevies realizēt.
.
Rakstam tapt palīdzēja
Mārtiņš Vērdiņš.
.
.
 |
