|
.
.
Marta Kalēja ar
kolliju
Arigo barelreisinga
maršrutā.
.
Vienu reizi vasarā,
jau vienpadsmit gadu garumā, katram Latvijas
kollijam ir iespēja nokļūt "Laimīgo
kolliju zemē
®".
Te - Variebas pusē - ne tikai saelpoties svaigo
lauku gaisu, bet arī kārtīgi izskrieties tandēmā ar
saimnieku.
Šī zeme atrodas tepat,
Kandavas novada Variebā, kur "Straumēnu"
saimniecība ir viena no retajām, ja ne vienīgā
Latvijā, kur kolliji arvien tiek likti pie darba, kā
šo suņu šķirnei tas vēsturiski bijis paredzēts -
proti, iet ganos. Savukārt "Veļas
diena" ir ikvasaras pasākums kolliju un
patiesībā visiem suņu mīļiem. Tas ietver gan
oriģinālas
sacensības, gan arī
kopīgu atpūtu pavisam īstenos laukos, kas mūsdienās
nebūt ne katram sunim un tā saimniekam ir brīvi
pieejams.
.
Kārbu piramīdas un
mutes bļodas
.
Tradīciju - rīkot suņu
sacensības - aizsākuši pirms gadiem
vienpadsmit, stāsta saimnieks un arī pasākuma
galvenais operators
Vecais Kollijs.
Pirmssākumos to dēvējuši par "Kollimpiādi
®",
bet pēdējās vasarās
sacensības
pārdēvētas par "Veļas
dienu". Attiecīgi arī trase, kas
izveidota nopļautas pļavas vidū, ir aprīkota ar
atbilstošiem rekvizītiem - veļas striķiem, spaiņiem,
mutes bļodām un gludināmiem dēļiem, tāpat arī,
piemēram, ar pagājušā gadsimta
veļasmašīnām "Rīga" un citiem
interesantiem priekšmetiem. Par tām pēdējām un
citiem padomju laika rīkiem ik pa laikam sociālajos
tīklos vai citos saziņas rīkos uzrodas arī pa kādam
sludinājumam. Tādējādi pēdējo trīs gadu laikā
izdevies savākt jau 28 "Rīgas",
stāsta
Vecais Kollijs un skaidro, ka cilvēki,
kas bieži vien ir vecāka gadagājuma, allaž ir
priecīgi, ja uzrodas kāds, kurš labprātīgi aizvāc
viņu vecās tehnikas vienības. Tālāk tās nokļūst
lielajā "Straumēnu"
šķūnī, kur pārtop par kādas
instalācijas vai
Vecā
Kollija izgudrotas mašīnas daļu, kā arī
kalpo
filmēšanas vajadzībām. Galvenajā lomā
allaž ir
saimniecības kolliji
un citi tās iemītnieki,
kazas,
aitas,
zirgus
un mājputnus ieskaitot.
Bet, ja par
sacensībām, - lai visu noorganizētu un
būtu kas allaž atšķirīgs - plānošanai un trases
sagatavošanai veltot teju divus mēnešus. Nu,
piemēram, šoreiz cītīgi krāsojuši ap pusotru simtu
suņu barības kārbu trases nospraušanai.
Vecais
Kollijs arī atceras, ka reiz biji gads,
kad no suņu barības kārbām
veidojuši arī pašus trases
šķēršļus un pat kārbu piramīdu, ko
noslēgumā ieguvis
sacensību
uzvarētājs. Šajā "Veļas
dienā" gan lielāks iepriecinājums tika
saimniekam, tas ir "iRobot",
kas palīdz ikdienas uzkopšanas darbos.
.
Gaidīts liels un
mazs
.
Kopumā
šogad
sacensībām bija reģistrējušies 25 suņi,
neskaitot vērotājus jeb līdzpaņemtos kucēnus,
kuriem, ļoti iespējams, šī bija pirmā lielā suņu
burziņa pieredze. Atšķirīgi tas, ka šoreiz startēt
iespējams bija ne tikai kollijiem, bet arī citiem
gribētājiem, to skaitā, piemēram, Velsas korgijam,
Austrālijas aitu sunim, baltajiem Šveices aitu
suņiem, boseroniem un pat čivauvam (augumā mazākiem
sunīšiem trase tika īpaši pielāgota). Tas tādēļ,
skaidroja
Vecais Kollijs, ka
kolliju Latvijā, īpaši tādu - filmu varones
Lesijas
līdzinieku -, tomēr iet mazumā.
Disciplīnas, ko
pievarēt,
sacensībās bija
trīs. Tām pamatā bija it kā klasiski suņu sacensību
uzdevumi, kas apdarināti "Straumēnu"
garā. Nu, piemēram, šķēršļu joslu burtiski ieskāva
izžauta un vieglā vasaras vējā plīvojoša veļa.
Savukārt, lai pārbaudītu četrkājaino paklausību un
māku pienest dažādus priekšmetus, tika testēta arī
saimnieku veiklība - papildu punktus varēja iegūt,
bumbiņu precīzi trāpot numurētos spaiņos.
Visbeidzot bija
barelreisings jeb
skriešana ap mucām - šo uzdevumu dalībniekiem nācās
veikt, to saimniekiem pilnas veļas bļodas nesot
padusē.
Visus rezultātus
rūpīgi fiksēja un izvērtēja
"Straumēnu" saimniece Ieva
Līpīte, bet otrās operatores un trases
rekvizītu pieskatītājas uzdevums tika uzticēts
Justīnei Līpītei.
.
Karstā vista un
kašķīgie
gulbji
.
Jāpiebilst, ka
saimniecībā pēdējo reizi viesojāmies vēl pagājušā
gada rudenī, kad braucām lūkot, kā sokas pa vasaru
"Straumēnos" pieklīdušajiem
gulbēniem. Toreizējā stāsta galvenie
varoņi arī šajā reizē, ieturot drošu distanci, ap
mājas stūri ziņkārīgi lūkoja
sacensību gaitu. Kā
nelielā pauzītē pastāstīja
Ieva, lielie putni,
kas izrādījušies meitenes, nu jau kļuvuši par
pilnvērtīgiem saimes locekļiem. Pavasarī tā kā
mēģinājušas laisties uz dzimto ligzdu, no kuras, kā
saimnieki lēš, tās bija izbaidījuši mednieki, tomēr
drīz vien atgriezušās, jo acīmredzot no sugas
brāļiem un māsām tomēr baidās. Savukārt, sētā
gulbītes ir teju
vai galvenās - negriež ceļu ne
kazām, ne
aitām,
kuras šad tad patrenkā. Izņēmums ir suņi, kas
putniem vietu ierādījuši, un arī vistu mammas, kas,
iestājoties par cālēniem, izrādās, - var kļūt
pavisam kareivīgas.
Šogad, atklāj
Ieva,
"Straumēnos"
iesaistījušies arī nelielā eksperimentā. Proti,
vistiņai Pannai, kas pati ar savu perējumu iepriekš
bija pārcentusies, šoreiz apakšā palikuši zosu olas.
Rezultātā vistas varēšanas un siltuma bijis gana, un
nu tai pa pēdām seko četri zoslēni. Kamēr bērni
brīnās, kāpēc viņu mamma pa smiltīm vārtās, vistai
savukārt acis lielas, kad zoslēni pa ūdeni peras,
eksperimenta interesantās puses raksturo saimniece.
Vēl viens šī gada
jaunpienācējs kuplajā saimē - ežulis, kurš atceļojis
no Slokas un šobrīd uzturas tādā kā voljēriņā.
Savukārt, suņiem un
kazām sacensību
diena "Straumēnos"
bija kā pārdzīvojums, jo dienā, kad saimnieki bija
tik aizņemti ar svešiem suņiem, pašmāju iemītniekiem
bija jāpavada mājā un kūtī ieslēgtiem, atklāj
Ieva.
.
Domā, ka aizvadītas
pēdējās kollijfermas
sacensības
.
Tas, ka saimniecība ir
bāzes stacija
ganu suņu apmācībai,
skaidro
Vecais Kollijs, ir viens no iemesliem,
kāpēc šobrīd turoties pie pārliecības - šīs nu
bijušas pēdējās
sacensības "Straumēnos".
Proti, griboties vairāk laika vasaras sezonā veltīt
tieši
saviem suņiem -
viņu treniņiem un darbiem, kā arī dažādiem
iesāktajiem projektiem. Starp citu,
sacensību vakarā
"Straumēnu" kollijiem bija paredzēta
kārtējā
filmēšanās, un gan
jau drīzumā rezultātu varēs novērtēt
Kolliju portālā,
kas ir ne tikai senākais (šogad atzīmē savu 20.
gadadienu!), bet, kā paši lēš, arī plašākais tieši
šai šķirnei veltītais interneta resurss pasaulē. Lai
saturu regulāri papildinātu, tostarp ar "Straumēnu"
īstām, kā arī inscenētām dzīves ainiņām, aktīvi
jāstrādā. Līdz ar to, skaidro
Vecais Kollijs, ja
jāizvēlas, tad tomēr par labu šīm nodarbēm, ne
pasākumu organizēšanai.
Bet dzīve mutuļot
tāpēc vien saimniecībā nepārstās - gan jau minētās
kuplās lauku saimes dēļ, gan tādēļ, ka "Straumēni"
kļuvuši par Latvijas mēroga bāzes staciju, kur
darbam tiek apmācīti ganu suņi. Un, kas zina, varbūt
ne gluži "Veļas
diena", bet kāda cita oriģināla suņu un
suņu saimnieku socializēšanās ideja laika gaitā
saimniekiem vēl prātā tomēr iešausies...
.
[Liena Trēde, "Neatkarīgās
Tukuma ziņas", 2020. gada 28. jūlijs]
 |
