Ievads
Nesen pārsteigts
konstatēju, ka
"Straumēnu" kolliju personīgās
fotogalerijas pēdējo divu gadu laikā ir kļuvušas par
visīstāko "Laimīgo kolliju zemes
®" foto dienasgrāmatu,
kuras lappusēs ļoti daudz stāstīts tieši par mūsu
filmēšanu. Tai
ikdienā veltām ļoti daudz laika. Taču ar visai
īsajiem parakstiem zem attēliem ir par maz, lai
aprakstītu
mūsu īsfilmu tapšanas gaitu daudz detalizētāk
un interesantāk. Tādēļ atkal esmu ķēries pie rudens
rakstu darbiem, lai aprakstītu arī šīs vasaras
piedzīvojumus videokameras abās pusēs un atbildētu uz
dažiem intriģējušiem jautājumiem, piemēram,
priekš kam
kazai vajadzīgs bajāns? Viņa taču tāpat ir jautra, vai
ne?
Ko darīt ar āboliem?
Par āboliem iedomājos
tikai šogad. Bija skaidrs, ka to būs daudz, taču
ļoti sausās vasaras dēļ tie neizauga tik lieli kā
parasti. Iepriekš mūsu ābolus, kurus nespējām
salasīt, apēda
aitas un
kazas.
Bet šovasar katru rītu pirms lopu izlaišanas ārā
devos ar spainīti lasīt zem ābelēm nokritušos
ābolus, jo iecerētajai
Kolliju portāla rudens
reklāmai tos vajadzēja daudz. Āboli tika
atnesti pat no kaimiņu mājām.
.

.
Keisija,
Līzīte (vidū) un
Lociņš ir priecīgi par salasītajiem
āboliem.
.
Jā, tieši reklāmai!
Biju iecerējis paralēli šī gada
īsfilmu uzņemšanai arī veselas trīs
reklāmas - jau pieminēto
Kolliju portāla rudens reklāmu
"Ābolu maiss", tad
"Rančo kollija
®" reklāmu "Lielā
veļas diena
®" un visbeidzot
"Kolliju portāla SARDEĻŠOVA
reklāmu "Kompots". Taču
safilmētā materiāla bija tik daudz, ka,
montējot video, visas iecerētās
reklāmas pārtapa
īsfilmās "Ābolu maiss", "Vai
tavam saimniekam ir, ko mazgāt?" un "Kompots".
Nosaukums "Ābolu
maiss" tika speciāli aizgūts no tāda paša
nosaukuma multiplikācijas filmas, kura iznāca 1974.
gadā. Šo savas bērnības multenīti
no tālajiem padomju
laikiem joprojām dēvēju par savu mīļāko un skatos
bieži vēl šobaltdien. Tieši tādēļ mūsu
īsfilmā "Ābolu maiss"
ābolu iznīcinātāja jeb terminatora
āža
Plampača skatos tika izmantota viena no
multenītes melodijām. Abiem "Ābolu
maisiem" sižeti gan ir pavisam atšķirīgi
un nekādas līdzības tajos nevajag meklēt.
.

.
Kadrs no 1974. gada
multiplikācijas filmas "Ābolu maiss".
.
Doma izmantot ābolus
reklāmā (vēlāk filmā)
sākās ar ideju par kārtējo
Kolliju portāla
uzrakstu.
Ziemas reklāmā tas
bija izveidots ar sniega lāpstu uz "Straumēnu"
lielezera un izskatījās ļoti iespaidīgi. Izdomāju,
ka varētu izlikt uzrakstu no āboliem mazākā mērogā,
nekā uz ledus, un tad piesaukt
aitas, lai tās to
visu noēd. Un atkal - "sākumā bija vārds",
atvainojiet - uzraksts! Un, ja ir uzraksts "Kolliju
portāls" un daudz ābolu, tad no tā visa
var izveidot jautru
reklāmas rullīti
rudenīgās noskaņās!
Sižeta pamatdoma bija
fermas dzīvnieku prieks par ābolu ražu, tādēļ
īsfilmā redzam
daudzus ābolu ēšanas skatus, taču vēlējos tos
padarīt nedaudz sarežģītākus un interesantākus.
Līdztekus dažādiem ābolu notiesāšanas tuvplāniem,
filmā tiek
izmantotas dažas
lielgabarīta interaktīvās
rotaļlietas koLLektīvai lietošanai, kuras
speciāli tika izdomātas un izgatavotas
filmēšanai, bet stāsta sākumā redzam
unikālu
aitas Spīdolas ābolu "zicēšanu" no
ābelēm. Tā ir mūsu vienīgā
aita, kas zem
ābelēm vasarās un rudeņos staigā divkājās gluži kā
aitas
no otras - mūsdienu - manas mīļākās multenītes par
auniņu Šonu. Spīdola vienmēr pieēdas ābolus, cik
lien.
.

.
Par ābolu
aitas
ir gatavas izdarīt visu!
.
Interesanta bija
interaktīvās rotaļlietas
"Plinko" pielāgošana tēmai -
Keisija pa tumši zilo galdu
tenisa
bumbiņu vietā ripina lejā ābolus, bet tur
tos notiesā
āzītis Plampačs,
kurš šogad no mūsu
superkomandas "MēBē Sports
®"
ir
filmējies visvairāk. Sākuma bija nelielas
bažas, vai
Keisija vēlēsies
ripināt ābolus, taču viņa visu izpildīja ļoti
precīzi un bez vismazākās aizķeršanās.
Aitu baram tika
izgatavota 30 sektoru un 3 metrus gara
interaktīvā rotaļlieta,
uz kuras katrā sektorā novietots ābols, bet virs tā
uzlikta konservbundža. Šeit pirms skata
nofilmēšanas divas reizes notika treniņi.
Aitas
ābolus atrada un apēda ar lielu apetīti.
.

.
Keisija spēlē ābolu "Plinko".
.
Vajadzēja izdomāt arī
interaktīvo rotaļlietu zirgam.
Nolēmu pieturēties mūsu "konservbundžu stilam" un uz
nedaudz sašaurināta preču paliktņa (padona)
novietoju trīs vislielākās bundžas, kādas vien mūsu
šķūnī atrodamas. Nolēmu, ka kameras priekšā ābolus
ēdīs rudā ķēve Fiona, taču ar pirmo reizi skatu
nofilmēt neizdevās.
Zirdziņš visu
darīja pareizi, taču manas vainas dēļ, jo nebiju
kārtīgi aiztaisījis blakus esošo aploku,
filmēšanas laikā no tā izlauzās arī
Fantagira un Lusse. Viņas abas nebija apmierinātas,
ka
interaktīvās rotaļlietas
spēlēšana tiek vienīgi Fionai. Nākamajā dienā skats
tika
pārfilmēts vēlreiz.
Kaut gan mūsu kolliji
ābolus neēd (to darīja tikai
Abija), vajadzēja
sagādāt arī viņiem kaut kādu prieku no lielās ābolu
ražas, tādēļ izlēmu, ka viņi var lēkt pāri ābolu
virtenēm. Kā pretstatu izmantoju "ļauno tēlu" -
ābolu apēšanas lielmeistaru
Plampaču. Kad suņi bija beiguši sportot,
āzis
atkal bija klāt un notiesāja vispirms ābolus, kas
savērti virtenēs, bet pēc tam izēda tukšus arī
spaiņus. Taisni jābrīnās, kur tik mazā
āzītī
viss tas salien?
.

.
"Ābolu terminators"
Plampačs šogad
filmējies vairākās īsfilmās.
.
Virtenēm paredzētajiem
āboliem pirms tam mājās ar tievu metāla caurulīti
biju izspiedis caurumus, pļavā tos atlika vien
savērt uz striķīšiem. Par ābolu virtenēm interesējās
arī lapsenes.
Nu, nevarējām mēs savā
īsfilmā iztikt arī
bez kādas
veļasmašīnas "Rīga"
iesaistīšanas. Šoreiz gaiši zaļajai
veļasmašīnai tika uzticēti sulu spiedes
pienākumi. Pats sulas spiešanas process, protams,
bija inscenējums.
Veļasmašīnā sula
tika ielieta no spainīša, bet tās sānos vecās
gumijas caurules vietā tika pievienots gabaliņš
dārza laistāmās šļūtenes ar vara caurulītes uzgali.
Sulas spiešanas procesu uzmanīja
kaza Ieva, kura sižetā blakus no spaiņa
ēda ābolus. Lai
nofilmētu burkas
tuvplānus un sulas līmenis redzamajos sižetos
sakristu, sulas tecināšana caur
veļasmašīnu "Rīga" notika atkārtoti.
Neiztika arī bez kurioza, kura dēļ pastāvēja risks
izjaukt visu
filmēšanu.
Kaza Ieva, paēdusi ābolus, pieskrēja pie
sulas spainīša, iebāza tajā galvu un kā sūknis sāka
sūkt sev iekšā skābo zaļo šķidrumu. Tikai ar
grūtībām izdevās spainīti
Ievai atņemt.
Iepriekš nespēju pat iedomāties, ka
kaza
var būt tik kāra uz skābo sulu. Tikpat labi burkas
vietā pie
veļasmašīnas
caurules, pa kuru tek ārā sula, mierīgi varēja
pielikt arī
kazu un pumpēt sulu
pa taisno viņas vēderā.
Pats sulas iegūšanas
process bija visilgākais. Somās salasītie āboli tika
nesti mājās un griezti daļās, tad virtuvē ar veco
labo sulas spiešanas aparātu "Žuravinka" spiedu
sulu. Pēc tam sekoja mašīnas mazgāšana, putu
noņemšana un sulas kāšana, atlikumu iznešana utt.
Viss sulas sagatavošanas process aizņēma vairākas
stundas laika.
.

.
Veļasmašīna "Rīga" ābolu sulas spiešanai
sagatavota.
.
Skats ar
veļasmašīnu "Rīga" kā ābolu sulas spiedi
kopā ar
Lociņu bildēs tiks
izmantots arī mūsu otrajā
veļasmašīnu "Rīga"
un kolliju kopīgajā kalendārā 2020. gadam.
Pēc sulas tecināšanas
burkas tika nogādātas "Lociņa
limonādes fabrikas" stendā, bet pats
fabrikas saimnieks
Loča gulēja tam
blakus un spēlējās ar ābolīti. Šī spēlēšanās nebija
iepriekš plānota un netika arī izprovocēta,
Lociņš pats nolēma paspēlēties, un mēs
šos kadrus izmantojām savā
filmā. Jāpiebilst,
ka pašas
īsfilmas "Lociņa limonādes
fabrika" filmēšana ir ieplānota
nākamvasar. Līdz tam vēl ziemā jāizgatavo diezgan
daudz sarežģīta inventāra un jāpabeidz scenārijs.
.

.
"Straumēnu" kolliji fotografējas pie
ābolu uzraksta, pirms to noēdušas
aitas.
.
Kolliju portāla
ābolu uzraksta noēšana netika dublēta, jo nepietika
ābolu. Arī pati uzraksta izgatavošana - ābolu
salasīšana, pienešana un 90 cm augsto burtu
izveidošana, izmantojot iepriekš speciāli izgatavotu
rāmīti, aizņēma daudz laika - pusotru stundu. Biju
cerējis, ka
aitu bars
vienlaicīgi pieskries pie uzraksta un metīsies to
notiesāt, taču pēc piesaukšanas pirmā ieradās
Dollija un ķērās pie "U" burta
likvidēšanas, un tikai pēc brīža sāka ierasties arī
citas
aitas. Līdz ar to uzraksta "Kolliju
portāls" apēšana nedaudz ievilkās.
Filmēju no torņa.
.

.
Ir sākusies uzraksta
noēšana.
.
Noslēguma kadros "Laimīgo
kolliju zemes
®"
pieturā ar ābolu maisu un grozu redzami
mūsu kolliji - Keisija, Līzīte un Lociņš,
bet uz piena kannu platformas pie svariem rīkojas
gailis Meika, kurš jaunībā
filmējies
"Rančo kollija" reklāmā 2016.
Iespēja mazgāt jautri
Esmu ļoti aizrāvies ar
ideju par "Lielo veļas dienu
®"
kā pasākumu "Rančo
kollija
®
2019"
laikā un droši vien arī vēl kādreiz pēc tam. Šobrīd
tiek domāts par specefektiem maršrutā - ūdens
strūklām, kas apšķiež dalībniekus, speciālām
burbuļu, putu un dūmu mašīnām, un to vadīšanu - esmu
savācis detaļas, lai ziemā izgatavotu īpašu vadības
pulti. Tādēļ arī vēlējos šovasar uzņemt
"Rančo kollija
®"
reklāmu 2018 ar nosaukumu "Lielā veļas diena
®",
taču, kā jau minēju augstāk,
safilmētais
materiāls neļāva izveidot 30-60 sekunžu garu video -
bija
safilmēts daudz un reklāmā paredzētais
stāsts tika paplašināts līdz
īsfilmai.
.

.
"Lielās veļas dienas
®"
vides banneris ar
Keisiju.
.
Filmai piešķīru
nosaukumu "Vai
tavam saimniekam ir, ko mazgāt?" To
nevarēju nosaukt par "Lielo
veļas dienu", jo
īsfilmu ar šādu
nosaukumu, kurā ar daudzām
veļasmašīnām veļu
mazgās
kazas, esmu plānojis beidzot uzņemt 2019.
gada vasarā. Šīs
filmas uzņemšanu
laika trūkuma dēļ jau esmu atlicis divas reizes un
tā rezultātā mums būs divas dažādas
īsfilmas par veļas mazgāšanu,
bet ar pavisam atšķirīgiem sižetiem.
Īsfilmas "Vai tavam saimniekam
ir, ko mazgāt?" filmēšanā tika izmantotas
14 dažādu krāsu
veļasmašīnas "Rīga" un
centrifūga "Centa", kā arī iztukšoti mūsu
drēbju skapji. Ainās, kurās var redzēt žūstam veļu,
uz striķiem ir sakarināti tīri apģērba gabali no
skapja.
.

.
Tiek būvēts skats
filmēšanai pļavā.
..
Visgrūtākais un
darbietilpīgākais
filmēšanas procesā
bija visu
četrpadsmit mašīnu
pārvietošana pa "Straumēnu"
teritoriju - te
apaļās mašīnas
sarindotas uz ceļa, te saliktas akmeņos, te stāv pie
trapa "Dollijas
parkā
®",
te atkal novietotas "Laimīgo
kolliju zemes
®"
pieturā, bet beigās tām atkal jānonāk atpakaļ šķūnī.
Visi šie skati ar daudzajām
veļasmašīnām "Rīga"
tika
nofilmēti vienā dienā.
.

.
Šajā reizē izmantojām
14
veļasmašīnas "Rīga", bet šobrīd jau
"Kolliju kino
®"
studijas
rīcībā ir 17
apaļās mašīnas.
.
Galvenā veļas
mazgātāja
šajā īsfilmā ir
Keisija. Un tieši viņa ir izvēlēta kā
galvenā pasākuma "Lielā veļas diena
®"
reklāmas seja.
Keisiju nākamgad
redzēsiet arī uz jaunā 3 metrus garā vides bannera,
kas tiks izvietots pļavā kopā ar citiem. Šoreiz
tieši viņa pieskata un "apkalpo" sešas
veļasmašīnas, starp kurām izkārtas jau
izmazgātās drēbes. Bet, kamēr mašīnas strādā, tikmēr
suņi var lēkt gan pāri šķēršļiem, kas izvietoti
starp izkārtajiem drēbju gabaliem, gan skriet pāri
trapam.
Taču galvenais
notikums
šajā īsfilmā ir pavisam
cits! Ābolu kārais
āzītis Plampačs no
augstāk aprakstītās
īsfilmas "Ābolu maiss"
atkal ir klāt un, meklējot zemē nokritušos ābolus
zem gludināmā dēļa pļavā, netīšām parauj gludekli,
kas uzkrīt uz palaga un aizdegas. Vēl
Plampa izrauj štepseli, kaut kas noiet
greizi ar lillā krāsas veļasmašīnu "Volga" un no tās
sāk gāzties ārā putas.
.

.
Plampačs ābolu dēļ pat ir gatavs rāpot uz
ceļiem.
.
Protams, ka
āzis
tikai ēda ābolus, - gludekļa krišana un štepseļa
izraušana ir inscenējums, kas tika dublēts daudzas
reizes. Vispār ar gludināmā dēļa
filmēšanu man galīgi neveicās. Visas
darbības pie gludināmā dēļa tika
filmētas vairākas stundas, saule bija
zemu un pārvietojās ātri, visu laiku griezās virsū
nevēlamas ēnas no blakus esošajām ābelēm.
Uzmanīgākie skatītāji varbūt pamanīs, ka gludināmais
dēlis ik pa laikam pārvietojas vairāk uz pļavas vidu
tālāk no kokiem. Otrkārt, bija stiprs vējš un palags
no gludināmā dēļ visu laiku daļēji vai pavisam tika
pūsts nost, līdz dabūju to pieskrūvēt apakšā ar
skrūvēm. Treškārt, lielāko vilšanos sagādāja dūmu
radīšana. Pirms dažām dienām speciāli biju gatavojis
dūmu sveces no amonija nitrāta, taču tajās esošās
avīzes nebija labi izžuvušas, un tā bija pilnīga
izgāšanās. Uz ātru roku meistaroju kartona cilindru
ar pildījumu, lai radītu dūmus, taču lielajā vējā to
aizdedzināt nebija iespējams. Beidzot tas izdevās un
tualetes papīra rullīša serdeņa dūmi izdevās
lieliski. Katrā gadījumā, ne sliktāki kā no amonija
nitrāta. Bet pirms dūmošanas bija neskaitāmi
gludekļa krišanas mēģinājumi - dzelzis nekādi
negribēja krist tā, kā biju iecerējis - pareizi un
kadra centrā. Aiz vada to raustīju pats.
Izceļoties dūmošanai,
āzis Plampačs droši vien devās ābolu
meklējumos uz citu vietu, taču
Keisija, ieraugot ārkārtas situāciju,
iedarbināja
interaktīvo sviru,
ar kuras palīdzību tika ieslēgta dzeltenā avārijas
bākuguns un iedarbināta uguns dzēšanas sistēma iekš
veļasmašīnas, kas atradās blakus
gludināmajam dēlim.
Keisijas vērības un
attapības dēļ ugunsgrēks tika laimīgi novērsts.
Šajā aprakstītajā
dedzināšanas / dzēšanas sižetā tika izmantoti jau
iepriekš pieminēti speciālie efekti, kurus daudz
vērienīgāk esmu iecerējis lietot pasākumā "Lielā
veļas diena
®
2019" - ūdens strūkla, dūmi, putas, - pietrūka tikai
burbuļu.
.

.
Veļasmazgātāju brigāde
(no kreisās):
Lociņš,
Keisija un
Līzīte.
.
Man patika skats ar
interaktīvās sviras
iedarbināšanu, kad
Keisija paskatījās
uz dzelteno "migalku", it kā pārliecinādamās, vai tā
tiešām ieslēdzas.
Dzēšanas sistēma, kuru
ievietoju
veļasmašīnā, šoreiz
tika izgatavota pavisam vienkārši - bundulī tika
ielikts liels ūdens spainis, bet tajā iegremdēts
visparastākais akā metamais vibrosūknis. Tam
pieskrūvēju atbilstoša izmēra un garuma caurulīti,
kuras galu ar caurspīdīgo līmlenti piestiprināju
veļasmašīnas alumīnija vāka atverē. Pirms
tam tiku eksperimentējis ar dažādiem sūkņiem, kas
bija pie rokas, taču viens nedarbojās, otrs
neatbilda prasībām utt. Ļoti bieži vien vienkāršākie
risinājumi izrādās visefektīgākie, kā, piemēram,
gadījumā ar dūmu sveci.
Arī ķēve Lusse
nolēmusi "Straumēnu"
lielezerā izmazgāt savu kažoku, jo novilkt to un
ievietot
veļasmašīnā nav
iespējams. Lusses vārtīšanās ūdenī ir iespaidīga un
iepriekš neplānota. Tieši otrādi - to man izdevās
nofilmēt pavisam nejauši. Tas, ka
zirgi
mēdz vārtīties, ir vispārzināms fakts, taču parasti
viņi to dara smiltīs. "Straumēnos"
dzīvojam jau astoņus gadus, taču nekad vēl neviens
zirgs
nebija vārtījies ūdenī, turklāt vismazāk tas būtu
sagaidāms tieši no Lusses. Karstā laikā mūsu
zirgi
reizēm bradā ūdenī gar krastu un ēd ūdenszāles, taču
nekādi ūdens cienītāji nav - nepeldas un dziļi
nebrien. Šis bija ļoti neparasts gadījums un to
nolēmu iekļaut
īsfilmas scenārijā.
.

.
Kamēr
veļasmašīnas "Rīga" darbojas,
Lociņš lēkā cauri izkārtajai veļai.
.
Arī aina ar kucēnu
Hosento, kas rakājas pa veļas bļodu,
nebija paredzēta. Kad
filmējām materiālu
reklāmai (vēlāk īsfilmai),
Hosento vēl pie mums nedzīvoja un par
viņu mēs pat neko vēl nezinājām. Bļoda ar kucēnu
tika
piefilmēta vēlāk. Tajā viņš cenšas atrast
sardeles gabaliņus.
Kāpēc mēs vasarā
filmējām zaļās vardes, kuras peld
veļasmašīnā "Rīga" kopā ar
tenisa
bumbiņu, man pašam īsti vairs skaidrs
nav. Tā gribējās, jo varbūt sanāk kas interesants.
Nelielu fragmentu no varžu ūdenspolo
veļasmašīnā nolēmu iekļaut
īsfilmā. Vardes
filmēšanas vajadzībām "Straumēnu"
lielezerā vasarā ķēra
Justīne,
filmēšanā tika izmantotas kādas
divdesmit, kuras uzreiz pēc mūsu darbošanās tika
ielaistas ūdenī atpakaļ.
.

.
Olimps nolēmis izmazgāt
tenisa
bumbiņas veļasmašīnā "Maļutka".
.
Bez veļas
filmā tiek mazgātas
arī tenisa
bumbiņas. Tās no speciāli izgatavota
statīva veļasmašīnā "Maļutka" saber
āzis Olimps. Šī vienkāršā aina tika
dublēta vairākas reizes, jo
āzis sācis
pielietot nevēlamu manieri - brutāli gāzt
bumbiņas
uz sāniem, nevis uz priekšu kā agrāk.
Bumbiņu
mazgāšanu uzmana
Lociņš. Viņam īsti
nepatīk dažādas mašīnas darbībā, bet viņš vienmēr
izpilda uzdevumu, jo ir lielisks aktieris. Piemēram,
Līzīte vai
Keisija nesēdētu
blakus šādam trokšņainam aparātam, jo vienkārši
baidītos no tā.
.

.
Keisija iemācījusies šūt.
.
Filmas noslēguma
skatā ar
Keisiju tika
izmantots speciāli izšūtais palags ar uzrakstu
"Lielā veļas diena
®",
kuru Ieva
paredzētajai
reklāmai gatavoja
divas dienas. Palags ir pilnīgi jauns, ar "birku",
un izgatavots padomju laikā. Burtiem nepieciešamās
aplikācijas tika izgrieztas no dažādiem mūsu apģērba
gabaliem, kas bija kļuvusi par maziem. Šis palags
turpinās savu dzīvi tālāk kā vides banneris mūsu
pasākumos "Lielā veļas diena
®".
Beigu kadrā
Keisijai blakus
redzama 80-to gadu Somijas šujmašīna "Tikka", kura
mums nākamgad noderēs Līgo dienas kolliju fotosesijā
"Skroderdienas "Straumēnos"".
.
Bajāns, četri
akordeoni un melodika
.
Pērn savā
īsfilmā "Kur kāposti, tur
gaidiet āzi!" jau izmēģinājām slaveno
krievu parunu kameras priekšā, tādēļ šogad nolēmu
tradīciju turpināt un izvēlējos pēc sava prāta
ekranizēt nākamo krievu parunu - "Priekš
kam kazai vajadzīgs bajāns?" ("Зачем
козе баян?"). Ja kāpostus var apēst, tad ko
kaza
darīs ar bajānu?
.

.
Lauku kollijiem katram
ir vismaz pa vienam akordeonam!
.
Papētot interneta
resursus krievu valodā, var atrast dažādas atbildes
uz šo jautājumu, sākot ar loģisku pretjautājumu:
"Priekš kam jums vajadzīgs aifons?" un dažādiem
secinājumiem, piemēram, "Bez bajāna
kaza
ir tikai lopiņš", "Lai dziesmas dziedātu", bet
vispopulārākā atbilde, veicot aptauju cilvēku vidū,
skan: "Lai spēlētu!" Loģiski, vai ne? Vēl cita
atbilde apliecināja, ka
kazai bajāns ir
vajadzīgs, lai to sažļambātu un pēc tam sadīrātu
lupatu lēveros. Arī attaisnojama vajadzība,
galvenais,
kazas dabai visai
atbilstoša.
Mēs
"Kolliju kino
®"
studijā
nolēmām šo jautājumu izpētīt un sniegt jums savu
atbildi. Taču vispirms vajadzēja ķerties pie
filmēšanas.
.

.
Keisijas lēciens pāri akordeonu šķēršļu
joslai.
.
Uzlikām bajānu uz
kabeļu spoles lielā šķūņa priekšā un pieaicinājām
iepazīties ar šo krievu mūzikas instrumentu
kazu Ievu, āžus Olimpu un Žigulīti.
Īsfilmā "Priekš kam kazai
vajadzīgs bajāns?" skaidri varējām
redzēt, ka tas nav vajadzīgs - visi trīs interesenti
no
superkomandas "MēBē Sports
®"
instrumentu apostīja un pēc tam devās prom.
Āži
aizgāja pavisam, bet
kaza Ieva devās pie
sola, uz kura novietoti četri dažāda izmēra un
ražotāju akordeoni, tādēļ uz
filmas nosaukumā
uzdoto jautājumu varam atbildēt pavisam droši - "Priekš
kam kazai vajadzīgs bajāns, ja viņai jau ir četri
akordeoni?"
.

.
Līzīte akordeonu vietā ir izvēlējusies
citu mūzikas instrumentu - melodiku.
.
Nolēmu šajā
filmēšanas reizē iepriecināt arī
savus kollijus, tādēļ "Dollijas
parkā
®"
no akordeoniem izveidojām pasaulē pirmo akordeonu
šķēršļu joslu, kuru izmēģināja
Lociņš un
Keisija, bet
Līzīte mēģināja iepūst dīvainā taustiņu
pūšamajā mūzikas instrumentā, kuram ilgus gadus
nezināju nosaukumu. Tā ir "melodika" un konkrētais
instruments nāk no manas bērnības. Tas piederēja
manam tēvam, taču atceros, ka neko vairāk par "Kur
tu teci, gailīti manu?" viņš nospēlēt nevarēja.
.
Orķestris
.
Mūsu ģimenē nemēdz
muzicēt, taču nākotnē vēlos uzņemt
īsfilmu "Orķestris",
kurā
mūsu fermas dzīvnieki vienotos kopīgā un
neaizmirstamā skaņdarbā, taču šim mērķim mums trūkst
instrumentu. Iespējams, izsludināsim akciju "Izvelc
savu instrumentu!" un lūgsim mūsu atbalstītājus
ziedot mums vairs nevajadzīgus mūzikas instrumentus
ar un bez defektiem (piemēram, nav stīgu).
.
Video |
. |
 |
12. sērija "Ābolu maiss"
(2018) "Bag of apples"
 |
|
 |
13. sērija "Vai tavam saimniekam ir, ko mazgāt?"
(2018) "Does your owner have something to wash?"
 |
|
 |
14. sērija "Priekš kam kazai vajadzīgs bajāns?"
(2018) "Why the goat needs a bayan?"
 |
|
 |
15. sērija "Burbuļators"
(2018) "Cheese machine"
 |
|
.
Siera mašīna kolliju
brokastīm
.
Sākotnējais
īsfilmas "Burbuļators
®"
scenārijs, kurš tapa gadu iepriekš, tika pārrakstīts
un saīsināts, jo pretējā gadījumā tas vairs
neatbilstu
"Kolliju kino
®"
studijas
ieturētajam naivajam un labestīgajam lauku kino
stilam. Pēc sākotnējās versijas
filmā vajadzēja
piedalīties arī
vecajam fermerim (man!), kurš pirms
"Burbuļatora
®"
izgatavo kandžas aparātu, izmēģina to un "atlūzt".
Tālāk darbojas
fermas dzīvnieki.
Sevi no scenārija esmu
svītrojis un
filma sākas ar
kazas
slaukšanu, to veic "čaklā lauku meitene"
Justīne, kuru
iepazinām no pagājušā gada
īsfilmas "Cik vērts ir piens?"
Pēc manuālā piena iegūšanas procesa piens tiek
uzsildīts uz uguns un krējums atdalīts no vājpiena,
izmantojot ar roku griežamu separatoru. Blakus sēž
Keisija un
Lociņš, kuri gaida
savu tiesu.
.

.
Skata
filmēšanai rekvizīti novietoti savās
vietās.
.
Taču ar piena lakšanu
šoreiz negāja tik gludi, kā bija iecerēts. Skats
tika dublēts un suņi ar grūtībām bija pierunājami
lakt pienu.
Lociņam tas bija
jādara no ierastās alumīnija bļodiņas, bet
Keisijai smalki jālok no glāzes ("graņonkas"),
kura uzlikta uz šķīvīša ar salveti blakus. Sevišķi
pārsteidza
Lociņš, jo agrāk
viņam piens ļoti garšoja, un kādu brīdi
Loča
pat bija iesaukts par "Piena suni", taču tagad viņš
pienu vairs nevēlas.
.

.
Hosento un
Plampačs no rītiem
ēd pienu kopīgi.
.
Āzītis Plampačs šajā
īsfilmā paspēj
piedalīties pat divreiz, turklāt dažādos vecumos.
Pirmo reizi viņš redzams uz soliņa, dzerot pienu no
bļodiņas, turklāt ļoti skaļi sūkdams un šļurbādams.
Otro reizi
Plampa parādās
skatā kopā ar kucēnu
Hosento, dzerot
pienu pēc rīta slaukšanas no vienas bļodas. Šis
skats arī sākotnēji nebija paredzēts scenārijā, jo
tad, kad tas tika rakstīts, mums vēl nebija
Hosento. Taču tagad kopīga piena dzeršana
/ lakšana ikdienā notiek diezgan bieži.
Hosento guļ un pacietīgi gaida, kad tiks
izslauktas
kazas, tad no kūts
tiek izlaists
Plampačs un piena
bļoda draudzīgi tiek iztukšota, vienīgi
āzis
kā kompresors izsūc lielāko piena daudzumu un
Hosim paliek maz. Bet tagad pēc šīs
nelielās atkāpes atkal atgriezīsimies atpakaļ pie
filmas.
.

.
Šī mašīna
filmēšanai lielajā siena šķūnī tapa divas
nedēļas.
.
Pie šķūna stāv
personīgais "Burbuļators
®"
jeb siera pagatavošanas mašīna, kuru
filmā "apkalpo"
divi kolliji - ar pirmās
interaktīvās sviras
palīdzību
Lociņš iedarbina
pašu aparātu, bet pēc dažām minūtēm, kad siera
ražošanas process ir galā, ar otrās
interaktīvās sviras
palīdzību
Keisija izbīda
plauktiņu / lādīti, kurā atrodas jau gatavs
kazas
siera ritulītis. Un tā katru rītu - kolliji
brokastīs sev paši gatavo sieru! Un paši arī apēd!
Taču dara to pieklājīgi.
.

.
Keisija pēc
kazu slaukšanas
brokasto. Iespējams, tieši šis skats meta
izaicinājumu rakstīt scenāriju
īsfilmai "Brokastu mašīna".
.
Kad
kazas
izslauktas un brokastis paēstas, laiks izmēģināt "Burbuļatora
®
piena
spēles".
Šim nolūkam tiek pieaicināts arī
āzis Olimps, kurš ar katapultas palīdzību
aizlidina pa gaisu
mūsu kolliju
iemīļoto "wubbu".
Āzis cenšas ar to
trāpīt pa 18 piena pudelēm, kas novietotas uz
speciāla statīva pļavā, bet suņi sacenšas savā
starpā, kurš atnesīs atpakaļ aizmesto aportēšanas
priekšmetu.
Jā, starp citu, piens
pudelēs ir īsts! To saku tādēļ, ka "Rančo
kollija
®
2018"
laikā, kad pasākuma dalībnieki tika iepazīstināti ar
"Burbuļatora
®"
darbību un prezentētas arī "Pienas
spēles", šis jautājums tika uzdots
vairākkārt un, saņemot apstiprinošu atbildi, cilvēki
šausminājās par 18 izniekotajiem
kazu
piena litriem, kas ir tik dārgi. Ne pirmo, ne otro
reizi piens izniekots netika - pēc
filmēšanas tas no pudelēm tika izliets
katlā un notika siera gatavošanas process, tikai
šoreiz tas netika uzticēts
mūsu kollijiem. To bez "Burbuļatora
®"
darīja
Ieva pati.
.

.
Šīs mašīnas darbībai
piemīt ļoti liels ticamības efekts.
.
Kamēr
Olimps,
Līzīte,
Keisija,
Lociņš un
Hosento spēlēja "Piena
spēles",
āzis Žigulītis
aģitēja skatītājus otrpus ekrāniem dzert vairāk
piena.
Skats ar uzrakstu
Zigim kaklā bija grūti
filmējams,
āzis nekādi nespēja
kaut pārdesmit sekundes nostāvēt mierā un visu laiku
griezās projām pie blakus esošajiem mazo plūmīšu
kokiem vai vispār taisījās aiziet.
Visbeidzot jāatzīstas,
ka viss siera gatavošanas process ar "Burbuļatoru
®"
ir veikls inscenējums, kuram patiešām noticēja
vairāki "Rančo
kollija
®
2018"
apmeklētāji. Tātad mērķis sasniegts!
.
"Burbuļators
®"
kā mašīna
.
"Burbuļatora
®"
izgatavošanai gatavojos apmēram pusotru gadu, bet
man vienkārši pietrūka laika, biju to izplānojis un
pat zīmējis tā tehniskās skices un shēmas, taču, kad
beidzot ķēros pie tā radīšanas, darba gaitā, kā jau
tas nereti gadās, biju spiests veikt dažādas
korekcijas konstrukcijā un galu galā "Burbuļators
®"
izskatās savādāk - versija v2.0.
Pašam par lielu
pārsteigumu "Burbuļators
®"
tika izgatavots ātri - divās nedēļās. Ņemot vērā
iepriekšējā gada grūto pieredzi ar "Laika
mašīnu", kuru izgatavoju veselus divus
mēnešus, un katru dienu saskāros ar dažādām
konstruktīvām problēmām, divas nedēļas ir ļoti īss
laiks. Visvairāk laika man šoreiz atņēma piena
sūknīša pievienošana un nostiprināšana, un
elektriskās shēmas izveidošana. Pats aparāts tiek
vadīts ar analogās automātikas palīdzību, izmantojot
sešus relejus no automašīnām, dažādus slēdžus un
divus elektromotorus ar reduktoriem, kuri agrāk
kalpojuši par automašīnu logu tīrītājiem. "Burbuļatora
®"
darbināšanai tradicionāli izmantoju barošanas bloku
no veca datora.
.

.
"Burbuļatora
®"
izgatavošanā izmantotas arī detaļas no diviem veciem
lenšu magnetafoniem, kas bijuši tik bēdīgā stāvoklī,
ka nav restaurējami.
.
Dažādi ritenīši un
ripulīši, kas darbojas ar gumijas siksniņas
palīdzību, ņemti no diviem veciem lenšu
magnetafoniem, kuri bija man atvesti tik bēdīgā
stāvoklī, ka tos nācās izjaukt, paņemot sev detaļas,
kuras varētu man reiz noderēt, meistarojot šādas un
līdzīgas iekārtas.
Piens no divlitru
burkas tiek izsūknēts ar nelielu sūknīti, kas savā
iepriekšējā dzīvē smidzināja ūdeni virsū kādas
automašīnas priekšējam stiklam, bet spīdīgo dažāda
izmēru konservbundžu tvertnes, kas savienotas ar
vara caurulītēm, ir visīstākā butaforija. Cauri
tekošais piens tiek savākts speciālā tvertnē, kuru
pēc tam var lietot uzturā.
.
"Burbuļatora
®" definīcija
un skaidrojumi
.
"Rančo
kollija
®
2018"
dalībnieks Mārtiņš Vērdiņš, kuru sev līdzi uz "Straumēniem"
bija atvedusi
Tefija, pauda
interesantu domu, proti, ko gan teiks par šo ierīci
arheologi pēc vairākiem gadu simtiem, kad to nejauši
izraks bijušajā "Laimīgo
kolliju zemes
®"
teritorijā? Diez, vai kāds no zinātniekiem spēs
atšifrēt mūsu "Burbuļatora
®"
pielietojumu un zinās, ko vispār nozīmē vārds "burbuļators".
Tādēļ centīšos nākotnes pētniekiem atstāt arī
rakstisku vēstījumu šajā pat publikācijā.
.

.
Šādi izskatās īsts "Burbuļators
®".
Mūsu aparātu varētu
nodēvēt par inovatīvu siera ražošanas iekārtu, bet
pats vārds "burbuļators"
nav manis izdomāts. To atceros no laikiem padomju
armijā.
Par "Burbuļatoru
®"
tika dēvēts spainis, kura sānos ar naglu izsisti
daudzi caurumi. Kad tādā ielej ūdeni, tas
burbuļodams tek no spaiņa laukā. Tieši tādēļ arī
radies ierīces nosaukums. Sameklēju veco anekdoti
par "burbuļatoru"
PSRS bruņotajos spēkos.
.
- - -
.
Jauniesauktajiem
kareivjiem seržants vaicā, ar ko tie nodarbojušies
līdz iesaukšanai dienestā. Viens no zaldātiņiem
saka:
- Es proti izgatavot "burbuļatorus"!
- Kā to saprast? Kas
tie tādi? - brīnījās seržants.
Zaldātiņš palūdza
seržantam atnest jaunu cinkotā skārda spaini, naglu
un āmuru. Izsita spaiņa sānos caurumus un ielēja
tajā ūdeni. Ūdens, tecēja pa caurumiem spaiņa sānos,
dīvaini burbuļodams.
Seržants, sadusmojies
aizsūtīja zaldātiņu uz virtuvi mizot kartupeļus, un
"burbuļatoru"
izmeta aiz kazarmas mēslu kaudzē. Negaidīti
karaspēka daļā ar pārbaudi ierodas ģenerālis. Kopā
ar daļas komandieri, izstaigājuši visu teritoriju,
ģenerālis pulkvedim saka:
- Viss jau it kā pie
jums būtu kārtībā, bet es nevaru saprast, kādēļ
atkritumu kaudzē izmests pavisam jauns "burbuļators"?
.
- - -
.
Tulkojot anekdoti, man
pašam ļoti sagribējās izgatavot minēto "Burbuļatora
®"
armijas versiju, tādēļ apsolu, ka nākamā gada "Rančo
kollija
®
2019"
pasākuma dalībniekiem es to obligāti nodemonstrēšu.
Spaini un naglu jau esmu nolicis blakus. Tāpat
aicinu arī citus kolliju īpašniekus no spaiņiem
izgatavot savas "burbuļatoru"
versijas un vest līdzi uz "Straumēniem".
Burbuļosim kopā!
Savukārt, Absurdo
lietu enciklopēdijā (tāda pastāv!) vārdam "burbuļators"
tiek sniegti vēl vairāki skaidrojumi, bet definīcija
vēsta, ka ""Burbuļators
®"
ir no praktiskā viedokļa absolūti bezjēdzīga un
sarežģīta tehniska ierīce".
Lasot enciklopēdiju,
uzzinu, ka "burbuļatorus"
centās izgudrot jau antīkajā pasaulē, piemēram, pie
šādām ierīcēm pieskaitāmi arī tā dēvētie mūžīgie
dzinēji, bet par pirmo "burbuļatora"
autoru uzskatāms Aleksandrijas Hērons ar savu tvaika
turbīnu. Kā viens no zināmākajiem un ražīgākajiem "burbuļatoru"
autoriem jānosauc Leonardo da Vinči, kuru daži pat
dēvē par "lietišķās un teorētiskās "burbuļatorbūves"
aizsācēju un tēvu".
.

.
Kā rīkoties ar "Burbuļatoru
®",
zina arī
Līzīte un
Keisija.
.
Bieži vien "burbuļatorus"
dēvē vēl citos vārdos - "do nothing machine", t.i.,
"mašīna, kas nedara neko" jeb "neko nedarošā
mašīna". Šī tēma ir ļoti interesanta arī man un
tādēļ dažādas manis izgatavotas mašīnas vēl daudz
redzēsiet
"Kolliju kino
®"
studijas īsfilmās.
"Burbuļatorbūve"
neoficiāli ir atzīta kā atsevišķa mākslas nozare, jo
"uztaisīt neko" ir talants, kas piemīt tikai
retajiem.
Taču, ja skatās no
netveramiem augstumiem, tad mūsu zemeslode ir viens
vienīgs mākslīgi radīts "burbuļators",
un varbūt ir vērts iestāties biedrībā, kas uzskata,
ka zeme patiesībā ir plakana? Es to darītu, ja vien,
konstruējot nākamo "burbuļatoru"
- "magnētisko nelaidēju", nebūtu devis sev solījumu
nekad nestāties nekādās biedrībās, jo mani labāk
apmierina autsaidera statuss.
.
Limpjūters
..
Domāju, ka par "Burbuļatoru
®"
tagad visiem viss ir skaidrs, bet vai jūs zināt, kas
ir "Limpjūters
®"?
Atbilde paliks intriga līdz pat 2019. gada rudenim.
Varu atklāt tikai to, ka tas ir saliktenis, un šī
vārda autore ir
Justīne. Šis ir
kārtējais unikālais gadījums, kad "sākumā bija
vārds". Pēc vārda "Limpjūters
®"
izdzirdēšanas dažu minūšu laikā biju uzrakstījis
scenāriju
īsfilmai ar tādu
pašu nosaukumu, bet par to citreiz.
.
Pauze
.
Jau pavisam drīz sekos
turpinājums mūsu 2018. gada vasaras
filmēšanas
piedzīvojumiem rakstā
Uzmanību! Uzmanību! Strādā
"Kolliju kino
®"! un paralēli rakstīšanai ķeršos pie
filmēšanas inventāra izgatavošanas nākamā gada
filmēšanas sezonai, kuru ceru atklāt ar vērienīgu
filmēšanu ziemā, veidojot turpinājumu
mūsu īsfilmai
"Ko kolliji dara ziemā?"
Uz drīzu tikšanos
rakstos un
filmiņās! Visas
mūsu filmiņas varat noskatīties sadaļā
"Kolliju kino
®"
filmas vai
arī mūsu "Youtube" kanālā (meklējiet "Kolliju
portālu"!)

.
 |