Variebas šķūnī tapušās spēles suņiem novērtē pasaules mērogā

.

.

Herta, Lociņš, Hosento un Keisija kopbildē pēc īsfilmas "Mazā veļas diena" uzņemšanas.

.

Par kolliju un, jāsaka, arī citu radību laimīgo zemi Variebas pusē esam vēstījuši jau vairākkārt. Te - "Straumēnos" - gan mednieku izbiedēti gulbēni atrada iespēju patverties, gan apbrīnojami attapīgi āži izaudzināti. Bet pats galvenais - saimniecības kollijiem ir iespēja pilnībā izbaudīt lauku dzīvi, kam tie ir radīti, kā arī arvien vairāk noslīpēt savas prasmes, piedaloties saimnieku radītās spēlēs un radošās īsfilmās, kurām katrs var sekot līdzi portālā kolliji.lv un sociālajos tīklos.

Šis rudens nācis vēl ar kādiem īpašiem jaunumiem. Saimnieki un saimniecības suņi uzņemti Amerikas Skotu kolliju saglabāšanas biedrībā (Scottish Collie Preservation Society) un kļuvuši par skotu un fermas kolliju vēstnešiem pasaulē. Par to, ko tas īsti nozīmē, kā arī nedaudz par nu jau teju aizvadīto gadu "Straumēnos" izvaicājām Veco Kolliju, kurš arī autors neskaitāmām filmiņām ar kolliju un citu saimniecības iemītnieku piedalīšanos.

.

Dīvānam vai darbam?

.

Portāls kolliji.lv darbojas un tā saturs regulāri tiek papildināts jau vairāk nekā divdesmit gadus. Un acīmredzot to, kā atraktīvi iespējams strādāt ar suņiem, pamanījuši Amerikā, aicinot latviešus kā vienīgos baltiešus biedru pulciņā un lūdzot dalīties ar savu pieredzi.

- Par organizāciju.  Tās mērķis ir popularizēt skotu kollijus, kas šajā gadījumā nav vien dīvānzvilnētāji, bet gan darba jeb fermas kolliji. Biedru izstāžu pieredze, tituli netraucē - tie var būt, tomēr šajā gadījumā notiek arī saimnieku un suņu vērtēšana, apzinot to, kāda ir viņu ikdiena - vai ir darbs, piemēram, fermā, vai ārpus darba viņi piedalās arī suņu sacensībās, piemēram, tā dēvētajās adžiliti sacensībās (suņu sporta veids, kur saimnieks vada suni pa šķēršļu trasi. - Red.) un tamlīdzīgi. Tātad vērtē, vai suņi ir darbīgi un aktīvi. Mūsu gadījumā bonuss ir arī tas, ka regulāri uzņemma video un popularizējam šķirni.

Kas interesanti, Amerikā, iespējams, tādēļ, ka šajā kontinentā dzīve tomēr ir salīdzinoši autonoma, arvien kolliji ir daudz līdzīgāki šķirnes pirmajiem pārstāvjiem - tie ir maz mainījušies no pagājušā gadsimta sākuma, 19. gadsimta beigām, kad tos ieveda kontinentā. Proti, tie augumā ir lielāki, daudz līdzīgāki to suņu izskatam, ko saistām ar kādreiz tik populāro televīzijas suni Lesiju. Tajā pašā laikā Eiropā, kā tiek uzskatīts, šķirne ir daudz vairāk degradējusies. Ir pat savā ziņā strīds starp tā dēvētajiem moderno kolliju audzētājiem un tiem, kas pārstāv nosacīti klasiskos jeb, kā jau minēju, fermas kollijus. Galvenā atšķirība šajā gadījumā - tā dēvētie mūsdienīgākie kolliji ir salīdzinoši nelielāki suņi, vairāk dekoratīvi, sākotnējam šķirnes standartam neatbilstoši (piemēram, viņiem ir īsāki purni, plati novietotas acis, ausis, kvadrātveidīgs korpuss, īsas kājas un tamlīdzīgi), kā arī suņiem nav šo darba spēju, ganīšanas instinktu un tamlīdzīgi. Tā vairāk ir šī izstāžu suņu dzīve. Tiek uzskatīts, ka "dzīve ir mainījusies" un tieši šādi suņi šobrīd vairāk esot modē... Attiecīgi tiek sapelnīti tituli, dārgi pārdoti kucēni un tā tālāk. Rezultātā izstādes, kas varbūt agrāk bija tieši suņu audzētāju vaislas darba novērtējums, šobrīd drīzāk kļuvušas par tādu kā zoo pasākumu, šovu vai skaistuma konkursu, kur titulu var saņemt līdzīgi kā leterijā...

Taču Amerikā (ko biju novērojis arī iepriekš) - kaut, protams, ne visi - kolliji tiešām dzīvo fermās, viņi ir nodarbināti un ir spējuši saglabāt savas darba spējas. Salīdzinājumam tepat Latvijā - varbūt zinu kādus divus kollijus, kas piedalās sacensībās...

.

.

Hosento, Keisija un Lociņš īsfilmas "Konservdžampings" uzņemšanas laukumā. Amerikā šī īsfilma tiek piedāvāta ar nosaukumu "Farm agility".

.

Konsultē amerikāņus

.

Par ko aizokenā suņu saimnieki, audzētāji, skatoties uz Variebas pieredzi, bijuši īpašā sajūsmā? Par to, kā it kā salīdzinoši vienkāršā veidā, ieguldot izdomu, iespējams dažādot suņiem uzdotos uzdevumus.

- Amerikāņi ir gatavi ieviest dažus jaunus sporta veidus, piemēram, tā dēvēto fermas adžiliti, kur suņiem šķēršļu josla tiek veidota no fermā atrodamiem sadzīves priekšmetiem. Mūsu gadījumā ar to nodarbojamies jau vismaz desmit gadus, tādēļ esmu uzaicināts kļūt par konsultantu, lai šo sporta veidu Amerikā attīstītu. Tam papildus amerikāņi ir ieinteresējušies arī par mūsu unikālajām aportēšanas spēlēm (suņi pienes aizmestus priekšmetus), tādēļ šobrīd tulkojam to noteikumus. Tā, var teikt, mūsu šķūnī tapušās spēles aiziet pasaulē, kamēr vietējā mērogā, kā novērots, fermas suņu kustība ir beigusies pavisam...

Ko darām mēs? Turpinām darboties - veidot filmas un bildes, lai cilvēkiem parādītu, kā un cik forši var būt! Tajā pašā laikā arī pilnvērtīgi piedalāmies organizācijas darbā. Piemēram, aizpagājušajā nedēļā piedalījāmies biedrības valdes vēlēšanās. Teorētiski, ja vēlētos, varētu doties arī uz Ameriku, lai piedalītos sacensību organizēšanā un tamlīdzīgi, bet nu vairāk, protams, mūsu darbs šobrīd ir informatīvs - notiek lapas satura materiālu tulkošana iedvesmojam, konsultējam. Un - mūsu darbs, īsāk sakot, tiek novērtēts!

.

.

Hosento ar paša uzaudzināto jēriņu Hertu darbnīcā tūlīt sāks būvēt lenšu magnetofonu filmai "Magnitonc".

.

Darbošanās arī aitu padara attapīgāku!

.

Ja par filmēšanos, tad šis gads "Straumēnos" ir bijis īpaši ražīgs. Tapušas aptuveni 20 filmas!

- Esam gan gumijkokus stādījuši, gan lenšu magnetofonus gatavojuši un veļas mašīnu "Rīga" pārveidojuši par sardeļu vārītāju, bet ar 3D printeri āži pļavā printējuši burkānus un ar limpjūteru - dārzeņus šķirojuši. Pat dronu uztaisījām, kas ir filmā, ko šobrīd montējam. Un bija mums arī "Mini veļas diena", kur darbojāmies ar mazajām veļas mašīnām jeb maļutkām. Pat lēcām pāri bundžām, filmēšanā izmantojot 1300 tukšas, vairākus gadus krātas bundžas. Daudzi un dažādi sižeti šogad bijuši.

Vēl šis gads īpašs ar to, ka vismaz astoņās īsfilmās ir piedalījusies aita Herta, ko izaudzināja suns Hosento. Ļoti attapīga un gudra aita! Visticamāk, tas tādēļ, ka viņa visu laiku ir darbojusies kopā ar suņiem un cilvēkiem. Jēriņam, kurš dzīvo pie mammas, varbūt attīstās tie daži instinkti - pašaizsardzība jeb tas, ka briesmu gadījumā jābēg un jāslēpjas, otrs - zīst un skriet pakaļ baram. Ar Hertu, kā tas būtībā ir ar jebkuru dzīvnieku, ja ar viņu strādā, ir tā, ka viņa ir pieradusi ikdienā domāt, piemēram, risinot dažādus uzdevumus, ko uzdodam. Dabā jau notiek tā, ka nevajadzīgais tiek atmests - kā cilvēkam aste. Tā arī reizēm kā nevajadzīga tiek atmesta... domāšana.

.

.

Olimps ar speciāli viņam būvēto aparātu šķiro dārzeņus īsfilmā "Limpjūters".

.

Gatavi turpināt ganu suņu apmācību

.

Turpinot sarunu par to, ka tieši darbošanās, darbs ir attīstības, veselīgas eksistences pamatā, Vecais Kollijs skaidro, ka viņa pieredze liecinot - ne vienmēr topošie un esošie suņu saimnieki tam tiešām ir gatavi...

- Starp citu, ir bijuši gadījumi, kad cilvēks tā arī saka: "Vēlos iegādāties Lesiju!" Tas reizēm mēdz izraisīt smīnu, jo suns jau nav kaut kas ar pulti vadāms un darbināms! Tādēļ mans komentārs šādos gadījumos ir īss: vairāk darba, būs vairāk Lesijas! Ne vienmēr gan cilvēki šādus komentārus labprāt uzņem, kaut būtībā tieši tā tas arī ir. Un ir skumji, ja ir arī tādi gadījumi, kad cilvēks, nevarot izšķirties par labu kollijam vai, piemēram, labradoram, beigās izvēlas to, kurš labāk piestāvot sievas izvēlētajām tapetēm... Pavisam reāla situācija!

Par ganīšanu (šogad saimniecībā jebkuram suņu īpašniekam bija iespēja izmēģināt, ko tas īsti nozīmē, - ganīt aitas). Vasarā, īpaši pavasarī par to bija ļoti liela interese - tika sagatavoti daudzi suņi un - no visas Latvijas. Zinu, piemēram, arī to, ka tepat, Sabiles pusē, vācu aitu suns nu strādā ar liellopiem, kam sākotnēji pati saimniece nevarēja noticēt. Galvenokārt apmācībā izmantojam shēmu - uzticies, bet kontrolē! Kopumā ar ganīšanu Latvijā arī ir, kā ir, taču, ja būs suņu saimnieku interese, mēs to varam turpināt.

..