|
Ievads
.
Ja jūs interesējaties
par daudzu talantīgu cilvēku uzgleznotiem kollijiem,
ekskursiju mākslas pasaulē jums vajadzētu sākt ar
diviem maniem iepriekšējiem rakstiem -
Kurš
glezno kollijus? un
Kurš glezno kollijus?
Turpinājums. Taču, ja esat mākslai
sekojis līdzi, tad turpināsim tēmu un vērtēsim citu
mākslinieku padarīto.
.
Glezno bagātos
.
.
Čārlzs Bērtons Barbers
dienasgaismu ieraudzīja 1845. gadā Norfolkas
grāfistē (Lielbritānija) Čārlza un Elizabetes
Bārberu ģimenē kā pirmdzimtais, taču no 1861. gada
ģimene pārcēlās uz dzīvi Berkšīras grāfistē. Ar
viņiem kopā devās arī jaunākie brāļi Frenks un Artūrs.
Zināms, ka nākamā mākslinieka tēvs strādāja par
dekoratoru.
.
.
Čārlzam Bērtonam bija
izteiktas mākslinieka dotības un viņš trīs gadus
mācījās Karaliskajā mākslas akadēmijā Londonā. 1864.
gadā viens no viņa darbiem ieguva šīs akadēmijas
sudraba medaļu, bet vēlāk viņš pats kļuva arī par akadēmijas
locekli.
Bērtons slavu iemantoja ar saviem sentimentālajiem
bērnu attēlojumiem, tāpat viņš bija arī animālists.
.
.
Modeļi bija labi
audzināti bērni no turīgām un cienījamām ģimenēm,
kas tika parādīti visai bagātīgā interjerā. Daudzas
turīgās Londonas ģimenes kļuva par Čārlza Bērtona
darbu pasūtītājiem un, par cik tajos redzami arī
suņi, tostarp kolliji, tad nākas secināt, ka kolliji
dzīvoja arī labi situēto un pat bagāto londoniešu
ģimenēs kā pilntiesīgi ģimenes mīluļi. 1890.-to gadu
sākumā Bērtonu ievēroja arī karaliene Viktorija un
mākslinieks ieguva tiesības attēlot karaliskās
ģimenes locekļus un viņu dzīvniekus. Jāpiebilst, ka
arī pati karaliene Viktorija bija kolliju cienītāja.
.
No stikla līdz
papīram
.
.
Vitrāžu māksliniece,
bērnu grāmatu un žurnālu ilustratore Klāra Millere
Bērda ir dzimusi 1873. gada 17. maijā Ņujorkā (ASV)
Čārlza Edgara un Amēlijas Ro Bērdu ģimenē. Klāra
mācījās Nacionālajā dizaina akadēmijā, bet pēc tam
ceļoja pa Franciju, turpinot izglītoties un
papildinot savas mākslinieciskās iemaņas. Pēc
atgriešanās no Parīzes māksliniece īpaši pievērsās
vitrāžu izgatavošanai, strādāja "Tiffany Glass and
Decorating Company", kā arī darbojās individuāli.
Viņa ilustrēja arī bērniem domātos prese izdevumus
un augstāk redzamajā 1928. gadā tapušā darbā
attēlojusi arī kolliju.
.
Zirgi
un kolliji
.
.
Džordžs Fords Moriss
tiek dēvēts par visu laiku labāko "zirgu
mākslinieku". Viņš pasaulē ieradās tālajā 1873. gadā
un galvenokārt zināšanas mākslas pasaulē ieguva
pašmācības ceļā.
.
.
Reizēm arī pamācījās,
piemēram, 1888. gadā viņš apmeklēja Mākslas
institūtu Čikāgā, bet 1925. gadā Žuljēna akadēmiju
Parīzē. Divdesmitā gadsimta sākumā mākslinieks
pārsvarā strādāja savā studijā "33 iela", kas
atradās Ņujorkā.
.
.
Džordžs Moriss
praktiski koncentrējās gandrīz tikai uz
zirgu
attēlošanu un viņa darbi tika publicēti svarīgākajos
zirgu
īpašniekiem veltītajos izdevumos. 1952. gadā viņš
izdeva "Zirgu
portretus", kura tika nodēvēta par gadsimta
zirgu
grāmatu. Nereti
zirgiem līdzās tika
gleznoti arī suņi un, kā redzams, mūsu piedāvātajās
mākslas darbu reprodukcijās - viens no
graciozākajiem suņiem, kuru salīdzinājumam drīkst
attēlot blakus
zirgiem, ir tieši
kollijs. Džordža Forda Morisa darbi ir ļoti
pieprasīti vēl šobaltdien.
.
Kolliji priekš
visiem sabiedrības slāņiem
.
.
Atšķirībā no Čārlza
Bērtona Barbera, Harolds Hārvijs savos darbos
attēloja parasto un trūcīgo cilvēku dzīvi. Viņš
gleznoja zvejniekus, rūpnīcu strādniekus, ogļračus,
fermerus un arī dažādas ainavas. Angļu mākslinieks
dzima 1874. gada 20. maijā. Viņa vecāki bija Mērija
Belringera Hārvija un Frensiss Makfārlends Hārvijs.
Tēvs bija bankas klerks un bērnībā mazais Harolds
ieguva lielisku izglītību mājās. No 1894. līdz 1896.
gadam viņš apguva mākslas zināšanas Žuljēna
akadēmijā Parīzē, bet no 1896. gada mācījās
Delaklūsas akadēmijā un Kalarosi akadēmijā.
Mākslinieks pārsvarā strādāja ar eļļas un
akvareļkrāsām. 1905. gadā tapušajā darbā "Jūraszāļu
vācēji" strādniekus pavada arī ruds kollijs. Par cik
Harolds Hārvijs attēloja savas apkārtnes ļaudis,
varam secināt, ka ne tikai bagātajiem londoniešiem,
bet arī strādniekiem tolaik piederēja pa kādam
kollijam.
.
Kolliju karikatūrās
nav
.
.
1871. gadā Vajomingā
(ASV) dzimušais Orsons Bairons Lovels bija amerikāņu
mākslinieks un ilustrators. 11 gadu vecumā 1882.
gadā viņš kopā ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Čikāgā.
Pabeidzis skolu, viņš turpināja izglītību Čikāgas
mākslas institūtā, bet 1893. gadā jaunais
mākslinieks apmetās uz dzīvi Ņujorkā. Ļoti
sabiedriskais Orsons kļuva par aktīvu biedru
vairākos mākslinieku klubos un strādāja humora
žurnālā par karikatūristu. Kādā no saviem darbiem
bagātu ļaužu mājās viņš noskatījis un blakus savam
ietekmīgajam saimniekam iemūžinājis arī kolliju.
.
Pastaigās pavada
kollijs
.
.
Angļu māksliniece
Sidnija Persija Kendrika piedzima Londonā, bet
glezniecības pamatus apguva Parīzē. Atgriezusies
Anglijā, viņa savu maizi pelnīja kā žanrisku ainavu
un peizāžu māksliniece.
.
.
Vislielāko ievērību
guvusi ar saviem darbiem, kuros attēlotas karaļa
Eduarda laikmeta un divdesmitā gadsimta sākuma
sievietes. Pārsvarā tās devušās dabā, viņām vienmēr
ir viena un tā pati seja (varbūt pašportrets?),
rokās groziņš ar puķēm vai vienkārši pušķis, bet
pastaigās tās pavada suņi. Divās gleznās, kurās
attēlotas ziemas ainas, redzam arī kollijus (vai
vienu un to pašu).
.
Vēsturisks skats
.
.
Par britu mākslinieku
Džonu Bārkeru (1811-1886) nekādu informāciju nav
izdevies atrast, ņemot vērā, ka viņa dzimšanas gads
- 1811. - ir ārkārtīgi tāls. Viņa darbā Skotijas
kalnienē redzam uz izklāta pleda sēdošu kolliju, kas
noraugās uz brangi noaugušām un ragainām
aitām.
Tā ir īsta skotu kolliju
vēsture! Un, starp
citu, mākslinieka uzvārds "Barker" latviski skan kā
"rējējs".
.
Fermeru sievu
palīgi
.
.
Arī britu mākslinieks
Klods Kardons mēdza kollijus attēlot nevis bagātīgos
interjeros un parku ainavās, bet gan veicot tiešos
darba pienākumus - dažādu lopiņu pieskatīšanu.
Mākslinieks dzima 1864. gadā peizāžista Semjuela
Džeimsa Klārka un Marijas Klārkas ģimenē. Klods
uzauga Īslingtonā kopā ar diviem brāļiem un trim
māsām. Tēvs iemācīja dēliem zīmēt un spēlēt vijoli.
Pirmo reizi Klods par mākslinieku tika nodēvēts 17
gadu vecumā.
.
.
Agrīnie Kloda Kardona
darbi ļoti līdzinās viņa tēva Semjuela radītajiem.
Parasti jaunais mākslinieks attēloja dažādas lauku
dzīves ainiņas, kurās gandrīz vienmēr bija ļoti
daudz dzīvnieku. Viņa eļļas krāsu un akvareļu darbos
allaž bija daudz telēnu, vistu un suņu. Vēlāk
Kardons pievērsās arī gleznu restaurācijai. Divās
mākslinieka darbu reprodukcijās varam redzēt, ka
lauku sievietēm ikdienas darbos palīdz arī kolliji.
.
Fermas
idille ar kollijiem
.
.
Volters Haskels
Hintons šajā pasaulē ieradās San Francisko 1886.
gada 24. augusta rītā. Viņa tēvs Volters Otto
Hintons bija daudz ceļojošs lingvists ar fenomenālu
atmiņu, bet mātei Mērijai Vašbērnai Haskelai
Hintonei piemita mākslinieciskas dotības.
.
.
Pats talantīgais
jaunēklis Volters savu lielisko vizuālo atmiņu
uzskatīja kā abiem vecākiem piemītošo talantu
apvienojumu. Vēlāk ģimene pārcēlās uz Denveru, bet
pēc tam uz Čikāgu.
.
.
Lielu iespaidu uz
Volteru atstāja Čikāgā skatītā un tolaik ārkārtīgi
populārā "Bafalo Bila" ("Buffalo Bill") mežonīgo
rietumu izrāde. Ļoti zīmīgs man šķiet citiem
nepamanītais fakts, ka šajā mežonīgo rietumu šovā
tolaik strādāja arī cits Volters -
Lesijas
leģendārā trenera Ruda Vēdervoksa tēvs Volters
Vēdervokss, kurš no lopkopības brīvajā laikā trenēja
zirgus
un arī pats ik pa laikam uzstājās izrādēs.
Iespējams, ka kolliju zīmētājs Volters izrādē
sajūsminājās tieši par Ruda tēvu Volteru Vēdervoksu.
.
.
Volters Haskels
Hintons savu mākslinieka karjeru uzsāka kā veiksmīgs
reklāmists un daudzu populāru žurnālu vāku autors.
Pārsvarā viņš pievērsās tām pašām idilliskām lauku
ainavām, taču laikam mainoties, tās kļuva
modernākas, salīdzinājumā ar iepriekš aprakstīto
mākslinieku darbiem. Cita vide, aprīkojums, ļaužu
apģērbs utt. Klāt bija divdesmitā gadsimta
četrdesmitie gadi.
.
.
Acīmredzot arī Volters
bija cieši pārliecināts, ka lauku
fermas
ikdiena nevar būt attēlota bez kollijiem. Tos viņš
savās gleznās attainojis vairākkārt. Tie vienmēr ir
bijuši rudas krāsas un draudzējušies ar dūkanu ķēvi
un viņas kumeliņu. Iespējams, ka gan kollijiem, gan
zirgiem
ir bijuši arī īsti prototipi, taču to mēs vairs
nekad neuzzināsim diemžēl.
.
Skotijas ainava
.
.
Bez kollijiem kalnainu
lauku ainavu nespēja iztēloties arī 1864. gadā
dzimušais angļu gleznotājs Raits Bārkers. Arī par šo
mākslinieki ziņas ir visai skopas. Viņš bija
aizrautīgs medību ainu radītājs un portretēja
dažādus dzīvniekus, pārsvarā tie bija tieši suņi.
Raita Bārkera gleznā "Divi suņi virs ezera" var
atpazīt ierastu Skotijas ainavu ar diviem skotu
kollijiem - viens ruds, otrs - trīskrāsu. Zemāk -
vēl trīs šī mākslinieka darbi.
.
.
.
.
Vai Jēzum un
kollijam ir kas kopīgs?
.
.
No Skotijas atkal
atgriezīsimies ASV laukos. Amerikānis Ričards Huks
piedzima 1914. gadā Pensilvānijā. Puisis mākslas
pasaules zināšanu bagātību iepazina Pensilvānijas
muzeja mākslas skolā un bija visai reliģiozs.
Visvairāk Ričards Huks pazīstams ar saviem Jēzus
portretiem, kuri tapa divdesmitā gadsimta
60.-70.-tajos gados, tāpat viņš bijis veiksmīgs
dažādu ASV populāru žurnālu ilustrators, piemēram,
"Saturday Evening Post", kurā, starp citu, 1938.
gada 17. decembrī pirmo reizi tika pubilcēts Ērika
Naita garstāsts "Lesija
atgriežas mājās". Ilustrējis arī Bībeli,
taču man nav kļuvis zināms, vai tajā attēlots arī
kāds kollijs. To viņš uzgleznojis rudenīgā rīta
skatā, kad visi devušies uz pastkastīti pēc ilgi
gaidītās vēstules.
.
Kaķis kokā
.
.
Šo interesanto gleznu
ar nosaukumu "Kritiskais brīdis" 1900. gadā radījusi
1861. gadā dzimusī angļu māksliniece Fanija Mūdija.
Viņas tēvs Frensiss Volestons Mūdijs bija tolaik
visai pazīstams britu žanrisko ainavu un dzīvnieku
gleznotājs. Arī talantīgā Fanija kļuva pazīstama
tieši ar savām ainiņām, portretiem un it sevišķi ar
suņu gleznošanu. Kopā ar Džeka Rasela terjeriem kokā
kaķi uzdzinis arī ruds kollijs.
.
Lauku naivisms
.
.
Bet tagad
pievērsīsimies interesantam un nosalēpumainam
mūsdienu māksliniekam itālim Čezārem Marčesīni,
kurš, kā vēsta, skopie dati, dzimis 1939. gadā
Monzā. Šo itāļu lauku atainojumu var droši dēvēt par
lauku naivismu un tas ir kaut kas man ļoti labi
pazīstams, jo arī mūsu seriāls "Fermas
kolliju piedzīvojumi" ir lauku "arthouse"
naivisma stilā. Kas zina, varbūt naivisms ir tuvs
arī citiem kolliju īpašniekiem? Iepazīstināšu jūs ar
četriem Marčesīni darbiem. Augstāk redzamais tapis
2006. gadā ar nosaukumu "Olīvju novākšana".
.
.
Darbs no sērijas
"Četras sezonas" - "Ziema" ar kolliju tapis 1996.
gadā. Olīvkokiem lapas nobirušas, bet rudais kollijs
vēro lopu dzirdināšanu, jo
fermā ūdensvada
nav.
.
.
"Upes vērošanu" Čezāre
ir radījis 2007. gadā. Te kollijs attēlots nevis kā
fermas suns, bet gan kompanjons pastaigām
gar upmalu.
.
.
Bet 2017. gadā
tapušajā darbā "Tilts" varat vērot, kā kollijs
pavada ikdienas darbā itāļu fermeri, kas ar
grābeklīti, iespējams, dodas grābt sienu.
.
.
Nu, te laikam
mākslinieks būs attēlojis mani! Pa priekšu iet
Hosento un es vedu balto
zirgu
Eisu uz tālajām ganībām. Tikai pār tiltiņu mums
neiznāk iet...
 |
