|
Akvarelists, kam
patika suņi
.
.
Beizils Bredlijs
(1842-1904) bija britu mākslinieks, kurš savu
karjeru sāka 18 gadu vecumā kā arhitekta un
mākslinieka Čārlza Henrija Mitčela asistents.
Beizils specializējās kā akvarelists un īpaši
pievērsās dzīvnieku attēlošanai, no kuriem viņam
vismīļākie bija tieši suņi.
.
.
Reizēm viņa darbos
kolliji noraudzījās, kā kaķis lok pienu, reizēm viņš
kollijus redzēja blakus ganiņam, kad abi pieskata
uzticēto ragaino
aunu ganāmpulku.
.
.
Beizils Bredlijs
ieradās pasaulē Londonā 1942. gadā kā otrais dēls
Viljama un Elīzas Bredliju ģimenē. Paaugoties zēns
studējis Mančesteras mākslas skolā, vēlāk bijis
Liverpūles Akvarelistu biedrības loceklis.
.
.
Vēlu atzītais
talants
.
.
"Vakars Keipkodā"
(1939)
.
Edvards Hopers bija
pazīstams amerikāņu žanriskās glezniecības pārstāvis
un gravieris. Mākslas eksperti uzskata, ka Hopers ir
atstājis spēcīgu ietekmi uz divdesmitā gadsimta
mākslu un popkultūru kopumā. Likteņa ironija - ļoti
ilgu laiku šis talantīgais vīrs neveiksmīgi cīnījās
par kritiķu un publikas labvēlību un atzinību. Vienā
no viņa darbiem pamanīju arī rudu kolliju.
Edvards Hopers ir
dzimis Ņujorkā 1882. gada 22. jūlijā galantērijas
preču pārdevēja Gareta Henrija Hopera un Elizabetes
Grifitas Smitas ģimenē. Mazais Edvards izrādīja
talantu zīmēšanā jau piecu gadu vecumā. Vecāki
atbalstīja sava dēla centienus un nodrošināja viņam
iespēju zīmēt, regulāri iegādājoties visu
nepieciešamo. Lai gan zēns bija talantīgs un
centīgs, popularitāti mākslienieks ieguva vien 1923.
gadā 41 gada vecumā. Vēlāk, 40-to gadu beigās Hopers
piedzīvoja radošo krīzi, pasliktinājās viņa
veselība. Viņš nodzīvoja līdz 1967. gada 15. maijam.
.
Kādēļ kollijs?
.
.
Pols Alberts Lorenss
(1870-1934) bija franču gleznotājs, mākslinieka Žana
Pola Lorensa dēls. Gleznojis daudz un, spriežot pēc
viņa darbu reprodukcijām, visu ko - ainavas,
sievietes, alegoriskus skatus un pat tauriņus. Nekur
neatrodu ziņu, ka viņam patikuši arī suņi, taču
vienā no darbiem blakus sievietei, kas veras tālumā
klinšainā līcī, redzams ruds kollijs.
Jāpiebilst, ka arī
Pola jaunākais brālis Žans Pjērs bija pazīstams
gleznotājs.
.
Izcilais reklāmists
attēlo kollijus
.
.
Frederiks Sends
Bruners piedzima Bērksā (ASV) 1886. gada 27. jūlijā
Semjuela Boijera Brunera un Annas Mērijas Sendas
laulībā. Zēns zīmēja jau no mazotnes, taču mācīties
skolā viņam nepatika. Pametis vidusskolu, Frederiks
sāka strādāt "Boyertown Cigar factory", lai iekrātu
naudu studijām mākslas skolā. Tas viņam izdevās un
1905. gadā zēns devās uz Filadelfiju, lai iestātos
Industriālās mākslas skolā. Šo mācību iestādi
Bruners pabeidza 1909. gadā ar daudzām medaļām un
atzinības rakstiem. Diplomētā mākslinieka pirmā
darba vieta bija "Ladies Home Journal", tajā viņš
nostrādā trīspadsmit gadus, "piešaujot roku" dažādu
slavenību atainošanā, zīmējot ilustrācijas un
veidojot žurnāla vākus. Vēlāk Frederiks nolēma iet
savu ceļu un bija brīvmākslinieks, taču pamatā viņš
specializējas dažādu žurnālu vāku noformēšanā un
pamazām kļuva arī par izcilu reklāmistu - veidoja
reklāmas tādām kompānijām kā "Coca-cola",
"Kellog's", "Camel" utt. Otrā pasaules kara laikā
veidojis Sarkanā krusta reklāmas plakātus. Arī
augstāk redzamais plakāts ar jaunajām sievietēm,
kuru dvēselēs kopš dzimšanas mājo
zirgi,
un kuras ikdienas gaitās pavada kolliji, radījis
Frederiks Sends Bruners. Šis vīrs miris 1954. gada
aprīlī 67 gadu vecumā.
P.S. Bet par kollijiem
dažādu preču reklāmās stāstīsim pavisam drīz,
uzsākot veselu rakstu sēriju.
.
Melnais kollijs
.
.jpg)
.
Tagad iepazīsimies ar
cita Frederika - Frederika Tomasa Dousa (1878-1956)
radīto kolliju. Par šo britu gleznotāju ziņas ir
ļoti skopas. Zināms tikai tas, ka pazīstams viņš
kļuva tieši ar saviem dažādu šķirņu suņu
gleznojumiem.
.
Lauku dzīves
ainiņas
.
.
Henrijs Hintermeisters
(1897-1970) bija viens no 20. gadsimta sākuma
pazīstamākajiem amerikāņu ilustratoriem, kurš,
parakstot vairāk nekā tūkstoti savu darbu, izmantoja
pseidonīmu "Hy Hintermeister". Visvairāk mākslinieks
attēloja dažādas lauku ainiņas ar
fermas
dzīvniekiem un suņiem, un vienā no viņa pirmajiem
darbiem, kurus skatījos, es atpazinu arī rudu
kolliju, kas atvedis padzirdīt
aitas.
.
.
Arī tad, kad diena
cauri, mēnesnīcā pie ugunskura ganei lopiņus
pieskatīt palīdz uzticamais kollijs.
.
.
Kolliji pavada
meitenes arī atpūtas brīžos, bet pašam Ņujorkā
dzimušajam Henrijam Ādamam Augustam Hintermeisteram
atpūsties sanāca maz. Savu profesionālo karjeru
puisis uzsāka jau 17 gadu vecumā un strādāja daudz.
.
.
Kā uzskatāmi redzams
šajā darbā, kolliji ne vien gana lopus, viņiem tiek
uzticēta arī bērnu pieskatīšana, jo kollijs ir suns,
uz kuru var paļauties. To saprot arī meitene un viņa
jūtas drošībā.
.
Kollijs saņem
novērtējumu izstādē
.
.
Šo "Viņa lepnuma
brīdis" un ļoti daudzas citas pastkartes ilustrējis
mākslinieks Lesters Ralfs, par kuru pieejamā
informācija arī ir ļoti skopa. Pat mākslinieka
dzimšanas gads tiek minēts kā 1876 vai 1877, bet
miris talantaīgais vīrs esot 1927. gadā. Augstāk
aplūkojamajā pastkartē redzams vēsturisks brīdis,
kad jaunā dāma pēc suņu izstādes ringa savam
kollijam mēģina piespraust augsto novērtējumu
rozetes vai lentas formā. Nezinātājiem vēlos
paskaidrot, ka agrāk - līdz pat pagājušā gadsimta
60-tajiem gadiem-, ASV suņu izstādēs dalībnieki
sēdēja šādi speciāli iekārtotās nišās, kas atdalītas
viena no otras.
.
.
Tas izskatījās apmēram
šādi: virsū uz lāviņām sēdēja, bet apakšā novietoja
nepieciešamās mantas. Bilde ņemta no 1957. gada suņu
Vestminsteras izstādes. Vēlākajos gados suņiem vairs
salmu pakaiši netika klāti.
Par pašu Lesteru Ralfu
varu piebilst, ka viņš daudz attēloja dažādas cīņu
ainas no grieķu-turku kara (1919-1922) un abiem
angļu-būru kariem (1880-1881 un 1899-1902).
Mākslinieks nodzīvoja
47 gadus un mira no apendicīta izraisītām
komplikācijām.
.
Kollijs dabiskajā
vidē
.
.
Cits britu mākslinieks
- Henrijs Krouters sacā īsajā mūžā (1905-1939) rudo
kolliju iemūžinājis savā 1931. gada gleznā ar
nosaukumu "Haifīldas mirklis". Kaut gan izmeklējos
pa visādām interneta mākslas datu bāzēm, neko vairāk
par Henrija dzīvi uzzināt neizdevās.
.
Glābējkollijs, kas
rūpējas par visiem
.
.
Volters Hants šo savu
1916. gadā tapušo gleznu ir nosaucis "No plūdiem
izglābtais". Kā jau var nojaust, varonīgais
aitu
gans kollijs ir izglābis jēriņu no noslīkšanas
pavasara palu laikā.
.
.
Šajā gleznā Volters
iemūžinājis brīdi, kad kollijs pacietīgi atļauj pa
sevi rāpelēties foksterjera kucēniem. Šī darba
nosaukums ir vienkāršs - "Suns ar kucēniem". Bet
kāpēc svešiem? Laikam mākslinieks atkal vēlējās
parādīt kollija cēlumu, ka tas var uzņemties rūpes
arī par citiem.
.
.
To, ka mans minējums
izrādījies pareizs, pierāda nākamais mākslinieka
darbs "Bārenis", kurā kollijs uzņēmies rūpes par
jēriņu, gluži kā
mūsu Hosento reiz par Hertu.
Volters Hants
(1861-1941) bija britu gleznotājs animālists, kura
galvenā tēma bija suņi, parasti kopā ar citiem
fermas
dzīvniekiem. Arī viņa tēvs Čārlzs Hants un brālis
Edgars Hants bija lieliski otas meistari.
.
.
Gleznā "Barošanas
laiks" lauku meitene (kopā ar kolliju, protams!) no
rīta ir atsteigusi pabarot teliņus un vistas. Kad
skatos Voltera Hanta darbus un redzu, cik niansēti
viņš pazīst lauku ikdienu, dažādas situācijas un
likstas (piemēram, ar jēriem, kas reizēm nokļūst
ķibelēs), man ir pilnīgi skaidrs, ka mākslinieks
daudz ko no tā ir piedzīvojis personīgi, dzīvojot
fermā
(lai gan par šādu faktu man ziņu nav). Savādāk to
nodot, piemēram, uzzinot tikai no kāda, tas nav
iespējams - to es jums saku kā lauku cilvēks.
.
.
Voltera Hanta spilgti
apspēlētā glābšanas tēma turpinās gleznā "Drauga
atrastais". Tajā attēlots kollijs, kas sauc palīgā
ganu, jo beidzot ir atradis noklīdušo un ieputināto
jēriņu.
.
.
Latviski grūti precīzi
tulkojams nosaukums "The Highland heart" ir pārāk
tiešs un nespēj nodot skatītājam noskaņu, kas radīta
gleznā - "Augstkalnes sirds". Kollijs ar diviem
kaķēniem gluži kā "Laimīgo
kolliju zemē
®"
patlaban
Dana ar
Meju un Mureju.
.
Kollijs no Parīzes
.
.jpg)
.
Un tagad ļoti krāšņa,
krāsām bagātīga aina no Parīzes. No ziedu tirgotājas
pušķi iegādājas turīga dāma, kura kopā ar meitu un
ģimenes kolliju devusies pastaigā. Šo skatu savā
gleznā iemūžinājis 1862. gadā dzimušais franču
mākslinieks Luiss Marija de Šraivers. Gandrīz vai
banāli - jau agrā bērnībā tika pamanītas zēna
dotības zīmēšanā un panākumi nelika sevi gaidīt. 13
gadu vecumā zēna darbi "Margrietiņas un krizantēmas"
un "Vijolītes un pavasara ziedi" tika izstādītas
apskatei slavenajā Parīzes mākslas salonā. Talantīgo
Šraiveru pamanīja pats Filips Russo un piedāvāja
viņam iegūt izglītību viņa vadītajā mākslas skolā.
Tas tiem laikiem bija kas nedzirdēts - jaunais
students bija divas reizes jaunāks par citiem.
Luiss Marija de
Šraivers ļoti daudz darbu veltījis tieši Parīzes
ainavām, bet ap 1900. gadu ļoti ieinteresējās par
tolaik modē nākušajiem automobīļiem un uz audekla
attēloja pat auto sacīkstes.
Luiss mira 1942. gadā
80 gadu vecumā.
.
Vai kollijs dodas
pēc loma?
.
.
Šādu ūdenspasauli ar
kolliju ir attēlojusi kanādiešu māksliniece no
Otavas Margarita van Erve. Viņa savos darbos ataino
Kanādas ainavas un lauku ainiņas, kā arī putnus unn
ziedus. Pazīstama arī kā tekstilmāksliniece, kura
regulāri pasniedz savas meistarklases visā valstī.
Darbojas mūsdienās, bet dzimšanas dati netiek
minēti.
.
Izcilā suņu
portertu meistare
.
.
Moda Elisa Ērla, vēlāk
- Moda Vesta Vatsone (1864-1943) bija britu unn
amerikāņu māksliniece, kas īpaši pazīstama ar
attēlotajiem suņiem. Daudzi suņu īpašnieki pasaulē
ir iecienījuši viņas darbus unn māksliniece tajos
centusies attēlot ļoti daudzu unn dažādu suņu šķirņu
pārstāvjus.
Viņa piedzima Londonā,
un kā uzskata daži mākslas vēsturnieki, meitenes
nodarbošanās bija jau nolemta tradicionāli - viņas
tēvs Džordžs Ērls, onkulis Tomass Ērls un
audžubrālis Pērsijs Ērls arī bija ļoti pazīstami
mākslinieki - animālisti. Tēvs bija pirmais meitas
mākslas skolotājs un rūpīgi sekoja, lai meita
mācītos savu modeļu anatomiju. Lai labāk attīstītu
savas iemaņas, viņai bija jāzīmē suņu,
zirgu
un cilvēku skeleti. Vēlāk Moda atzina, ka tieši tēva
prasības attīsīja viņā tādas spējas, ar kurām viņa
var atšķirties no citiem māksliniekiem -
animālistiem. Moda Vesta Vatsone kļuva par slavenu
Viktorijas laikmeta mākslinieci un viņas zīmēšanas
stils mainījās no sākotnēji visai bagātīga un
dabīga, vēlāk vairāk shematiska un brīva, līdz pat
stilizētiem suņu portretiem.
.
 |
