Publikācijas  

 

.

Kurš glezno kollijus?

.

.

Noslēpumainais dīvainis

.

Man ļoti patīk Konstantīna Razumova gleznas. Visvairāk viņš glezno bērnus un sievietes, bet viņa darbu sižetiskās līnijas gandrīz arvien ved pagātnē, paša mākslinieka padomju bērnībā.

.

.

Laikam jau Konstantīns Razumovs bērnībā jutās ļoti laimīgs, jo liela daļa no viņa gleznām ir stāsti par laimīgo bērnību. Mākslinieks ir dzimis 1974. gadā Zarinskā. Pēc skolas absolvēšanas viņš turpinājis mācīties Jaunaltaja mākslas tehnikumā, bet pēc tā pabeigšanas iestājies Maskavā I. Glazunova akadēmijas Glezniecības vēstures fakultātē. Arī šobrīd mākslinieks dzīvo Maskavā.

.

.

Konstantīns Razumovs neapšaubāmi ir ļoti talantīgs un daudzpusīgs mākslinieks. Viņa ota rada gan ļoti reālas peizāžas, gan portretus, gan dzīvniekus, taču viņa iemīļotā tēma ir sieviešu gleznošana. Mākslinieka darbi ir ļoti pieprasīti pasaulē, tie glabājas dažādu valstu lielāko mākslas muzeju galerijās, piemēram, Maskavā, Londonā, Parīzē, Ņujorkā un citviet.

.

.

Četrās viņa gleznās ieraudzīju arī kollijus, kuri vienmēr ir kopā ar pusaugu meitenēm. Gleznās, kurās attēlotas sievietes visdažādākajās dzīves situācijās, varam redzēt arī citus suņus, bet bez kollijiem visbiežāk no suņiem tiek attēloti krievu vēja suņi.

.

.

Paša mākslinieka saistību ar kollijiem noskaidrot neizdevās. Lai gan Razumovs ir ļoti populārs, viņu apvij diezgan noslēpumainas personas oreols. Par paša Konstantīna Razumova dzīvi - biogrāfiju - noskaidrot izdevies visai maz. Var tikai minēt, vai Konstantīnam bērnībā bijuši kolliji, bet varbūt viņš šos suņus glezno tādēļ, ka tie viņam šķiet ļoti skaisti un aristokrātiski.

.

.

.

.

.

Nesajauciet Razumovu ar Averinu!

.

Viņu gleznās izmantotie skati un tēli ir ļoti līdzīgi - bērnība, pusaugu meitenes, suņi, jūra. Tikai uzmanīgākie skatītāji pamanīs atšķirības Konstantīna Razumova un Aleksandra Averina darbos. Varētu pat paust aizdomas, ka Razumovs kopē Averinu, jo pēdējais ir par 22 gadiem vecāks.

Aleksandrs Averins ir dzimis 1952. gadā Maskavas apgabalā. Vispirms mācījies 1905. gada piemiņai veltītā mākslas skolā, pēcāk Krievijas glezniecības akadēmijā. Ir padomju, vēlāk Krievijas Mākslinieku savienības biedrs no 1984. gada.

.

.

Tāpat kā Konstantīns Razumovs, arī Aleksandrs Averins ir īsts žanrveida glezniecības lielmeistars, kura darbi ir populāri un pieprasīti daudzviet pasaulē.

Par Averinu ieinteresējos, kad atradu internetā augstākredzamo gleznas reprodukciju ar pliko puiku, kolliju un divām meitenēm jūras krastā. Pirmā doma bija - "Esmu atradis vēl vienu Razumova gleznu ar kolliju!", taču uz tās bija cits autogrāfs. Meklēju tālāk, taču likās, ka starp Averina gleznās attēlotajiem suņiem vairs neviena cita kollija nav.

.

.

Pagaidām man ir izdevies atrast divas, tiesa gan ļoti līdzīgas, gleznas ar rudu kolliju. Lūdzu, salīdziniet šo reprodukciju un to, kas mazliet augstāk! Pirmajā brīdī šķiet, ka tā ir viena un tā pati glezna, tikai kāds ar datoru nemākulīgi izmainījis krāsas. Taču, vērīgāk ielūkojoties, ir redzams, - neskatoties uz to, ka sižets abos darbos ir viens un  tas pats, tās ir divas dažādas mākslinieka Averina radītas gleznas. Krāsas nav samainītas, jūrā viļņi ir savādāki, apakšējā bildē redzam rotaļu jahtu, kas izmesta krastā, meitenei labajā pusē vairs nav saulessarga, viņa ar rokām lielajā vējā pietur gaisīgo cepuri, bet viņas kleitai tagad ir zila jostiņa un apakšmala. Tāpat pie horizonta redzama trešā jahta, jūrā peldas vairāki zēni un pats skats uz jūru un krastmalu ir veidots mazliet no cita rakursa. Pirmajā bildē meiteņu kājas mirkst ūdenī, bet otrajā pazuduši vairāki akmeņi. Vienīgi plikais zēns un viņa slapjais kollijs ir nemainīgi saglabājuši savas pozas.

.

Par uzgleznotu kolliju miljonu

.

.

Nebrīnieties, es neesmu kļūdījies, ne nosaucot summu, ne arī ievietojot šajā rakstā augstāk redzamo attēlu. Šīs gleznas nosaukums ir "Zēns ar diviem suņiem", kuru 1929. gadā uzgleznojis amerikāņu mākslinieks un ilustrators Normans Rokvels (1894-1978). Šī 78,7 x 61,6 cm) lielā glezna 2006. gadā Ņujorkas "Cristie's" izsoļu namā tika pārdota par ievērojamu summu - 1 085 000 ASV dolāriem. Gleznas vērtība pirms izsoles tika noteikta 1-1,5 miljonu robežās.

.

.

Normans Rokvels ar Lesiju.

.

Normans Rokvels dzimis 1894. gadā Ņujorkā. 14 gadu vecumā viņš iestājās Ņujorkas mākslas skolā, pēc diviem gadiem pārgāja mācīties uz Nacionālo Dizaina akadēmiju, bet 21 gada vecumā mākslinieks jau iekārtoja pats savu studiju.

.

.

Daudz gleznojis, paralēli pildot komercpasūtījumus dažādu reklāmas plakātu, žurnālu vāku, pastkaršu veidā, kļūdams arī par ļoti pieprasītu komercmākslinieku. Bieži ilustrējis žurnāla "The Saturday Evening post" - viņa kontā ir 321 šī žurnāla vāks.

Par kolliju gleznā "Zēns ar diviem suņiem" tāpat nekas nav zināms, taču varam nojaust Normana Rokvela lielo simpātiju pret kollijiem - augstāk redzamajā bildē viņš fotografējas kopā ar Lesiju, kuru, starp citu, 1938. gada 17. decembrī  pasaule iepazina tieši caur pieminēto "The Saturday Evening Post" - šajā dienā tika publicēts Ērika Naita garstāsts "Lesija atgriežas mājās", kas vēlāk, 1940. gadā tika pārstrādāts grāmatā, bet vēl pēc trijiem gadiem - 1943. gadā iznāca uz ekrāniem filmas veidolā ar šādu pašu nosaukumu.

.

.

Rokvelam ir vēl kāda ļoti slavena glezna ar kolliju - tā ir 1954. gadā radītā "Pārraujot ģimenes saites", kura kļuva par pamatu 1987. gadā uzņemtajai sociālajai drāmai ar tādu pašu nosaukumu. Zemāk pievienoju kadru no šīs filmas, bet par to vairāk varat uzzināt sadaļā Kolliji uz ekrāniem - 6. daļa.

.

.

Salīdziniet to ar gleznu!

.

.

Kādu dienu, 40-to gadu beigās, Lesija Pala veidolā kā respektējamais varonis un Amerikas slavenība, tika uzaicināta būt par personāžu Normana Rokvela gleznai. Mākslinieks bija iecerējis strādāt pie darba “Slepkavības mistērija”, kas būtu kāda slavena angļu kriminālstāsta atveidojums, kurā kādu noslepkavotu vīrieti ir aplenkuši draugi un radinieki. Viens no tiem ir iespējamais slepkava. Rokvels bija iecerējis, ka filmas galveno lomu tēlotāji, būtu šie cilvēki un starp viņiem būtu Ethels Berimors un Lesija. Sākotnēji “Saturday Evening Post” pilnībā bija šo gleznu izbrāķēja, jo nebija sapratuši tās jēgu, taču Lesijai šajā gleznā pēc Rokvela ieceres bija jārūc. Pals nekādi nevarēja parādīt to, ka ir nikns suns, un ļoti laimīgs skatījās uz gleznotāju. Ruds nekad nebija mācījis Palam rūkt, jo tāda komanda nebija nepieciešama. Pals bija rāms, komunikabls un draudzīgs. Būt niknam un agresīvam nebija viņa dabā.  Taču Vēdervokss izdomāja, kā rūkšanu iekļaut suņa repertuārā. Studijas "MGM" pārstāvjiem savu varoni - Lesiju labāk patika parādīt kā nerūcošu, un vairākās preses relīzēs tika rakstīts “Lesija zina vairāk kā 100 komandas, taču viņa vienkārši ir pārāk jauka un laipna, lai rūktu”. Lesija var pārpeldēt upes, kāpt kalnos, pārvest mājās mežā nomaldījušos bērnus, un ar lielu rūpību turot mutē, nest mazuli, bet, ja filmēšanas laikā bija nepieciešams rūkt, tad režisoram bija jāmeklē kāds dublieris.

.

Arī Viktorijas laikmetā glezno kollijus

.

.

Visu savu dzīvi Artūrs Džons Elslijs (1860-1952) gleznoja bērnus un dzīvniekus. Viņa darbi Viktorijas (1837-1901) un vēlāk arī Edvarda (1901-1910) laikmetā bija ļoti populāri, un tas ir likumsakarīgi, jo šajos laika posmos par galveno vērtību angļu sabiedrībā tika uzskatīta tieši ģimene. Artūra radītie sentimentālie attēli ar simpātiskiem bērniem un suņiem bieži vien tika izmantoti parfimērijas un šokolādes reklāmās.

.

.

"Mājas komanda" ("Home team").

.

Atkāpei jāpiebilst, ka tieši Viktorijas laikmets uzskatāms par preču un pakalpojumu reklāmu sākumu. Par to varam pārliecināties arī lieliskajā "BBC" TV realitātes šovā "Viktorijas laikmeta ferma", kuru pats esmu noskatījies vairākas reizes.

.

.

"Viņš tevi neaiztiks" ("He won't hurt you"), 1908.

.

Tāpat Artūra Elslija darbi plaši tika drukāti uz pastkartēm, pastmarkām un visdažādākajos kalendāros. Kad iedomājos par kollijiem gleznu reprodukcijās, acu priekšā galvenokārt uzreiz redzu tieši Elslija radītās bildes. Starp dižajiem otas virtuoziem Elslijs ir atstājos visvairāk uzgleznoto kolliju visadažādākajās sadzīves situācijās.

.

.

"Jaunā kleita" ("The new dress"), 1912.

.

Artūrs Džons Elslijs ir dzimis Londonā daudzbērnu ģimenē. Viņa tēvs bija mākslinieks-amatieris, kurš prata radīt interesi par gleznošanu arī savā dēlā. Mazais Artūrs sāka apmeklēt gleznošanas nodarbības municipālajā skolā, bet 14 gadu vecumā iestājās Dienvidkensingtonas mākslas skolā. Drīz vien jaunais talants šo skolu nomainīja pret Karalisko Mākslas akadēmiju. 1878. gadā tika sarīkota pirmā mākslinieka gleznu izstāde un šis gads tiek uzskatīts par viņa veiksmīgās radošās karjeras sākumpunktu.

.

.

"Palīdzības roka" ("A helping hand"), 1913.

.

Daudzus gadus Artūrs Elslijs dalīja vienu darbnīcu ar pazīstamo bērnu portretistu Frederiku Morganu. Viņi sadarbojās: pieredzējušais Morgans sniedza jaunajam kolēģim dažādus padomus, bet Elslijs Morgana gleznās "dresēja" dažādus dzīvniekus. Dzīvnieku attēlošanā tolaik Elslijam nebija līdzvērtīgu mākslinieku. Taču arī radošajā savienībā pamazām mēdz iezagties dažādas ne visai jaukas cilvēciskās īpašības, un ar laiku abus gleznotājus pārņēma neveselīgs sacensību gars. Godkāre pamazām iznīcināja abu labās attiecības un viss beidzās pat ar to, ka Morgans publiski apvainoja Elsliju plaģiātā.

.

.

"Lielās gaidas" ("High expectations")

.

Pēc Pirmā Pasaules kara (1914-1918) sabiedrības interese par Elslija gleznojumiem strauji saruka. Karš bija plosījis un izmainījis sabiedrību. Elslijs turpināja radīt savas gleznas līdz pat 1927. gadam. Viņam acīmredzami pasliktinājās redze, problēmas ar to viņu vajāja jau no pašas bērnības.

.

.

Ļoti daudzos Artūra Elslija darbos ir attēloti kolliji. Un nav jau brīnums - tieši Viktorijas laikmets ir uzskatāms par kolliju šķirnes pirmssākumu.

1870. gadā kāda avīze atskaitē par Londonas suņu izstādi iepazīstina savus lasītājus ar kollijiem, nosaucot tos kā "highland sheepdog" - "augstkalnes aitu suns" - un arī "scotch colley" - "skotu kollijs". P.H. Herminghauzs ikgadējos britu kinoloģijas kluba izdevumos atrada piezīmes par šķirnēm "sheep dog" un "scotch collies". 1881. gadā parādās jau precīzs apzīmējums: "colleys, rough coales" - garspalvainais kollijs - un "colleys, smooth coales" - gludspalvainais kollijs. 19. gadsimta beigās šis vārds tika pārmantots jaunangļu valodā un pārtapa par "collie" - kollijs. Lasiet kolliju šķirnes vēsturi!

.

.

.

.

.

.

.

.

.

.

.

.

.

.

.

.

.

.

.

Draudzība pārvēršas skaudībā

.

.

Bet tagad daži vārdi par Artūra Elslija draugu Frederiku Morganu (1847-1927). Kā jau augstāk minēts - abu draudzība gadu gaitā pārvērtās Morgana skaudībā pret Elslija panākumiem un pirmais pēdējo publiski apvainoja plaģiātā. Tādēļ man radās interese iepazīties ar Frederika Morgana daiļradi un censties saprast, ko tad kurš no kura ir nošpikojis. Nevar nepamanīt, ka abi otas meistari plaši pārstāv tā dēvēto idillisko sentimentālo žanru.

.

.

Meklējot informāciju par izcilo bērnu portretistu Morganu, man gan izdevās sameklēt tikai četras viņa gleznu reprodukcijas, kurās mākslinieks ir attēlojis kollijus.

.

.

Frederiks Morgans piedzima Londonā 1847. gadā. Viņas tēvs Džons Morgans bija Britu mākslinieku savienības biedrs un savā radošajā izpausmē specializējās

vēsturisku ainu un bībelisku sižetu attēlošanā. Viņš bija mācījies Londonas Dizaina skolā, bet vēlāk Parīzē praktizējies pie Toma Kutjūra. Džons Morgans bija stingri pārliecināts, ka mācīties mākslu ir ļoti svarīgi tieši jaunībā, tādēļ viņš pārtrauca sava dēla Frederika mācības skolā, kad viņam palika četrpadsmit. Tēvs mācīja dēlu glezniecībā un Frederiks jeb vienkārši Freds, kā viņu dēvēja mājinieki, iestājās arī mākslas skolā Edinburgā. Kā vēlāk publiski atzīs Freds pats - tieši tēvs ir atstājis vislielāko ietekmi uz viņa mākslinieka karjeru. Jau sešpadsmit gadu vecumā Frederika glezna "Mēģinājums" tika izstādīta Karaliskajā akadēmijā. Pēc dažu gadu pārtraukuma viņa gleznas akadēmijā tika izstādītas regulāri.

.

.

Portretists, animālists, idillisko sadzīves un lauku ainu radītājs Frederiks Morgans kādu laiku strādāja arī pie slavenā fotogrāfa Eilsberija. Tieši šī pieredze fotostudijā iemācīja Morganu pievērst lielu uzmanību vissīkākajām detaļām. Viņam lieliski izdevās attēlot cilvēkus, taču ar dzīvnieku gleznošanu bija lielas grūtības, bet bez tiem idilliskās sadzīves ainiņas nebūtu pilnīgas. Tādēļ Freds vērsās pēc palīdzības pie mums jau zināmā Artūra Džona Elslija. Viņi sāka strādāt kopā vienā darbnīcā un sadarbojās. Lai gan abu darbi iemantoja atzinību un milzīgu popularitāti, taču abu "konkurence" noveda pie milzīgām domstarpībām un abu mākslinieku ceļi šķīrās.

.

.

Kaut gan Morgans apvainoja Elsliju plaģiātā un abu idillisko ainu sižetos nereti var sakatīt līdzību, jāpiebilst, ka tieši Morgans Elslija darbu iespaidā pievērsās izvēlētajam sentimentālajam žanram, un nevis otrādi. Apvainojumiem plaģiātismā nav pamata.

.

Turpinājums sekos!

.

Arī turpmāk stāstīsim jums par māksliniekiem, kuri savos darbos iemūžinājuši kollijus. Publikācijā Kurš glezno kollijus? Turpinājums stāstīsim gan par ārvalstu māksliniekiem, gan pašmāju talantiem.

Gleznojiet arī jūs un sūtiet mums savus darbus vai to reprodukcijas: kolliji@inbox.lv.

Bet te Justīnes Līpītes zīmējums.

.

.
  Izlasi arī
  .

» Kurš glezno kollijus? Turpinājums

»  Kurš glezno kollijus? Turpinājums 2

»  Kurš glezno kollijus? Turpinājums 3

»  Kurš glezno kollijus? Turpinājums 4

»  Kurš glezno kollijus? Turpinājums 5

»  Kurš glezno kollijus? Turpinājums 6

.


 


 
 
 
 

2000-2023 © Kolliju portāls. Visas tiesības patur autors.

0