.

.

Visa kompānija kopā (no kreisās): Hosento, Doro, Kimi, Keisija, Lociņš un Meja.

..

Kad ziema neatkāpjas jeb Pusstundu pirms pavasara

.

Šī ziema bija nokrišņiem bagāta, vairāk gan lija un "Straumēnu" pagalms ātri pārvērtās dubļos, kas izbrienāmi vienīgi gumijas zābakos. Bet brīžos, kad zeme apžuva, uzspīdēja saulīte un mēs visi gaidījām atnākam pavasari, pēkšņi uzsniga un viss atkal bija balts. Un tā vairākas reizes pēc kārtas.

Šoziem mūsu kompānija bija kļuvusi "raibāka" - kollijiem bija piepulcējušies kazlēni Doro un Kimi, kā arī jaunā kaķenīte Meja, tādēļ kādā reizē, kad atkal negaidīti viss bija pārklājies ar pabiezu sniega segu, nolēmu izmantot izdevību un uzfilmēt vēl vienu "Fermas kolliju piedzīvojumu" sēriju - "Siena šķūņa suņi 7: Doro". Tā bija bez īpaša scenārija, vienkārši gribēju atkal atspoguļot kādu no mūsu fermas ikdienām, par galveno izceļot kazlēnu Doro un viņa attiecības ar mūsu kollijiem. Pēdējā atvestā siena ruļļu krava tika izkrāmēta "Dolllijas parkā ®", bet vienu rulli aizripināju uz pagalmu pie kūts durvīm. Uz tā ik pa laikam uzleca Hosento, pieskatot ganāmos. Viņam reizēm piebiedrojās gan Lociņš, gan Keisija, bet apakšā dzīvojās dažas kazas un aitas. Uzcēlu uz ruļļa pie suņiem arī Doro un otru kazlēnu Kimi. Tā mēs visi kopā pavadījām gandrīz visu dienu, ik pa laikam notverot kādu interesantu mirkli gan video, gan bildēs.

.

.

Te uzņemšanas grupai pievienojas arī Dollija un Herta.

.

Nākamajā dienā devāmies uz "Dollijas parku ®" un tur Lociņš, Doro, Hosento un Keisija pie siena ruļļiem sagaidīja visus mūsu fermas kazveidīgos un aitas ar jēriem arīdzan. Doro lēkāja pa ruļļiem, reizēm arī pa kādas aitas muguru, Olimps centās nostumt uz nerviem krītošo kazlēnu lejā, bargi purinot galvu, bet suņi, kā jau ierasts, visus notikumus vēroja no augšas.

.

Doro, Kimi un Meja

.

Ļoti ceru, ka šogad mūsu superkomanda "MēBē Sports ®" varēs uzņemt savā pulkā jaunus aktierus. To gan varēšu izlemt tikai pēc kāda laika, kad pretendenti būs paaugušies un es varēšu novērtēt viņu atbilstību kritērijiem, lai dzīvnieki kļūtu par ekrāna zvaigznēm. Reizēm mēdz notikt tā, ka pieaugot tie ļoti mainās - interese par sadarbību ar cilvēku zūd un viņus vairāk vilina dabīgā dzīve barā. Tā, piemēram, biju ļoti pārsteigts un vīlies, kad astoņu mēnešu vecumā Hertu pameta viņas meita Helma un viena pievienojas aitu baram kūtī. Helmu jau biju noskatījis kā potencionālo aktrisi, jo viņa ir ļoti draudzīga un attapīga, ar stabilu nervu sistēmu un ziņkārīga. Herta palika dzīvot šķūnī kopā ar Dolliju...

.

.

Lociņš saostās ar Kimi. Sākotnēji Ieva bija nolēmusi kazlēnam dot daudz garāku vārdu - Ķimikālija (jo mamma ir Ķimene).

.

Arī Doro piedzima šķūnī, taču mūsu vecā kaza Broņa, apkopusi un pabarojusi savu atvasi, pārāk lielu interesi turpmākajās dienās vairs par viņu neizrādīja. Kazlēns gulēja šķūnī, nolīdis malā, izbadējies, saritinājies un nosalis. Steidzami ienesām viņu virtuvē un pabarojām. Veselu diennakti Doro tikai ēda un gulēja, uz kājām bija visai nestabila, taču pēc dažām dienām atžirga, sāka skraidīt pa istabu un pat centās lēkāt. Devu viņai Doro vārdu par godu slavenajai biatlonistei Dorotejai Vīrerei. Klusībā cerēju, ka atkārtosies Hosento un Hertas stāsts, ka varbūt Hosento viņu pieņems, bet nekā. Apostīja, nolaizīja kazlēna purnu un aizgāja. Doro nodzīvoja mājās divas nedēļas un bija skaidrs, ka viņa jānes uz kūti un jāradina dzīvot ar citiem sugasbrāļiem un māsām. Arī te Hertas variants izpalika. Herta nodzīvoja pie mums mājās aptuveni trīs mēnešus, līdz viņas palaidnības - no palodzes norautie puķupodi, sagrauztie datora vadi u.c. izdarības kļuva nepanesamas un viņa tika deportēta uz kūti pie Dollijas. Doro, kā jau kaza, desmit dienu vecumā lēkāja pa palodzēm, ēda puķes, apgrauza alveju un gumijkoku (no sērijas "Gumijkoks"), lēca virtuvē uz galda un dažādām citām horizontālām un pat slīpām virsmām. Naktīs kaziņa gulēja un bija ļoti klusa, taču, kad pamodās, nebija valdāma. Doro dzīvo kūtī un dienā tiek barota no pudeles. Kad ejam ar suņiem pastaigāties, Doro vienmēr mums nāk līdzi. Reiz pat brauca līdzi mašīnā uz Vānes veikalu. Kazlēns ir hiperaktīvs un ļoti uzstājīgs, tādēļ ceru, ka Doro būs interesanti apgūt šķēršļu joslas pārvarēšanas iemaņas un spēlēt interaktīvās rotaļlietas.

.

.

Siena šķūņa suņi Hosento, Lociņš un Keisija.

.

Interesantā krāsojuma kazlēnu Kimi šoziem pasaulē laida kaza Ķimene, taču viņai, šķiet, nepietiek piena, tādēļ arī Kimi tiek piebarots ar pudeli. Šis kazlēns pēc rakstura ļoti atšķiras no Doro - kluss un tik mierīgs, ka reizēm ir pat nepamanāms. Domāju, ka viņu varētu mēģināt pieradināt braukt kopā ar Hosento viņa jaunajā "Traktorā 5", kas tiks būvēts pavisam drīz.

Kad vecā baltā kaķene Rafaņa nomira, Ieva nolēma, ka mums obligāti vajag kaķi, taču labāk - divus. Tā mājās tika pārvestas divas māsas - Meja un Mureja. Neslēpju, ka neesmu sajūsmā par kaķiem kā dzīvniekiem vispār, taču abi, īpaši Meja, vienmēr skrien līdzi mums ar suņiem uz mežu vai siena ruļļiem. Ļoti iespējams, Meja uztver suņus un mūs ar Ievu kā savu baru. Arī suņi pret kaķiem izturas visai draudzīgi un pagalam iecietīgi, sevišķi Hosento. Ar kaķiem nekad agrāk nodarbojies neesmu, taču, kas zina, varbūt arī Mejai izdosies ko iemācīt, un varēsim viņu uzņemt mūsu aktieru pulkā.

.

Kā pārbaudīt fermas kollija pacietību?

.

Pārliecināties, cik ļoti Hosento ir iecietīgs pret citiem dzīvniekiem un atbilst Lesijas raksturam, var, noskatoties īso sēriju "Hosento pacietība".

Šāda sērija nebūt nebija iecerēta un skatu uz soliņa, kurā Doro uzbāžas Hosim, nofilmēju pavisam nejauši. Inscenēt kaut ko tādu nemaz nebūtu arī iespējams. Tās ir dabīgas dzīvnieku attiecības, kuras nav ietekmētas. Hosento uzbāzīgajam kazlēnam vairākas reizes rādīja zobus, kad Doro kļuva pārlieku nekaunīga, taču nekoda. Kazlēns, saprotams, suņa ķermeņa valodu nesaprot un nav zināms, vai kopā dzīvojot, to iemācīsies. Iespējams, to lieliski saprot arī Hosento, taču var arī būt, ka šādā veidā viņš cenšas kazlēnam iemācīt "suņu valodu", lai nākotnē tas nenokļūtu muļķīgās un pārprastās situācijās. Ta darītu arī Lesija.

.

.

Hosento un Doro.

.

..

"Straumēnu" akmeņi

.

Kad saulīte nomainīja apkārtējo pelēcību un sniegs bija nokusis, mēs no siena ruļļiem pārcēlāmies uz mūsu fermas senajiem akmeņiem. No tiem labi var pārraudzīt šķūņa pļavu un pašu siena šķūni arīdzan, pieskatīt lopus un uzmanīt, kas notiek uz ceļa ārpus "Laimīgo kolliju zemes ®".

.

.

Kimi kopā ar Hosento un Loču jūtas drošāk.

.

Fermas akmeņi ir vairākus tūkstošus gadus veci un šoreiz tie tapa par "Fermas kolliju piedzīvojumu" 81. sērijas "Pavasaris 3: Vecie fermas akmeņi" galvenajiem varoņiem, bet pārējie - uz tiem sakāpušie dzīvnieki - tikai statisti. Dzīvā radība, salīdzinot ar bezgalīgo akmeņu mūžu, šajā pasaulē mitinās tikai pavisam īsu laika sprīdi un, kas zina, cik daudz dažādu dzīvnieku un cilvēku līdz šiem ir uz tiem kāpuši...

Akmeņu krāvums šķūņa pļavas malā ir viena no mūsu fermas vizītkartēm. Kādreiz, kad biju daudz naivāks un mazāk pieredzējis, šo teritoriju biju apjozis ar bērzu kārtiņu žogu un iecerējis ka te būs "kazu parks" - kazas te rāmi kāpelēs pa akmeņiem, ganīsies un ēdīs zāli starp tiem, bet es tās varēšu vērot un kaut ko uzfilmēt. Kā es toreiz kļūdījos!

Arī sērija "Pavasaris 3: Vecie fermas akmeņi" ir uzņemta bez īpaša scenārija, mēģinot veiksmīgi sarindot dažādus interesantus skatus, kas kopā varētu atainot vienu pavasara dienu mūsu fermas dzīvē.

.

.

Arī Hose visu laiku meklē, kur augstāks.

.

Un atkal jāpiemin Lesija! Hosento, stāvot vai sēžot uz visaugstākā akmens krāvumā, ļoti atgādina vecā seriāla vēlīno gadu sezonu ievadu ar Lesiju, kas stāv uz liela akmens.

.

Jēri nejauši iedarbina laika mašīnu

.

Lai gan siltais pavasaris jau bija klāt, visapkārt esošā zaļuma ēšanai nepietika, tādēļ  "Straumēnos" ieradās neliela pēdējā siena krava. Kad vedējs bija devies prom, nolēmu uz pavirši izgāztās siena ruļļu kaudzes uztaisīt dažus mūsu suņu nobildējumus. Tūlīt pat nožēloju, ka neesmu paņēmis līdzi arī videokameru. Aizskrēju tai pakaļ, tādēļ dzīvošanās pa ruļļiem tika paildzināta vēl uz kādu pusstundu un par uzņemtajiem kadriem es biju ļoti priecīgs. Pēcpusdienā uz ruļļiem uzkāpa arī Doro un viņai pievienojās Hosento. Pagaidām nezināju, ko ar uzfilmēto iesākt - pavasara sērijas šogad jau bija samontētas, bet kādai citai ar šiem skatiem uz siena ruļļiem bija par maz.

.

.

Olimps rāda mēli Hosento.

.

Biju arī iemūžinājis āzi Olimpu guļam pie siena ruļļiem, taču pēc pāris dienām pamanīju, ka viņš uzlēcis uz viena no ruļļiem un ēd. Atkal skrēju uz mājām pēc videokameras un filmēju āzi, bet mazliet vēlāk nolēmu uzaicināt arī Hosento. Īsti nebiju pārliecināts, vai viņus abus ar Olimpu izdosies kopā nofilmēt, jo āzis varēja izbīties un no ruļļa nolēkt, tāpat nebiju pārliecināts par Hosento rīcību - vai viņš jutīsies komfortabli. Taču Hosento uzlēca uz siena ruļļa blakus āzim, bet Olimps, man par lielu brīnumu, nevis izbijās, bet sāka Hoša virzienā purināt galvu, rādot kollijam nepārprotamas zīmes, lai tas netraucē un dodas prom. Olimps ir milzīgs āzis, kurš sver aptuveni 120-130 kilogramus, taču ļauns un agresīvs viņš nekad nav bijis, drīzāk pagļēvs. Hosento pēc brīža pat mierīgi apgūlās uz blakus ruļļa un snauda, bet man, filmējot abus uz zilo debesu fona, sāka rasties doma par "Siena šķūņa sunu" sēriju turpināšanu.

Kad biju apkopojis visu safilmēto materiālu, pāri "Hosento un Doro" un "Hosento un Olimps" mani uzvedināja uz ideju par sērijas "Laika mašīnas 2" pabeigšanu, proti, kazlēns Doro uz ruļļa pārtop par pieaugušo āzi Olimpu.

.

.

"Siena ruļļu suņi" Hosento, Lociņš un Keisija.

.

Skatus ar laika mašīnu pie šķūņa, pie kura darbojās pudeļjēru grupa ar kopīgo nosaukumu Karakalas un kazlēns Gustbeka, tiku uzņēmis jau pirms četriem gadiem - 2019. gada maijā. Jau toreiz biju iecerējis turpinājumu "Laika mašīnai", taču, atšķirībā no pirmās daļas, dzīvnieku mazuļus - jērus, kazlēnus un kucēnus - šoreiz vajadzēja "sūtīt nākotnē" un skatītāji varētu izsekot līdzi, kā mazuļi pārtop Olimpā, Žigulītī, Dollijā, Lociņā, Keisijā un Līzīte - fermas aktieros, sportistos un ganiņos. Atlika vienīgi vēl sagaidīt Keisijas kucēnu metienu... Taču četrus gadus mums diemžēl tas neizdevās un tagad jau ir skaidrs, ka viņai kucēnu vairs nebūs nekad. Tādēļ biju priecīgs, ka varu izdomāt citu stāstu ar laika mašīnu un pirms četriem gadiem uzfilmētais nebūs jānoglabā mapītē, kur krājas nerealizētās ieceres. Tātad - kamēr Hosento ar Doro dzīvojās pa siena ruļļiem, laika mašīnu (tīši vai nejauši - to nenoskaidrosim) iedarbina jēri Karakalas un Doro pieaug turpat uz ruļļa, pārtopot par lielu āzi, bet draugam blakus - arvien uzticamais fermas kollijs Hosento. Sērija beidzas ar intrigu, jo, kamēr Hosento un Olimps guļ, kazlēns iedarbina laika mašīnu vēlreiz. Kas notiks tālāk? Vai Olimps atgriezīsies pagātnē, bērnībā (kazlēnībā?)? To nezinu vairs pat es!

Bet sēriju "Laika mašīna 2: Hosento un Olimps" iesāku ar neparastu skatu, kurā pie viena siena ruļļa, cieši stāvot blakus sāns pie sāna, ēd āži Džābervokijs, Plampačs un auns Varis, kas ar aitām vairs barā neturas, bet visu laiku pavada kopā ar āžiem. Tas arī ir interesants novērojums, jo nekad agrāk citi auni ar āžiem nav draudzējušies, reizēm pat viņu starpā ir gadījies pa konfliktam, kura laikā lietā laisti ragi, un Olimps vienmēr ir uzvarējis pretinieku.

.

Vai tu jau izvārtījies?

.

.

Lociņš ļoti bieži vārtās.

.

Kādu dienu pamanīju kaķeni Meju, ieritinājušos siena rullī iztaisītā caurumā. Kad atgriezos ar videokameru un nogūlos priekšā kaķim, tas izlīda no paslēptuves un es nopūtos, jo kārtējo, nez cik tūkstošo reizi pēc kārtas pārliecinājos, ja kameras vajadzīgajā mirklī nav klāt, uz māju pēc tās skriet nav jēgas, jo viss jau būs beidzies. Bet tad negaidīti Meja nometās guļus man pie kājām un sāka vārtīties. Sāku filmēt. Viņa vārtījās vairākas minūtes. Kad devos mājās, bija skaidrs, ka šī mazā epizode ar Meju kļūst par ideju jautrai "Fermas kolliju piedzīvojumu" sērijai un tai došu nosaukumu "Vārtīšanās diena". Kas zina, varbūt dzīvniekiem patiešām reizi gadā mēdz būt īpaša vārtīšanās diena?

Jau agrāk esmu safilmējis daudz skatu, kuros var redzēt dažādu dzīvnieku vārtīšanos. To pļavā bieži dara Lociņš un Hosento, bet Keisiju vārtāmies uz īsu brīdi esmu redzējis tikai vienu vienīgu reizi sešu gadu laikā. Varbūt viņa to dara slepeni? Gandrīz katru dienu vārtās mūsu zirgi, reizēm vasarās to mēdz darīt arī āži. Sevišķi viņi to iecienījuši darīt "Straumēnu" lielezera krastā, jo tur var ne tikai guļus šļūkt, bet arī ar ragiem izbadīt stāvkrastu. Ātri sameklēju šos materiālus, tie jau reiz tikuši izmantoti kādās no mūsu seriāla sērijām. Dažādu vārtīšanos zemē papildināju ar ainu, kurā Lusse, vienīgā no zirgiem, vārtās arī ūdenī, un te labi iederējās arī skats ar Hesento ieripošanu un gulēšanu grāvī. Humoram beigās nofilmēju un pievienoju kadrus ar veļasmašīnu "Rīga", kas nolēmusi sekot dzīvnieku piemēram un labi izvārtīties.

.

Kādēļ dzīvnieki vārtās?

.

Reizēs, kad "Straumēnos" ierodas interesenti ar dažādiem suņiem, lai pirmo reizi iepazītos ar aitām un uzzinātu ko vairāk par ganīšanu, man cilvēkiem nākas stāstīt par vārtīšanos aitu urīnā un fekālijās. Gandrīz katrs suns, kas tiek novests Lejas pļavā, liekas gar zemi, bet viņu saimnieki, neko nezinot par šo ieradumu, nokaunējušies cenšas suņus uzraut stāvus un pārtraukt, suņuprāt, jauko nodarbi. Man nākas satrauktos saimniekus mierināt un skaidrot, ka šāda suņu rīcība pļavā ir pat vēlama, jo tā var liecināt par ganu instinkta klātbūtni. Piesolu arī aitu kakiņas iedot līdzi maisiņā, cilvēki pasmejas par manu joku, taču vairāk viņus uztrauc "smirdīga suņa" braukšana tīrajā mašīnā un tas, ka tagad suns mājās būs obligāti jāiebāž vannā.

.

.

Lociņš ar aitu ganāmpulku.

.

Ir vispārzināms fakts, ka ganīšanas pamatā ir senais vilku un suņu medību instinkts. Tas suņiem iemācījis maskēties un vārtīšanās tiek veikta, lai nomaskētu savu smaku. Vēl vairāk - lai to nomainītu pret medījamā smaku. Ganu suns vārtās aitu urīnā un fekālijās, lai iegūtu aitām raksturīgo lanolīna smaku. Hosento reizēm pārrodas mājās, izvārtījies lapsu urīnā ar ļoti specifisko smaku. Viņš laikam grib būt arī lapsām nemanāms.

Vēl jāpiebilst, ka suņi var vārtīties arī tad, ja jūtas nedroši, par sevi nepārliecināti, tā ir stresa pazīme. Tikai pieredzējis suņu uzvedības speciālists, novērojot suni, var noteikt, kas izraisījis dzīvnieka vārtīšanos. Reti, bet reizēm pabailīgi suņi, kas atvesti uz ciemošanos pie mūsu aitām, jau izkāpjot no mašīnas un pat aitas neredzot, metas gar zemi vārtīties. Brauciens mašīnā un nonākšana svešā vidē ir izraisījusi nedrošības sajūtu. Pēc laika adoptējoties un pārslēdzoties uz citiem kairinājumiem, piemēram, ieraugot aitas vai citus fermas iemītniekus, nedrošība izzūd.

Zirgi vārtās bieži un galvenokārt dara to divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, protams, viņi cenšas atbrīvoties no ārējiem parazītiem - mušām, odiem, dunduriem, otrkārt, vārtīšanās rezultātrā noteiktās vietās teritorijā tie atstāj savu sviedru smaku - iezīmē teritoriju. Dominējošie zirgi "uzvārtās" pa virsu citu atstātajai smakai un nomācot to. Ērzelis, piemēram, vienmēr vārtās pa virsu vietām, kur vārtījušās ķēves. Lusse vasarās pēc izvārtīšanās smiltīs iebrien dīķī un vārtās arī ūdenī, pārvēršot savu apmatojumu dubļos. Tāda darbība viņai palīdz ne tikai atbrīvoties no asinssūcējiem kukaiņiem, bet arī regulēt sava ķermeņa temperaturu.

.

.

Palīdziet aitiņai piecelties!

.

Kazveidīgi, salīdzinot ar suņiem vai zirgiem, ļoti reti vārtās, daudziem traucē ragi. Viņiem vairāk patīk nomesties uz viena sāna un šļūkt uz priekšu, bet aitas nevārtās nekad un nekādos apstākļos, jo anatomiski ir tik tilzlas, ka pat nejauši apgāžoties (skrienot aizķeras kāja, vai kāds cits no bara spēcīgi pagrūž), saviem spēkiem vairs netiek augšā - viņas nespēj apvelties uz kājām. Tad jāiet palīgā un jaceļ aita augšā.

Par cilvēkiem, kas mēdz vārtīties, šoreiz nerakstīšu...

.

Kaut kad maijā...

.

Tiklīdz kļūs siltāks un zaļāks, visi kopā būvēsim kravas traktoru piena pārvadāšanai, šķūņa galā darbināsim vecos kinoprojektorus, savienosim ganīšanas posteņus ar ripu aprīkotiem telefoniem un, protams, mazgāsim veļu! Ne tikai veļu, bet arī no debesīm nokritušu Mēness bumbu.

.

.