.
Pirmais darbs, kuru vēlos pieminēt, ir ASV režisora Alena Dvena 1947. gadā
uzņemtā drāma "Driftvuda".
Pēc vectētiņa nāves sešgadīgā Dženija kļūst par bāreni un dodas prom no
mājām. Neviļus meitēns kļūst par liecinieku lidmašīnas katastrofai, pēc
kuras ir izdzīvojis vienīgi kollijs. Birka uz kollija kaklasiksnas liecina,
ka suns bijis ceļā uz medicīnas laboratoriju, kur viņa asinis tiktu
izmantotas jaunas pretdrudža vakcīnas izgatavošanai. Dženija turpina ceļu
kollija pavadībā, bet drīz abus pamana garām braucošais dakteris Stīvens
Vebsters. Noskaidrojis, ka meitene palikusi bez piederīgajiem, Vebsters
nolemj ņemt Dženiju sev līdzi.
Dženija nevēlas šķirties no kollija un samelo, ka tas ir viņas suns un ka to
sauc Hollingsvorts, suņa vārdam izmantojot savu pašas uzvārdu. Dakteris abus
"adoptē", bet viņa draudzene Sjūzena nav pārāk priecīga ne par meiteni, ne
suni. Mazpilsētā Dženijai rodas konflikts ar kādu nejauku zēnu un kollijs
metas savu jauno saimnieci aizstāvēt, nogāžot pāridarītāju gar zemi un
novelkot viņam bikses. To nevar piedot knēveļa ietekmīgais papucis un,
paņēmis medību ieroci, ierodas Vebstera mājā, lai nogalinātu suni. Stīvens
izmet nekauņu no mājas, taču konflikta rezultātā tiek apgāzti un sasisti
laboratorijas trauki, no kuriem izbēg inficētas ērces. Drīz vien kollijam
pakaļ ierodas šerifs un suni apcietina, lai vestu to uz tiesu. Puišeļa tēvs
iesūdzējis suni tiesā un pieprasa viņa nāvi.
Tiesas procesa gaitā abu pušu argumenti tiesnesim nešķiet pietiekami
pārliecinoši, lai pieņemtu tūlītēju lēmumu, un suns turpina atrasties
ieslodzījumā. Mazā Dženija nolemj savu kolliju glābt un viņai izdodas to
izvest no cietuma. Taču ak vai meiteni ir sakodusi inficētā ērce un viņa
var nomirt! Dženijas veselības stāvoklis ir pavisam kritisks. Dakteris
Vebsters ir izmisis un neredz risinājumu situācijai, taču viņa rokās nejauši
nokļūst laikraksts, kurā stāstīts par lidmašīnas katastrofu un laboratorijas
brīnumkolliju, kas izglābies, bet tā arī nav atrasts. Nu Vebsters visu
saprot! Viņš paņem kollija asinsparaugu, lai izgatavotu serumu pret bīstamo
slimību un notiek brīnums Dženija strauji veseļojas, un tagad ir radusies
iespēja palīdzēt arī citiem pilsētiņas iedzīvotājiem, kuriem ir līdzīgi
slimības simptomi. Epidēmija ir novērsta!
Šis stāsts atsauca atmiņā kādu tiesas procesu pret
Lesiju un pati filma man
pie sirds negāja. Cilvēces vēlme notiesāt uz nāvi kolliju līdzinās vājprāta
teātrim. Interesanti, kas notiktu, ja suņi spriestu tiesu pār cilvēkiem?
Par pašu kolliju uzzināt neko neizdevās. Dženijas loma tika uzticēta
jaunajai kino zvaigznei Natālijai Vudai, bet dakteri Stīvenu Vebsteru filmā
nospēlēja Dīns Džagers.
.
.
Rudu kolliju pārejam pāri istabai varam redzēt arī 1950. gadā ASV uzņemtajā
filmā "Traks pēc ieročiem".
.
.
1951. gadā amerikāņu režisors Džozefs Mankevičs nolemj ekranizēt Kurta Geca
lugu "Doktors Pretoriuss", dodot komēdijdrāmai nosaukumu "Ko teiks
cilvēki?", par galvenajiem lomu varoņiem izvēloties Holivudas zvaigzni
Keriju Grāntu un Džīnu Kreinu.
Izskatīgais dakteris Noass Pretoriuss ir modernas klīnikas īpašnieks un
pasniedzējs, kas visiem pazīstams ar savām netradicionālajām ārstēšanas
metodēm un uzskatiem. Viņš iemīlas savā pacientē Deborā Higinsā, kura
ierodas klīnikā uz konsultāciju. Uzzinājusi, ka ir stāvoklī, Debora cenšas
izdarīt pašnāvību klīnikas gaitenī, bet Noass viņu izglābj. Pēc
atveseļošanās dakteris dodas lūgt Deboras roku viņas tēvam un tur sastop arī
rudu kolliju vārdā Belcebuls, kas sākumā ne visai laipni uzņem ciemiņus.
Drīzumā jaunais pāris ar visu kolliju pārceļas dzīvot uz daktera plašo
mitekli, kur var nodoties arī muzicēšanai un rotaļām ar vilcieniņu
modelīšiem.
.
.
Kā otru "galveno" kolliju filmu tūlīt aiz
Lesijas droši var
minēt režisoru Leslija Martinsona un Arama Avakjana 1962. gadā kopīgi
uzņemto "Warner Brothers" filmu "Suns vārdā Puika".
Likteņa ironija, bet, tāpat, kā tas notika ar
pirmo Lesijas filmu 1943.
gadā radīto "Lesija atgriežas mājās", arī šoreiz šis kinodarbs ar kolliju
galvenajā lomā tika iecerēts kā mazbudžeta "B" kategorijas filma, vienkārši
sakot kā otršķirīgs štrunts.
Scenāriju filmai pēc leģendārā ASV "Sunnybank" kolliju audzētavas dibinātāja
un rakstnieka Alberta Peisona Terhūna tāda paša nosaukuma 1919. gadā radītās
noveles uzrakstīja Lilija Heivorda.
Man ļoti šī filma patika, tā droši varētu konkurēt ar zināmajiem kino
darbiem par Lesiju.
Lai gan neizdevās atrast informāciju par kollijiem un viņu treneriem, filmā
saskaitīju vismaz piecus šīs šķirnes suņus, turklāt pirmo reizi uz ekrāniem
redzam arī melno kolliju.
Filmā norisinās vairāki svarīgi notikumi un centīšos par tiem īsumā
pastāstīt.
Puika ir ļoti dižciltīgs kollijs viņš nopelnījis ļoti daudz dažādu titulu
un kausu. Suns kopā ar saviem saimniekiem Stīvenu un Elizabeti Tremainiem
dzīvo gleznainā lauku mājā. Turpat mīt arī kollija kucīte Lēdija.
Reiz pie Tremainiem ierodas jaunais kaimiņš Hamilkārs Glūrijs ar savu 8
gadus veco meitu Endželu, kura cieš no bērnu triekas izraisītām sekām un
nestaigā. Meitene un kollijs Puika sadraudzējas.
Vēlāk Hamilkārs ielūdz Tremainus piedalīties paša rīkotajā suņu izstādē.
Taču šim vīram skauž Puikas panākumi, tituli un sevišķi viņa meitas Endželas
pieķeršanās šim kollijam. Tādēļ viltnieks sakārtojis izstādes noteikumus tā,
lai pēc viņa domām, pasākumā varētu uzvarēt tikai viņa nesen par 7000 no
Anglijas iegādātais melnais kollijs. Taču paklausības maršrutā uzvar Puika,
bet melnais izcilnieks neklausa histērisko saimnieku.
Vēlāk Puika izglābj staigāt nevarošo Endželu no indīgas čūskas, bet pats
tiek sakosts. Meitenes aukle pieskrien un, nemanīdama nokosto čūsku,
iekausta Puiku ar saules sargu, domādama, ka kollijs uzbrucis meitenei.
Endžela, uztraucoties par savu draugu, pirmo riezi kopš saslimšanas pieceļas
uz savām kājām un dodas Puikam palīgā, taču Puika, sakosts un aizvainots,
pazūd nezināmā virzienā. Stīvens izmisīgi meklē kolliju, taču nespēj atrast.
Laika ir ļoti maz čūskas inde var suni nogalināt, ja viņam savlaicīgi
netiks sniegta palīdzība.
Pa to laiku Lēdijai no Puikas piedzimst divi kucēni, kurus nosauc par Mazo
Puiku un Vilku. Pēc trijām dienām Puika atgriežas mājās, galīgi novārdzis un
netīrs.
Kucēni aug un kad tie sasnieguši atšķiršanas vecumu, Elizabete ļauj Endželai
izvēlēties vienu no tiem sev un meitene pieķeras Mazajam Puikam, kuru jau no
mazotnes viņa pati sāk apmācīt paklausībai.
Šajā brīdī man gribētos uzdot jautājumu scenārija autorei kur gan pēc
izstādes pazuda Glūrija melnais skaistulis no Anglijas, ka tagad meitai
vajadzīgs jauns kucēns? Melno kolliju vairs neredzam kadrā.
Taču tad notiek nelaime. Ļaunais malumednieks, kuru filmas sākumā sakoda
Puika, ierodas Tremainu saimniecībā, lai, atriebības vadīts, nodedzinātu
viņu šķūni. Lai gan Elizabete ugunsgrēka laikā cenšas glābt Lēdiju un Mazo
Puiku, viņai tas neizdodas krītoša un degoša sija viņu ievaino, un
Elizabete zaudē samaņu. Diemžēl kuce ar kucēnu iet bojā, bet Puikam,
savukārt, izdevās no degošā šķūņa izvest otru kucēnu Vilku. Endžela ļoti
pārdzīvo sava sunīša nāvi un tā vietā piedāvāto brāli Vilku ņemt nevēlas.
Vēlāk gan viņa kollijbērnu pieņem un visi ir laimīgi. Puika pa to laiku
aiztur pieminēto malumednieku, kad tas atkal ieradies pie Treimainiem un
ielauzies istabā, lai nozagtu lielo un vērtīgo Puikas zelta izstāžu kausu.
Stīvena lomā iejutās Pīters Breks, bet viņa sievu Elizabeti tēloja Pegija
Makkija. Mazo kolliju mīlētāju Endželu filmā atveidoja Endžela Kārtraita,
bet viņas tēva Hamilkāra lomā Kerols Okonors.
Iesaku šo filmu noskatīties visiem, kam patīk kolliji.
.
.
Pavisam nelāgu lomu kollijam savā pēc Edgara Alana Po noveles motīviem
uzņemtajā filmā "Dzīvi apbedītie" 1962. gadā atvēlējis ASV režisors Rodžers
Kormans: kollijs Kings negaisa laikā tiek atrasts dārzā miris no
zibensspēriena. Taču izrādās, ka suns ir tikai apdullināts. Muižas un
kollija īpašnieks Gajs Karels pārdzīvo, ka gribējis suni apglabāt dzīvu.
Murgs par dzīvi apglabātajiem moka galveno varoni jau ilgu laiku. Šī cilvēka
lomā šoreiz aktieris Rejs Milands.
.
.
Rokenrola karalis Elviss Ārons Preslijs ne tikai dziedāja, bet arī
filmējās
kino. Tā, piemēram, viņu varam redzēt ASV 1966. gadā uzņemtajā mākslas filmā
"Paradīze Havaju stilā", kurā slavenais dziedātājs atveido galveno stāsta
varoni pilotu Riku Ričardsu. Savas neapdomīgās rīcības dēļ Elviss Riks
Preslijs Ričards tiek no darba atlaists un viņš nolemj nodarboties ar
tūristu pārvadāšanu Havaju salās.
Filmā redzam arī kolliju ar baltu lāsumu uz purna. Daži Elvisa fani apgalvo,
ka tas ir viņa paša kollijs vārdā Baba, bet, salīdzinot abus suņus, varu
apgalvot, ka ekrānā redzamais suns nav pat līdzīgs Elvisa Babam.
Te nezinātājiem jāpasaka, ka Elviss Preslijs bija arī kolliju cienītājs un
īpašnieks.
Filmas režisēšanu uzņēmās Maikls Mūrs, bet bez rokenrola karaļa galvenajās
lomās iejutās arī Sjūzena Lī un Džeimss Šigeta.
.
.
Ko gan vēl varētu pastāstīt par Karlsonu? Esmu noskatījies vairākas kino un
animācijas versijas par apaļo vīriņu ar propelleru un zviedru režisora Olles
Hellboma 1974. gadā uzņemtā "Svensk Filmindustri" pasaka "Karlsons, kas
dzīvo uz jumta" ir izdevusies interesanta galvenokārt paša jocīgā Karlsona
dēļ. Aktiera Mata Vikstrēma atveidotais Karlsona tēls rada palīgskolnieka
iespaidu.
Uz brīdi īsā epizodē varam redzēt arī bariņu ar kollija kucēniem, bet
Brālīša un kucēnu apjūsmotāja lomā iejuties Larss Sēderdāls.
.
.
1989. gadā amerikāņu režisors Rodžers Spotisvuds uzņem vienu no visu laiku
labākajām suņu filmām. Tās nosaukums ir "Tērners un Hučs". Galvenie varoņi
Toms Henks un Bordo dogs, īstajā vārdā Bizlijs.
Policists Skots Tērners izmeklē slepkavību, kuras vienīgais liecinieks ir
suns vārdā Hučs. Skots nolemj paņemt suni uz mājām, bet īpaši kārtīgā un
tīrīgā policista dzīve tiek apgriezta kājām gaisā suns dara visu, lai
ieviestu miteklī savu kārtību un sagandētu Skota Tērnera dzīvi. Viņu
satikšanās noteikti nav mīlestība no pirmā skatiena! Šādas jūtas gan
Tērneram rodas pret simpātisko veterinārārsti Emīliju Kārsoni, kuru filmā
notēloja Meira Vinigema. Bet dakterītei arī ir suns un tā ir ruda kollija
kucīte, kuru scenārija autori nolemj "piespēlēt" Hučam kā draudzeni.
.
.
Uz īsu brīdi rudu kolliju parūkā varam ieraudzīt arī 1992. gadā ASV
uzņemtajā filmā "Veina pasaule". Komēdija man šķita tik tizla, ka kādreizējā
Ostina Pauera lomas atveidotāja Maika Maiersa ķēmošanos ekrānā šajā filmā
spēju noskatīties tikai ar pārtīšanas metodi. Ja tāda līmeņa filma kā,
piemēram, "Stulbs un stulbāks" bija smieklīga, tad, skatoties šo, pat ne
reizi nepasmaidīju.
.
.
2005. gadā ASV režisors Kērtiss Hensons nolemj uzticēt Kameronai Diazai
galveno lomu savā filmā "Viņas vietā", kas stāsta par divu pēc rakstura un
dzīvesveida pilnīgi atšķirīgu māsu Megijas un Rouzas attiecībām. Vienāds ir
tikai viņu kurpju izmērs. Vecākā māsa Rouza ir kautrīga un nopietna meitene,
kas veido juristes karjeru, bet Diazas atveidotā jaunākā māsa Megija
pilnīgs pretstats vieglprātīga un izlaidīga. Vecākās māsas lomu atveido
aktrise Tonija Kolete. Filmā viņa piestrādā arī par suņu staidzinātāju un
viens no viņai uzticētajiem suņiem ir kollijs.
