1  2  3  4  5  6  7

.

1954. gadā studijas „RKA Pictures” režisors Alans Dvens nolemj uzņemt emociju pārsātinātu vesternu „Kaislība”. Jūtas ekrānā paust un skatītājiem demonstrēt viņš uztic filmas galvenajiem aktieriem Kornelam Vaildam un Ivonnai de Karlo, kurai tikušas abu māsu lomas.
Ir 19. gadsimts un jaunā Kalifornijas zeme vēl atrodas Meksikas jurisdikcijā. Huans Obreons pārdzen no ganībām mājās liellopu ganāmpulku un priecīgs uzzina, ka viņa izredzētā Rouza nule kā laidusi pasaulē dēlu. Kamēr laimīgais tēvs devies uz ciematu iepirkties, pēc vietēja vietvalža un zemes īpašnieka dona Domingo pavēles bandīti nogalina Rouzu un visu viņas ģimeni pēc strīda par zemes gabalu. Izdzīvojusi ir tikai Rouzas māsa Tonja. Liecinieku un pierādījumu trūkuma dēļ policija vainīgajiem apsūdzības neizvirza un Huans Obreons kopā ar Tonju nolemj spriest taisnu tiesu paši. Tiek sākta mērķtiecīga asinsatriebība un nelieši tiek sodīti.
Rančo dzīvo arī ruds kollijs Kapito un, par laimi, varasdarbos viņš necieš. Kolliju filmēšanai trenējis Ruds Vēdervokss.
 

.
Filma „Gaida lode” ir 1954. gadā studijas „Columbia Pictures” uzņemtais un kriminālais vesterns ar Džīnu Simonsu, Roriju Kalhūnu un Stīvenu Makneiliju galvenajās lomās. Kalifornijas piekrastē avarē lidmašīna. Tajā tika konvojēts par slepkavību aizdomās turamais Eds Stons. Viņam un ievainotajam likumsargam Frenkam Mansonam nakstmājas dod jaunā sieviete Kallija Kanhema, kura divatā ar rudu kolliju Šepu saimnieko fermā kalnos tālu prom no civilizācijas un audzē aitas.
Filmas režisors Džons Farrovs jau zina, ka Kallijas un sliktā zēna Eda starpā raisīsies romantiskas jūtas, arī kollijam tīri labi arestants patīk. Un kaut gan ik pa laikam Eda un Frenka starpā izceļas konflikti ar dūru vicināšanu un šaušanu, viss tomēr beidzas laimīgi. Ierodas Kallijas tēvs un palīdz noskaidrot patiesību. Izrādās, ka aizdomās turētais Eds nemaz nav tā īsti vainīgs. Abus mīlniekus un kolliju Šepu nu gaida laimīga dzīve. Viņi pārcelsies uz Jūtas štatu.
.

.
Ļoti romantisks piedzīvojums mūs gaida 1954. gada „Metro-Goldwyn-Mayer” studijas muzikālajā pasakā ar neparastu nosaukumu – Brigadūna. Tas ir apburts skotu ciematiņš, kas pārējai pasaulei parādās uz vienu dienu un tikai reizi simts gados. Laiks tur ir apstājies un tieši šādā dienā tajā nejauši nokļūst divi nomaldījušies amerikāņi. Viens no viņiem – Tommijs - iemīlas skaistajā Fionā un viņam jāizlemj, vai palikt te vai doties atpakaļ uz savu dzimteni.
Un kas gan tā būtu par skotu pasaku pilsētiņu bez kollija? Filmas sākumā redzam to ar visiem kucēniem.
Tommija Olbraita lomā režisors Vinsents Minelli vēlējies redzēt Džīnu Kelliju, bet Fionu atveidoja Sida Čarisa. Filma man ļoti patika, tā ieturēta labākajās „Metro-Goldwyn-Mayer” tradīcijās ar krāšņām studijas dekorācijām „Technicolor” krāsās un talantīgu aktierspēli. Otrā plāna lomās iejutās Vans Džonsons, Eleina Stjuarte un Barijs Džonss.
.

.
Bet tagad mazliet pievērsīsimies televīzijai, precīzāk – reiz populārajam seriālam „Forda televīzijas teātris”. 1954. gadā tā 111. jeb 5. sezonas sērijā „Viņa dvēseles labums”, kuru režisējis Džeimss Neilsons, sastapsim Džefa Millera atveidotāju no šī paša gada seriāla „Lesija” – Tommiju Retigu.
Kristīgajā skolā notiek divu zēnu konflikts ar savstarpēju dūru vicināšanu, Tommija Retiga atveidotajam zēnam pieder ruds kollijs vardā Spots, kurš savu draugu konfliktā aizstāv. Pēc tam norit zēna pārrunas ar mācītāju, bet vēlāk puika nejauši iesprosto sevi pamestā skapī. Kollijs tiek sūtīts pēc palīdzības un tā ir klāt.
Ieraksts ir slikti saglabājies un skaņa ir bojāta, tādēļ runāto saprast nav iespējams. Kaut kādās piezīmēs tiek apgalvots, ka kollija lomā ir pats Pals, taču es viņu filmā neatpazīstu. Visticamāk, tas ir kāds cits no Vēdervoksu kollijiem.
.

.
1959. gadā itāļu kino cienītājus iepriecina uz ekrāniem nonākusī režisora Kamillo Mastročinka komēdija „Vekselis”, kuras vadošajās lomās filmējās Vitorio Gasmans, Silva Košina, Ugo Toņjaci un Džordžija Mola. Šī filma vairāk atgādina teātri un sižets ir tik samudžināts, ka tam grūti izsekot. Vekselis ceļo no rokas rokā kā kompensācija par kaut ko, piedevām tas tiek apstrīdēts un tā tālāk.
Uz zoobodi un frizētavu, kurā frizūras pie viena ieveido arī daiļajām saimniecēm, kāds emigrācijā dzīvojošs krievu kņazs atved divus rudus kollijus sakopšanai. Vienu sauc Vasīlijs Vasiļjevičš, otru – Irina Sergejevna.
.

.
Bet tagad ielūkosimies 1961. gada amerikāņu spiegu un reizē šausmu filmas „Briesmonis no Jukas ielejas” kadros. Šo „B” kategorijas „neatkarīgo” filmu uzņēmis režisors Koulmens Frensiss. No Padomju Savienības aizbēgušais zinātnieks Josifs Javorskis atvedis līdzi slepenus dokumentus par krievu misiju uz Mēness, taču dokumentu nodošanas brīdī uzrodas „KGB” aģenti un atklāj uguni. Josifs iebēg tuksnesī un nejauši nonāk zonā, kurā amerikāņi veic kodolieroču izmēģinājumus. Viņš pārvēršas īstā briesmonī ar vēlmi nogalināt.
Rudu kolliju redzam uz īsu brīdi, viņš pieder kāda benzīntanka īpašniekam. Par brismoni Josifu iztaisījās Tors Džonsons.
.

.
Kolliju sastapsim arī 1973. gada „NBC” televīzijas seriāla „Māsas Okšķeres” pirmajā sērijā „Mironis un laupītāji”. Māsas Ernestu un Gvendolīnu atveido Helēna Heisa un Mildreda Netvika. Pensionārēm patīk izmeklēt dažādas noslēpumainas lietas un rakstīt stāstus. Šajā sērijā Ernestai piezvana vīrietis, kas miris jau pirms vairākiem mēnešiem. Nelaiķa bijušās sienas dzīvoklī, kurā dzīvo ļoti daudzi suņi, mīt arī kollijs.
.

.
1983. gada studijas „Mosfiļm” režisora Marlēna Hucijeva filmā „Pēcvārds” darbojas tikai trīs aktieri. Znota Vladimira lomā redzam Andreju Mjagkovu, - to pašu, kas reiz piedzēries kļūdas dēļ Jaungada naktī aizlidoja uz Ļeņingradu, bet sievastēvu Alekseju Borisoviču nospēlēja Rostislavs Plats. Konstruktora Vladimira ģimenes suņa lomā, protams, ruds kollijs, kura vārds, komunicējot ar viņu, netiek nosaukts. Kamēr meita komandējumā, abi vīri pie pudeles spriež par dzīvi, jo sievastēvs mājās nesteidzas un nolemj paciemoties dažas dienas pie znota. Reizēs, kad pļāpāt apnīk, Vladimirs ar kolliju dodas pastaigās.
.

.
Gan mazajiem, gan lielajiem skatītājiem, kuriem patīk īsti mājdzīvnieku piedzīvojumi, noteikti vajadzētu noskatīties bulgāru režisora Georgija Stojeva 1987. gadā uzņemto pasaku bērniem „Spasa un Neles piedzīvojumi”, kurus uz ekrāna piedzīvos un pārdzīvos skotu aitu suns Spass un kaķenīte Nele.
Kādā parastā, muzikālā, bet nedaudz histēriskā ģimenē dzīvo meitenīte, no kuras vecāki grib izveidot mūziķi, kollija kucēns Spass un strīpaina kaķene Nele. Pilsētā mīt arī bārdains, Karabasam Barabasam līdzīgs ļauns cirka dzīvnieku dresētājs jeb mocītājs, kurš gribētu nozagt kolliju un kaķi.
Kamēr ģimenes nav mājās, abi dzīvoklī izklaidējas, kā prasdami, un sarīko patiešām pamatīgu grautiņu, izpostīdami pat ģimenes naudas ietaupījumus, kas bija paslēpti gultas matracī. Kad dzīvokļa saimnieki pārrodas un ierauga pārpludināto vannu, sasistos traukus, saplēstos spilvenus un apsvilinātās lupatas, mamma padzen abus dzīvniekus no mājas.
Uzreiz atkāpei jāsaka, ka nesaprotu, kādēļ mitekļa demolēšanas skatos tika izmantots apmēram 5-6 mēnešus jauns kucēns, bet ārā tas jau bija pieaudzis kollijs? Vai filmas veidotāji domāja, ka atšķirība nebūs pamanāma?
Spasu noķer suņu ķērājs, Nele seko tam un ielec pajūgā. Viņa atver krātiņu, izlaiž brīvībā visus sagūstītos suņus, bet Spass nolemj atriebties ļaunajam vīram un noplēš viņam no kājām bikses. Savukārt, kad Neli notriec tramvajs, Spass nozog somu ar medikamentiem un parūpējas par cietušo. Meitenīte skumst, bet dzīvnieki rūpējas viens par otru un savā apgādībā paņēmuši arī kaķēnus un zoslēnu.
Pamestā māja, kurā viņi apmetušies, tiek jaukta nost un bezpajumtniekiem jāmeklē cits patvērums. Ļaunais dresētājs abus iespundē ceļojošā cirka telts krātiņos, taču meitene savu suni atpazīst un atbrīvo. Kollijs no cirka aizmūk un aizved līdzi sev ratiņos arī kaķus. Viņi atgriežas mājās, ģimenes locekļi rādās itin priecīgi, taču ar to galveno varoņu piedzīvojumi nebūt nav galā. Bārdainis ir klāt un viņi atkal tiek nolaupīti.
Vēl jāpiebilst, ka šajā naivisma stilā veidotajā filmā ar bufonādes elementiem neviens nerunā, kaut gan cilvēku lomas ir spēlējuši Ivans Kutevskis, Jevgēnija Barakova, Aleksandra un Nikoleta Kočevas, Ichaks Fincijs, Georgijs Mamlevs un Pāvels Popandovs. Žēl, ka neizdodas uzzināt ko vairāk par kolliju un viņa treneri, jo, atšķirībā no daudzām citām filmām, šajā kollijs nevis vienkārši ir, bet izpilda arī daudzus trikus.
.

.

1987. gadā amerikāņu režisors Džons Vailders nolemj uzņemt sociālu drāmu, par pamatu tai ņemot slavenā mākslinieka Normena Rokvela 1954. gadā radīto gleznu „Pārraujot ģimenes saites”, kurā attēlots tēvs, kas atnācis pavadīt savu dēlu uz dzelzceļa staciju, lai atvase varētu doties pretī zinībām attālajā štata universitātē. Arī kollijs skumst par aizbraucēju.
Jaunēklis Lonijs Velss, kura lomā Dags Makkeons, pamet tēva fermu, dodas studēt uz koledžu un cenšas uzsākt patstāvīgu dzīvi, mācoties no savām kļūdām un gūstot jaunu pieredzi, taču īstā dzīve izrādās daudz sarežģītāka par gleznu. Studenta Lonija māte aktrises Evas Marijas Saintas veidolā sasirgst ar leikēmiju un to noslēpt kļūst arvien grūtāk. Tēvs grib, lai dēls atgriežas mājās, taču nespēj atklāt dēlam īsto iemeslu, savukārt, Lonijs nevēlas pamest pilsētas dzīvi.
Tēva lomā Džeisons Robards, bet kolliju filmā Lonijs sauc par Boy, tātad Puika.
.

.

Neparastas attiecības starp sešpadsmitgadīgo meitu, māti un viņas iecerēto veidojas 1996. gada televīzijas drāmā „Saldais kārdinājums”, kuru režisēja Rons Lagomarsiono un galvenās lomas viņš uzticēja Beverlijai DeAndželo, Dženijai Lūisai un Robam Estesam.
Džese Larsona cep garšīgas bulciņas un viņas mīļākajam Billijam, kurš ir jaunāks, pieder restorāns. Viņi grasās apprecēties, taču arī izlaistajai Džeses meitai Džeidai mātes izredzētais tīri labi patīk. Šajā trijstūrī režisors atradis vietu arī rudam kollijam Beibī jeb Mazulim, kas dzīvo ģimenē. Viņš gan nekādas intrigas neveido, bet ēd saldējumu.