1  2  3  4  5  6  7

.
Džīna Viljamsa vāc materiālus savam topošajam romānam un ir apmetusies uz dzīvi starp eskimosiem. Viņa ir sadraudzējusies ar runājošu kraukli, diviem lācēniem, kuru māti nogalinājis mednieks, un rudu kolliju, kuram filmā dots ļoti neparasts vārds – Jāņtārpiņš. Kollijs ir meitene un viņa sēro pie sava bijušā saimnieka kapa, kas gājis bojā, pildot dienesta pienākumus.
Iedzīvotājus apdraud vilku bars, kuru vada vilka un suņa jauktenis vārdā Ātrais zibens. Viņi nogalina eskimosu briežus. Džīna Viljamsa nolemj doties uz citu dzīvesvietu un viņu pavadīt apņemas mednieks Gastons Rodžers. Ceļā viņiem stājas gan izbadējies vilku bars, gan sniega lavīna, bet visbīstamākā ir ledus iešana upē, un ceļotāji nokļūst ļoti draudīgā situācijā, taču no visām likstām viņi izkļūst sveikā un sasniedz savu galamērķi. Kollijs ir sadraudzējies ar Ātro zibeni, kuru vēlāk izglābj no virsū uzkrituša koka vētras laikā. Par Jāņtārpiņa lomas atveidotāju nekas nav zināms.
.

.
Tagad pārcelsimies uz 1939. gada romantisko filmu "Mīlas romāns", kas uzņemta ASV. Čārlza Boijera un Irēnas Dannas atveidotie varoņi - mākslinieks Mišels un dziedātāja Terija - satiekas uz kuģa klāja, kas devies ceļojumā pa Atlantijas okeānu. Abi galvenie varoņi ir jau saderināti ar citiem personāžiem, taču iepatīkas viens otram un filmas režisors Leo Makkerijs nolemj, ka abiem jāpamāj ziņkārīgajai kuģa sabiedrībai ar roku un jādodas apciemot Mišela vecmāmiņu Žanū Madeirā, kuru notēloja Marija Uspenska. Viņas mājās dzīvo arī kollijs. Kaut gan vēlāk Terija cieš avārijā un Mišelu māc šaubas, vai tas varēs uzturēt ģimeni, stāsts beidzas laimīgi.
.

.
Uzreiz pārlēksim uz šīs filmas 1957. gadā tapušo krāsaino rīmeiku un režisors Leo Makkerijs to šoreiz pārsaucis par "Neaizmirstamo romānu". Sižets tas pats, režisors tas pats, un nav skaidrs, kādēļ šis stāsts tika ekranizēts otrreiz. Aktieri ir nomainīti, dziedātājas Terijas lomā tagad iejutusies Debora Korra, bet mākslinieks Mišels šajā lentē pārtapis par dīkdieni Nikiju Ferenti, kuru atveido Kerijs Grānts. Viņa vecmāmiņas lomu uzņēmās Ketlīna Nesbita, bet pie viņas mītošā kollija tēls ir nemainīgs. Šajā filmā viņu sauc Fidels un šī filmas versija 1958. gadā tika nominēta "Oskaram" četrās kategorijās, bet nedabūja nevienu. Laikam kollijs izrādījās nepārliecinošs...
.

.
Tagad pārcelsimies no kuģa uz stalli un paskatīsimies, vai zirgi tiešām klausās. 1947. gadā Freds Cinnemans no studijas "Metro-Goldwyn-Mayer" pēc Mortona Tomsona darba uzņem filmu "Mans brālis sarunājas ar zirgiem". Galvenās lomas viņš atvēlējis Džekijam Dženkinsam, Pīteram Loufordam, kuru mēs pazīstam no pieaugušā Džo Keraklafa lomas filmā "Lesijas dēls", un Beverlijai Tailerei.
Vidusmēra ģimenē Baltimorā dzīvo puisēns Luī Penross un vecākais brālis Džons cenšas padarīt zēna ikdienu pēc iespējas krāsaināku. Džons strādā par bankas klerku, viņš cenšas izgudrot radio un ir iemīlējies skaistajā Martā. Taču dzīvē atklājas daudz neparastākas lietas – mazais Luī, kuram pakaļ staigā visi pilsētiņas suņi, izrādās, spēj sarunāties ar zirgiem un nekļūdīgi uzminēt hipodroma sacensību rezultātus. Suņu barā sava vieta atvēlēta arī kollijam Larijam, kuru nospēlējis pats Ruda Vēdervaksa Pals. Te Pals atkal bija kuce.
.

.
1951. gadā kinoteātru projektoros nonāk studijas "20th Century Fox" ripuļi ar vesternu "Notiesāto ezera noslēpums", kas gūst komerciālu veiksmi un kritiķu atzinību. To pēc Annas Hangeras un Džeka Poleksfēna īsstāstiem uzņēmis režisors Maikls Gordons.
Pieci no sešiem izbēgušajiem ieslodzītajiem nokļūst apmetnē pie Monte-Diablo ezera, kurā patlaban saimnieko astoņas sievietes kopā ar kolliju Timu. Viņu vīrieši devušies medību izlūkgājienā. Apmetnes iemītnieces nelabprāt, taču uzņem bēgļus, un mazajā pasaulītē sāk valdīt diezgan neparastas, saspringtas attiecības, veidojas arī kāds romantisks pāris. Kad atgriežas saimnieki, starp abām vīru grupām izceļas apšaude, ir kritušie. Sižets ir samudžināts un vardarbīgs. Tiek apgalvots, ka šie notikumi esot patiesi.
.

.
Šajā pašā 1951. gadā studija "Warner Bros" izlaiž uz ekrāniem Gordona Duglasa filmu "Piepildi kausu" ar Džeimsu Kegniju un Gigu Jangu galvenajās lomās.
Lū Māršs ir talantīgs avīzes reportieris, taču viņš sirgst ar alkoholismu. Savas dzeršanas dēļ viņš zaudē gan darbu, gan mīļoto sievieti. Tagad Lū mitinās pie bēdubrāļa - bijušā alkoholiķa Čārlija Dolana un strādā celtnieku brigādē kā palīgstrādnieks. Pēc šādas prakses par viņu apžēlojas bijušais darba devējs un pieņem Lū Māršu atpakaļ avīzē. Lū vairs nedzer, toties drīz vien filma pārtop īstā psiholoģiskā drāmā ar sarežģītiem pavērsieniem, greizsirdības scēnām un slepkavību, kurā iesaistīti pat gangsteri. Šajā gandrīz divu stundu garajā garlaicīgajā filmā, kura tikusi nominēta "Oskara" balvai, omulīgi iekārtojies arī kāds kollijs.
.

.
1953. gadā britu rakstnieces Marijas Bellokas romāns "Īrnieks", kuru viņa sarakstīja 1913. gadā, kļūst par pamatu režisora Ugo Fregonēzes filmai "Cilvēks bēniņos". Šis darbs ir bijis ekranizēts arī agrāk un reiz to darīja pat Alfrēds Hičkoks. Jaunākajā ekranizācijā darbojās Džeks Pelenss, Konstanss Smits, Frensisa Bavjē un Rīss Viljamss.
Filmā tiek stāstīts par sērijveida sieviešu slepkavību izmeklēšanu 1888. gada Londonā un policisti tvarsta bēdīgi slaveno maniaku "Džeku rīkļurāvēju", kurš patiesībā tā arī nekad netika notverts. Izmeklētājiem jātiek skaidrībā, vai aktiera Džeka Pelensa atveidotais noslēpumainais pataloganatoms Sleids un maniaks ir viena un tā pati persona, taču Sleidam izdodas izgaist. Diemžēl tuvumā nav Šerloka Holmsa, taču mājā, kuras bēniņu istaba tiek izīrēta pataloganatomam, dzīvo arī ruds kollijs, kurš notikumos neiejaucas.
..
Bet nu atkal pienācis laiks pievērsties dažām multenēm.
.

.
Sākot no 1977-tā, veselus divdesmit gadus ASV televīzijas kanāls "ABC" sestdienu rītos demonstrēja īpašu seriālu bērniem "ABC Saturday Morning" un ceturtā sezona 1980. gada oktobrī tika uzsākta ar trīsdaļīgu sēriju "Skrafija", par kuras pamatu kļuva 1978. gadā Džeka Stounlija sarakstītā bērnu grāmata.
Laulāts pāris, pārvācoties uz citu dzīvesvietu, tukšajā un nojaukšanai paredzētajā mājā nodevīgi pamet piesietu savu springerspaniela šķirnes kucīti vārdā Hercogiene, kura drīz pasaulē laiž vienu kucēnu un nosauc to par Skrafiju. Kad tas nedaudz paaudzies, Hercogiene nolemj doties savu saimieku meklējumos. Taču kuci nošauj mednieks, un Skrafija pilsētā ir palikusi viena pati. Viņa patiltē satiek klaidoni, vecais vīrs iemāca kucēnam dažus trikus, un abi pelna naudu, uzstājoties uz ielas. Taču arī tas neturpinās ilgi, jo večuks piedzīvo sirdstrieku.
Skrafijas piedzīvojumi turpinās un tie ir raibi. No upes viņu izvelk jauktenis vārdā Bučš un aizved uz savu mītni automašīnu kapsētā. Tur dzīvo arī kollijs vārdā Kollijs. Tā ir mazliet jukusi kuce, kura nēsā līdzi vecu zābaku, uzskatot, ka tas ir viņas kucēns. Klaiņojošā suņu kopiena nonāk suņu ķērāju nagos un tiek nogādāta patversmē. Pēc kāda laika Skrafija tiek pie jauna saimnieka.
Viņa multenē runāja Nensijas Makkeonas balsī, bet Kollija sakāmo ierunāja Linda Gerija.
.

.
Kollijiem parasti nepatīk peldēt un slapināties ūdenī, taču mēs esam spiesti doties zemūdens ceļojumā, lai meklētu nogrimušo kuģi.
Pilnmetrāžas multeni ar nosaukumu "Meklējot "Titāniku"" 2004. gadā nolemj radīt un pasaulei rādīt itāļu un Ziemeļkorejas animatori Kin Jun Oka virsvadībā. Trīs gadus pēc lainera nogrimšanas Dons Žuans, viņa draudzene Elizabete un viņu kollijs vārdā Smaidiņš nelielā batiskafā dodas jūras dzīlēs meklēt "Titānika" vraku. Zemūdens pasaulē mīt gan runājošas haizivis, gan nāras un citi iemītnieki.
Negaidot straume aiznes peldlīdzekli uz nogrimušo un noslēpumaino Atlantīdu. Tur ceļotājus uzņem labi, taču, lai izkļūtu no zemūdens valstības, nāksies krietni pacīnīties ar dažādām grūtībām. Pateicībā par palīdzību šo zemi atbrīvot no haizivju un žurku mafijas, piedzīvojumu meklētāji tiek arī līdz "Titānikam".
Kollija Smaidiņa balsi ierunājis Gregorijs Snegofs.
.

.
Ilggadējā parupjā animācijas seriāla "Mana trakā ģimene" veidotāji 246-jā jeb 13. sezonas 15. sērijā "Reiz sakostais" nolēmuši iekļaut nelielu parodiju par Lesiju.
Grifinu ģimenē dzīvojošajam runājošajam sunim Braienam ir kļuvis slikti, viņš vemj. Veteriārajā klīnikā tiek atklātas aknu problēmas, jo suns pārāk daudz lietojot alkoholu. Kā zāles tiek izrakstītas svecītes, kas jābāž sunī no otra gala, taču tas nebūs vienkārši – suns to nepieļaus!
Ģimenes galva Pīters Grifins nolemj noskatīties veco sēriju par Lesiju, kurā it kā Timmijs Lesijai bāžot dibenā zāles. Demonstrētajā fragmentā Timmijs patiešām ievada zāles Lesijai rektāli, taču te jāpiebilst, ka īstajā televīzijas seriālā nekas tāds nekad nav ticis darīts. Tā ir tikai perversa "Manas trakās ģimenes" veidotāju fantāzija.
.

.
1967. gadā Gorkija kino studijas režisors Iļja Gurins nolemj uzņemt padomju "suņu filmu" "Dod ķepu, draugs!". Scenāriju pēc tolaik pazīstamās PSRS suņu instruktores Lidijas Ostrecovas mutiskajiem stāstiņiem uzrakstīja Jurijs Germans. Jāpiebilst, ka Ostrecova bija arī tolaik populārā bestsellera "Jaunais dresētājs" autore.
Meitenītei Taņai, kuras lomu nospēlēja Oļa Babkova, ir uzticams draugs – Austrumeiropas aitu suns, kuru sauc vienkārši – Draugs. Viņš vienmēr steidzas palīgā, kad tas nepieciešams. Šī dramatiskā filmā ir tieši par viņiem – Oļu un Draugu, un pārstāstīt sižetu pāris minūtēs nav pat iespējams, tādēļ iesaku šo filmu noskatīties katram pašam.
Mūs interesē kollijs un to mēs ieraugām apmācības laukumā kādā koptreniņā. Kollijs ir anonīms, viņa vārds nav noskaidrojams. Noskatoties šo fragmentiņu, pat nezinātājiem top skaidrs, kādus šķēršļus tolaik nācās pārvarēt dažādu šķirņu suņiem apmācību laukumos. Un vēl atgādināšu, ka padomju laikā kollijs bija dienesta suns.
.

.

Uz pavisam īsu brīdi kāds ruds kollijs ir iegriezies arī Rīgas kinostudijā tapušās Sergeja Tarasova 1975. gada filmas "Robina Huda bultas" uzņemšanas laukumā. Iespējams, ka tas piederējis kādam no kino grupas vai aktieriem.
Robins Huds, kuru atveidoja Boriss Hmeļņickis, piedalās loka šaušanas sacensībās un skatītāju netrūkst. To vidū garlaikojas arī kāds kollijs, kuram vairāk interesē sera Gaja Gisborna dotie kārumi. Viņš saprot, ka filmā pieļauts anahronisms, jo 13. un 14. gadsimtā kolliju kā šķirnes vēl nebija.
.

.
Šajā pašā 1975. gadā itāļu režisors Raimondo Del Balzo pabeidz darbu pie ģimenes melodrāmas ar neparastu nosaukumu - "Vasaras baltie zirgi". Tajā vēstīts par desmitgadīgo zēnu Banniju, kurš kopā ar vecākiem un kolliju Pepi atvaļinājuma laikā atpūšas Itālijā. Bannijs cenšas nepamanīt, ka viņa vecāku attiecībās ir iestājusies krīze un ģimene draud izjukt. Viņš vairāk laika pavada kopā ar savu kolliju pludmalē.
Tad notiek kāds negadījums. Kad kopā ar citu puišeli Bannijs nejauši iespundē sevi senā koka lādē, kuru zēni atraduši pamestā ēkā, atjautīgais kollijs, gluži kā Lesija, skrien pēc palīdzības. Kad palīgs ir atvests, lādi neizdodas uzlauzt, taču kollijs sameklē izkritušo lādes atslēgu. Zēnus izdodas izglābt pēdējā brīdī, kad tie jau gandrīz sākuši smakt.
Vēlāk Bannijs arvien pieaugošās ģimenes krīzes dēļ cenšas izdarīt pašnāvību, taču slimnīcā tiek glābts, un tas atkal satuvina vecākus. Arī uzticamais kollijs ir pie vājinieka gultas. Bannija lomā filmā iejutās Renato Sestī, par kolliju Pepi nekas nav teikts, bet baltie zirgi skrēja tikai zēna iztēlē...