..

Video

.

"Kolliji uz ekrāniem" 1. sērija

..

.

.

"Rovera izglābtie" ir britu 1905. gada mēmā īsfilma drāmas žanrā par suni, kas atved savus saimniekus pie nolaupītā bērna. Režisors – Sesils Hipvorts. Galvenajā lomā Hipvortu ģimenes suns - kollijs Blērs, kas ir uzskatāms par pirmo suni pasaulē – kino zvaigzni. Kā norādīja "BFI Screenonline" žurnālists Maikls Brūks: "Pateicoties jauninājumiem kameras izmantošanā, montāžā un scenārijā, šī filma, iespējams, bija vienīgā kino vēsturē, kad Lielbritānija viennozīmīgi bija visas pasaules priekšā".
Filmā kollijs izseko bērna nolaupītāju un atmasko to.
Tika izgatavotas un pārdotas 400 filmas kopijas, kas prasīja divas reizes pāruzņemt filmu no jauna, jo negatīvs vienkārši neizturēja tādu kopiju skaita pavairošanu. Mūsdienās dažas šīs filmas kopijas tiek uzglabātas Lielbritānijā un ASV kā sava laika kinomākslas attīstības liecības un pērles. Galvenajās lomā filmējās Hipvortu ģimenes locekļi – Sesils pats, viņa sieva, Barbara Hipvorta un Meja Klārka.

.

.
1908. gadā uz ekrāniem nonāk vēl viena filma ar Blēru galvenajā lomā – "Suns apmuļķo bērnu nolaupītāju". Lomas izpilda Sesils Hipvorts kā laupītājs un viņa meita Barbara kā laupīšanas objekts. Režisora darbu uzņēmās Levins Fitzamons. Nepilnas 7 minūtes garais kino darbs stāsta par ļaundari-laupītāju, kas no mājas pagalma nozog mazo meitenīti un aizved to prom ar auto, bet attapīgais kollijs dzenas mašīnai pakaļ. Auto piestāj pie kāda kroga, uz kuru laupītājs dodas, lai iestiprinātos ar pinti alus, taču kollijs, panācis auto, sēžas pie tā stūres un ved meitenīti atpakaļ mājās. Suns auto vada tik prasmīgi, ka tā šķiet viņa ikdienas nodarbe. Jāatzīmē, ka šis sižets iegājis vēsturē kā pirmais suns – autovadītājs.
Jāpiebilst, ka Blērs uz īsu brīdi parādās arī 1903. gadā uzņemtajā darbā "Alise Brīnumzemē". Šo filmu man izdevās sameklēt, taču tā saglabājusies ļoti slikti un fragments ar kolliju ir ļoti īss.

Vairāk par kolliju Blēru varat izlasīt rakstā Blērs, Šeps un Džīna.

.

.

"Suņa mīlestība", kas tika uzņemta 1914. gadā, ir ļoti skumja filma. Tā varētu būt arī labākā no "Thanhouser" kompānijas agrīno filmu kolekcijas. Daži skatītāji uzskata, ka šī filma var traumēt un pat novest līdz pašnāvībai.
Filmā maza meitenīte sadraudzējas ar kaimiņu kolliju Šepu, bet tad pēkšņi viņa iet bojā ceļa satiksmes negadījumā, jo sveša automašīna notriec meiteni un pamet notikuma vietā. Kollijs, kas bija negadījuma liecinieks, katru dienu apmeklē savas draudzenes kapu, atsakās no ēdiena un beigās satiek meitenītes spoku, kuram seko uz aizsauli. Filmas scenārijs balstīts uz reālajiem notikumiem Edinburgā (Skotija), bet filmas varoņa prototips ir terjers vārdā "Grejfriāra Bobijs". Filmas režisors – Džeks Hārvijs, meitenītes Helēnas lomā – Helēna Badžlija. Arī šī ir mēmā īsfilma.

.

.

"Šepa skriešanās ar nāvi”, tāpat kā iepriekšējā, ir 1914. gadā "Thanhouser" kompānijas filma, kas mūsdienās tiktu uzskatīta par nedaudz jokainu. Filmā vecmāmiņa ierodas apciemot ģimeni, kurā ir dvīnes un kollijs vārdā Šeps. Vecmāmiņa īpaši mīl vienu no dvīnēm un tikpat dedzīgi ienīst otru. Tā rezultātā dvīnes tiek šķirtas, jo viena dodas dzīvot pie vecmāmiņas. Nepietiekamas pieskatīšanas rezultātā vecmāmiņai uzticētais bērns nonāk ļoti riskantā situācijā, no kuras viņu izglābj tētis un kollijs Šeps.
Šīs mēmās īsfilmas režisors tāpat ir Džeks Hārvijs, bet dvīņu lomā filmējās māsas Meriona un Madelaina Fērbenksas.
Šādas un līdzīgas filmas bija populāras vēl desmitgadi pēc "Rovera izglābtajiem" un savu kulmināciju sasniedza ar stāstu par Rintintinu.
Tagad nedaudz arī par Šepu pašu. Pirmo reizi Šeps parādījās uz ekrāna kā "glīts un ievērojams suns-aktieris" filmā "Varonis Šeps", kas uzņemta "Majestic" studijā. Tajā laikā "Majestic" un "Thanhouser" studijas bija savā starpā saistīti uzņēmumi, kas izskaidro, kādēļ Šeps parādās abu studiju filmās. Kā "Thanhauser" kompānijas aktieris jeb "Tanhausera suns" Šeps redzams 1914. un 1915.gadā uz ekrāniem iznākušajās filmās. Suņa īpašnieks bija Džons Hārvijs - "Thanhauser" firmas direktors. Šeps sācis kinokarjeru 1913.gadā, kad saimnieks vēl strādāja "Vitagraph" kompānijā, bet tur suņa panākumi nebija tik spoži, jo tos aizēnoja cits suns Džīna jeb tā sauktais "Vitagrāfa suns". Pastāv versija, ka "Vitagraph" laikos Šepam bija arī cits saimnieks – Artūrs Ešlijs.
1914.gadā filmas "Liesmu škērslis" (The Barrier of flames) pieteikumā tika norādīts, ka: "Šeps, skaists kollijs, kas ikdienā strādā Ņurošelas studijā, paveica kārtējo brīnumaino izglābšanu, - demonstrējot gandrīz cilvēcisku varonību un attapību, viņš uzrāpās pa kāpnēm un izglāba Helēnu Bagliju no degošās mājas augšējā stāva."
1914.gada 18.novembrī avīze "The New York Star" publicēja Šepa nekrologu ar šādiem vārdiem: "Šeps ir nospēlējis savu pēdējo lomu. Viņš ir bijis bērnu mīlestības objekts un baudīja pieaugušo apbrīnu. Viņš kā izcils dramatisks aktieris vienā mirklī spēja uzburt prieku vai bēdas, viņa aktiera talantu centušies atdarināt daudzi, bet tikai daži ir spējuši pietuvoties viņa līmenim."
Savukārt, 1915.gada 19.jūnijā "The New Rochelle Pioneer rakstīja": "Pegija un Šeps I, slavenā aktiera Šepa atvases, šonedēļ tika pirmo reizi izvesti pastaigā ārā. Sākumā viņi bija nedaudz nervozi, bet tad aprada ar vidi un jautri spēlējās."

Vairāk par Šepu varat izlasīt rakstā Blērs, Šeps un Džīna.

.

.

1953. gada ASV uzņemtā filma "Hondo" ir vesterns. Filmas sižets stāsta par to, ka Hondo Leins ierodas rančo, kurā viena saimnieko Endžija Lova ar dēlu. Izrādās, ka Hondo ir vainojams saimnieces vīra nāvē, kuru viņš nogalināja aizstāvoties. Atraitne piedod Leinam pāridarījumu un dodas ar viņu prom. Filmā Hondo Leinu viņa gaitās pavada kollijs vārdā Sems, kurš ir pietiekami pašpietiekams un nepieder nevienam. Suni filmā nogalina ļaunie apači, kas tādējādi apgriež otrādi Hondo Leina iekšējo pasauli. Filmu režisēja Džons Farrovs, bet galvenajā lomā iejutās pats Džons Veins.

Kolliju, kuru dzīvē sauca Laddie, trenēja pats Lesijas īpašnieks Ruds Vēdervokss.

.

.

"Septiņas līgavas septiņiem brāļiem" ir ASV 1954. gadā uzņemta muzikālā filma - pasaka. Mūzikas autori ir Sols Čaplins un Džīns de Pols, bet filmas režisori – Stenlijs Donens, Alberts Hekets un Frensiss Gudričs. Kinodarba scenārijs izstrādāts pēc Stīvena Vinsenta Beneta stāsta "Raudošā sieviete". Filma, kas tika nominēta Oskara balvai, stāsta par kādu meža strādnieku Ādamu Pontipi, kurš gatavs precēt Milliju, ar kuru ir pazīstams tikai dažas stundas. Pārceļoties uz topošā vīra būdiņu mežā, Millija uzzina, ka tur dzīvo vēl seši Ādama brāļi, no kuriem viņš ir vecākais, un visiem viņiem ir vajadzīgas sievas...
Galvenajās lomās – Hovards Kīls un Džeina Pauela.

.

.

1955. gadā čehi pēc savas tautas pasakas "Sāls dārgāks par zeltu" motīviem uzņem filmu "Reiz dzīvoja karalis".

Karalis no trijām meitām vislabāk ieredz divas – visskaistāko un visjautrāko, taču visgudrāko padzen no mājām. Šo rīcību viņam vēlāk rūgti nožēlot liek arī filmas režisors Borživojs Zemans. Filmā mazliet redzams arī kollijs, kas pieder pašam valdniekam. Galvenajās lomās: Jans Verihs, Vlasta Buriana, Terēze Brskova un Marija Glazrova.

.

.

1957. gadā "Ļenfiļm" režisors Vladimirs Bičkovs nolemj ekranizēt Gaļinas Karpenko stāstu par diviem puišeļiem, kuri meklē cilvēku, kas telefona būdiņā atstājis savu piezīmju grāmatiņu. Filmā "Tambu-lambu" galvenajās lomās iejutās Saša Trusovs un Viktors Perevalovs. Kollijs filmā redzams visai maz.

.

.

Filma "Lielais Džeiks" savu pirmizrādi ASV piedzīvo 1971. gadā. Galveno lomu nospēlēja Džons Veins, un šis vīrs, protams, spēlē vesternos. Filmas režisors – Džordžs Šermans.
Filma stāsta par to, ka Džeikobs MakKandls jeb Lielais Džeiks ir padzīvojis fermeris un slavens "pistoļvīrs", kas pametis savu ģimeni. Viņš apceļo ASV rietumus ar savu kolliju, kuru sauc vienkārši - Suns. Atgriežoties dzimtajās mājās, Lielais Džeiks konstatē, ka viņa rančo ir izlaupījusi klejotāju banda, viņa vecākais dēls ir ievainots, bet par nolaupīto mazdēlu nelieši pieprasa izpirkuma maksu. Sākas aizrautīga un dinamiska pakaļdzīšanās, bet, glābjot bērnu, kollijs vārdā Suns tiek ievainots un vēlāk iet bojā.

Kolliju, īstajā vārdā Silvers, filmēšanai sagatavoja slavenais Lesijas treneris Ruds Vēdervokss.

.

.

1976. gadā Lietuvas kinostudija demonstrēja vienu no savām retajām bērnu piedzīvojumu filmām "Detektīva Kalles piedzīvojumi", kas uzņemta pēc Astrīdas Lindgrēnas grāmatas "Kalles Blūmkvista piedzīvojumi" motīviem. Filmas režisors ir Arunas Žebrunas, galvenajās lomās filmējās Tadas Dilis un Monika Žebrunaite. Filmas darbība norisinās kādā mazā Zviedrijas pilsētiņā, kurā mājo divas naidīgas bērnu kompānijas – Sārtā un Baltā roze. Baltās rozes galvenie pārstāvji ir Kalle Blūmkvists, Eva Lote un Anderss, bet Sārtajā rozē toni nosaka Kalles pretinieki Sikstens, Benka un Jonte. Piepeši bērni kļūst par dīvainu notikumu aculieciniekiem. Pilsētā ierodas Evas Lotes tēvocis Einārs, kurš, kā izrādās, ir saistīts ar plašu rezonansi ieguvušo noziegumu – ir aplaupīts baņķieris. Kalle ar saviem biedriem uzsāk izmeklēšanu.

.

.

Rīgas kinostudija kolliju izmantošanā nepaliek parādā un jau divus gadus vēlāk – 1978. gadā uz ekrāniem iznāk režisores Birutas Veldres filma "Tāpēc, ka es esmu Aivars Līdaks". Pusaudzis Aivars Līdaks ir aizrāvies ar basketbolu, tomēr mazā auguma dēļ viņu atsakās uzņemt sporta skolā. Viņš sadraudzējas ar zvejniekciema garāko puisi Kristapu un no biklā drauga izveido labu basketbolistu, jo Aivars ir pārliecināts, ka iecerēto var panākt ar dzelžainu mērķtiecību.
Galvenajās lomās filmējās Aigars Brigmanis, Ēriks Dzērve un Baiba Lāce.

.

.

"Laika atpakaļskaitīšana" ir 1980. gadā režisora Dona Teilora uzņemtā zinātniskās fantastikas filma par avionesēju kuģi, kas stihiju vadīts ceļo cauri laikam, lai nonāktu laika posmā pirms ASV kara flotes Pērlharboras traģēdijas 1941. gadā. Galvenajās lomās iejutās Kērks Duglass, Mārtins Šīns, Džeimss Farentino un Katerīna Rosa. Filmas tapšanu atbalstīja ASV kara ministrija. Kollijam līdzīgu suni varam epizodiski vērot uz jūras jahtas klāja, bet pati filma man šķita tik murgaina, ka vairāk par to pastāstīt neko nevaru.

.

.
Filmas "Ēzeļa āda" pirmizrāde notika 1981. gadā. Nadeždas Koševerovas pasakā galvenās lomas nospēlēja Vera Novikova, Vladimirs Etušs un Aleksandrs Galibins. Princeses Terēzes kristībās ļauna burve pareģoja viņai lielus pārbaudījumus dzīvē. Kāzu dienā Terēze aizbēg no nemīlamā līgavaiņa, jo viņas sirdī mājo princis Žaks. Tagad Terēzei jāmētājas apkārt pa pasauli ubadzes drānās un jāpārcieš apsmiekls un pāridarījumi. Taču Terēzei ir burvju gredzens, ar kura palīdzību viņa izglābj princi Žaku. Un, protams, ir arī kollijs.

.

.

1985. gadā Dovženko kinostudija prezentē jaunu filmu par padomju skolniekiem "Vīrieši ir vīrieši". Galveno varoņu lomas nospēlēja Petja Mitruhins, Vitālijs Ševcovs un Sergejs Husainovs, bet filmu režisēja Aleksejs Morozs. Puišeļiem no 6. B klases ir apnicis uzklausīt pārmetumus par savu slinkumu un nedarbiem, un viņi nolemj ne tikai kļūt par visu iespējamo sacensību uzvarētājiem, bet pierādīt skolasbiedriem un, galvenokārt, meitenēm, ka viņi ir vīri, uz kuriem var paļauties.

.

.

1996. gadā savu pirmizrādi piedzīvoja Kanādas "CBS Television" seriāls "Pa vējam", kas tika uzņemts un demonstrēts līdz pat 2001. gadam, kopā piecas sezonas, pa 13 sērijām katrā, kā arī dažas Ziemassvētku sērijas, lai savilktu kopā sižeta "galus". Seriāla autors un producents bija Kevins Salivans, bet galvenajām lomās kameras priekšā stājās Šērlija Duglasa un Keitija Grīnvuda.
Seriāla stāsts norisinās Lielās depresijas laikā ap 1930. gadu izdomātā pilsētiņā Kanādas Ontario provincē. Tajā parādīta Beiliju ģimenes locekļu dzīve cīņā ar dzīves grūtībām, maksātnespēju un citām likstām. Trijās seriāla epizodēs sastopam ģimenes suni Palu, ko tēloja kollijs Keisijs, kas it kā epizodiski uzņēmies vēl citās filmās. Nekādu informāciju par šī kollija filmēšanos citur gan neatradu.

.

.

2011. gadā Krievijas TV kanāli uzsāka demonstrēt pašmāju seriālu "Ģimenes detektīvs" par idillisko dzīvi kādā lauku ciematā, kurā laiku pa laikam tomēr tiek izdarīt mazāki vai lielāki noziegumi. Stāsta galvenie varoņi ir divu paaudžu vīrieši – tēvs Nikolajs un dēls Jevgēnijs Gordejevi. Gordejevs seniors ir atvaļināts milicijas majors, kurš laiku pa laikam palīdz ciemata iedzīvotājiem atšķetināt sīkus noziegumus – kāds kādam no pagraba aiznesis griķu maisu vai kandžas pudeli, nolauzis tomātus dārzā vai piesavinājies kaimiņa malkas kravu un ķieģeļus. Nikolajam Mihailovičam ikdienas gaitās palīdz arī kollijs, kuru epizodiski varam redzēt teju vai katrā sērijā. Savukārt, dēls Jevgēnijs ir milicijas iecirkņa priekšnieks un nodarbojas ar daudz nopietnāku noziegumu atklāšanu – slepkavībām un zādzībām.
Seriāls man ļoti patika, tas tika demonstrēts divas sezonas, kopā 65 sērijas. Režisori – Jūlijs Deņins, Igors Romašenko un Aleksandrs Zaharenkovs, bet galvenās lomas atveido Jaroslavs Boiko un Anatolijs Vasiļjevs. Par pašu kolliju atrast informāciju neizdevās. Kuriozs ir tāds, ka kollija vārds filmā ir Lesija, bet dažos kadros varēja redzēt, ka suns ceļ kāju pie sētas vai krūma. Bez kollija Gordejeviem pieder arī kaza Matroška, kuru tāpat bieži varējām redzēt ekrānā.

.

Tagad nedaudz par animācijas filmām, kurās varam redzēt kollijus. Manā kolekcijā ir arī Lesijas animētā versija, bet par to runāšu citreiz, kad veidošu Lesijas filmu retrospekciju.

.

.
Vispirms sākšu ar "Sojuzmuļtfiļm" 1981. gadā uzņemto muzikālo parodiju "Suns zābakos". Multene nav parodija par "Runci zābakos", bet gan par Dartanjanu un trijiem musketieriem, kurus filmā atveido suņi. Viņu uzdevums ir cīnīties ar ļaunajiem kaķiem. Viens no suņiem-musketieriem ir domāts kollijs, kaut gan šī ir parodija parodijā – zīmētais suns pēc kollija neizskatās gan. Tiesa, par aitām viņam interese ir, taču galu galā arī aitas izrādās aitu ādās pārģērbušies ļaundari kaķi. Multenes režisors ir Jefims Gamburgs, mūziku iespēlējis tolaik populārais “Rok-ateljē”, bet galvenās partijas dzied Nikolajs Karačencovs.

.

.

Mazliet kolliju varam redzēt arī 1989. gadā Īrijas un ASV kopīgi veidotajā multenē "Visi suņi nokļūst debesīs". Tā ir simpātiska kucītē vārdā Flo, kura draudzējas ar multenes galveno varoni Čārliju Rējēju. Stāsts ir visai jokains – Čārlijs iet bojā bulterjera Cietpaura žokļos un nokļūst debesīs – suņu paradīzē. Taču viņa vēlme atriebties savam pāridarītājam ir tika liela, ka Čārlijs atgriežas uz zemes – pamatīga jezga var sākties. Šīs animācijas filmas režisors bija Dons Blats.

.

.

Arī pasaulslavenais animācijas seriāls pieaugušajiem - "Simpsoni" - kollijam ir veltījuši savu uzmanību 1997. gadā, 8. sezonas 20. sērijā ar nosaukumu "Suņu dumpis", kuru režisējis Dominiks Polčino.
Bārts, izmantojot pastu, pasūta sev dažādas preces, un viens no jaunākajiem pirkumiem ir kollijs vārdā Leddi, kas patīk visai Simpsonu ģimenei. Taču mazā viltnieka triks ar kredītkarti neizdevās un bankas darbinieki ierodas, lai paņemtu atpakaļ visas neapmaksātās preces. Bārts nevēlas šķirties no kollija un atdot krāvējiem savu veco suni. Kollijs visiem ģimenē patīk vairāk par iepriekšējo sunīti, bet Bārtu nomoka sirdsapziņas pārmetumi. Viņš nodod kolliju policijas dienestā un dodas meklēt savu veco draugu.

.

.
Kolliju varam redzēt arī ASV 1961. gadā uzņemtās pilnmetrāžas multenes "101 dalmācietis" vienā no īsām epizodēm laukos. Kollijs, kā jau allaž izpalīdzīgs, palīdz dalmāciešu pārim sameklēt savus nozagtos kucēnus.
.
Kolliji uz ļoti īsu brīdi redzami arī Rīgas kinostudijas mākslas filmu "Pēdējā indulgence" un "Ābols upē" fragmentos.

.

..
1  2  3  4  5  6  7

.