Sniegavīrs ar kājām gaisā

.

.

Keisija un Lociņš.

.

Datoranimācijai nē!

.

Zeltainie kompaktdiski pielika punktu skaņuplašu un magnetafona lentu eksistencei, taču pavisam drīz pašus spožos ripuļus vēstures mēslainē aizslaucīja digitālais MP3 formāts.
Videokasetes "apēda" kinolentes, īsu brīdi vēlāk triumfēja apaļie DVD ripuļi, taču "lāzerdiski" bija bezspēcīgi digitālo MP4, AVI, MPG un MKV trīsburtu kombināciju priekšā.
Kādreizējais foto gigants "Kodak" no miljardiem vērta uzņēmuma pēkšņi pārvērtās nevienam nevajadzīgu krāmu noliktavā, bet koncerna bijušie darbinieki, jaunas darba vietas meklējot, zibināja digitālos "ziepju traukus", mēroties pikseļiem. Fotofilmiņām bija lemts ceļš nebūtībā. Starp citu, tieši "Kodak" 1889. gadā izgatavoja pirmo fotofilmiņu pasaulē, kura vēlāk kļuva arī par kinofilmas prototipu.
Tik nenovērtējamo izgudrojumu – telefona aparātu ar ripu - sākumā no lietošanas izstūma "pogainie" aparāti ar "atmiņu" un "noteicējiem", bet tagad, lai sarunātos ar kādu, savu daiktu vajag "glaudīt".
Savukārt, sociālie tīkli padarīja par nevajadzīgām un arhaiskām dažādas mājaslapas un to veidotājus. Viss straujos tempos kļūst neīsts un virtuāls, falšs.

"Kolliju kino ®" studija savās īsfilmās nekad nav izmantojusi un neizmantos datoranimāciju. Kino vienmēr ir bijusi montāžas, specefektu un triku māksla. Taču trikiem un specefektiem ir jābūt īstiem. Tieši tādēļ "Laimīgo kolliju zemē ®" ir izveidota gan darbnīca "FarmPunkz electric ®", kurā tiek izgatavots viss filmēšanai vajadzīgais, gan iekārtota rekvizītu noliktava, kurai esmu devis "Aizmirsto lietu muzeja" nosaukumu.

.

Kur atkal likt ābolus?

.

Pēc tam, kad biju uzņēmis īsfilmu "Ābolu maiss", palika daudz safilmētā materiāla ar āboliem, tādēļ nolēmu, ka vajadzētu šos kadrus apvienot kādā citā nelielā stāstā par to, kā rudenī visiem fermas iemītniekiem noder āboli.

Par tiem priecājas gan zirgi, gan ezis, gan aita, gan vista un gulbji. Ar āboliem spēlējas mūsu kolliji, bet Keisija nolēmusi nodemonstrēt, ka sulīgie augļi patiesībā ir elektriski.

.

.

Keisijas ābolu ģenerators.

.

Kad īsfilma "Elektriskie āboli" bija samontēta, daži skatītāji tā arī nesaprata, kāds sakars āboliem ir ar elektrību? Kas vispār te kopīgs? Izrādās, daudzi nezina, ka no augļiem un dārzeņiem ir iespējams iegūt elektrību. Izmantojot vara plāksnītes un cinkotas nagliņas kā elektrodus, saslēdzu virknē septiņus ābolus un ieguvu 3,10 V mazu spriegumu. Tas nebija inscenējums! Internetā gan var noskatīties daudz melīgu video, kuros var redzēt ābolā vai ķirbī ieskrūvētas degošas lielās apgaismojuma 220 V spuldzes, vai arī tiek demonstrēts, kā var uzlādēt kartupelī iespraustu viedtālruni vai datoru. Tie ir meli! Katrā gadījumā man tas bija pārsteigums, ka cilvēki tik maz zina par šīm lietām, līdz ar to daudziem "Elektriskie āboli" diemžēl nav saprotami.

.

Kas notiek siena šķūnī?

.

Lielais siena šķūnis mūsu fermā ir stratēģiski svarīgs objekts. Tajā tiek glabāts gan siens, gan lielākā daļa no filmēšanai vajadzīgā inventāra, bet vasarās šķūni izmanto darbnīca "FarmPunkz electric ®". Daži izredzētie, piemēram, aita Dollija un kaza Ieva drīkst atrasties šķūnī un ēst visu to, kas patīk. Te pulcējas arī vistas.

.

.

Lociņš, Keisija un Hosento.

.

Šķūnī notiek arī citiem neredzama dzīve. Galvenokārt naktīs te bieži iegriežas lapsas, jenotsuņi un pat āpši, meklējot kaut ko apēdamu, par provi, graudus vai vistu apslēptas olas. Rudenī un ziemā mūsu kolliji lielu dienas daļu uzturas pie siena šķūņa, jo visa fermas dzīve šajos gadalaikos galvenokārt norisinās ap to.

Ideja par īsfilmu "Siena šķūņa suņi" man radās, gan daudz filmējot mūsu kollijus uz siena ruļļiem, pa kuriem viņiem patīk kāpelēt, gan nejauši uzfilmējot kadrus, kad vēl kucēns Hosento siena šķūnī cenšas spēlētiet ar vistu, kura nolēmusi dēt olu, un ir ļoti neapmierināta par iztraucēšanu. Šajā īsfilmā ļoti spilgti parādītas Hosento attiecības ar dažādiem mūsu fermas dzīvniekiem.

.

.

Hosento: netīrs un ļoti priecīgs.

.

"Siena šķūņa suņi" ir tiešs mūsu ikdienas dzīves atspoguļojums bez inscenējuma un mēs speciāli nelikām dzīvniekiem veikt kaut kādus uzdevumus. Arī īsfilmā redzamais āpsis, lapsa un stārķi nav ne īpaši apmācīti kino dzīvnieki, ne animatronika. Suņi bieži vien šķūnī atrod kādu meža iemītnieku, kurš meklējis kaut ko ēdamu vai arī ielīdis vienkārši atpūsties. Šķūnī ziemā ir ciemojies pat jenotsuns, kurš kopā ar žurkām ēd graudus, taču šo suņu dzimtas pārstāvi pagaidām nav izdevies nofilmēt.

.

.

Lociņš jau kopš kucēna vecuma pa siena ruļļiem vien dzīvo.

.

Pēc "Siena šķūņa suņu" montāžas atkal konstatēju, ka neizmantotā video materiāla ir tik daudz, ka 2020. gada ziemā nolēmu veidot šim stāstam turpinājumu.

.

Video
.
	Īsfilma "Ko kolliji dara ziemā? 2: Turpinājums" (2019) "How collies have fun in the winter? 2: The sequel"
	Īsfilma "Siena šķūņa suņi" (2019) "Hay barn's dogs"
	Īsfilma "Elektriskie āboli" (2019) "Electric apples"

.

Ločam un Olimpam ir savas armijas

.

2018. gada pēdējā ziemas dienā mums izdevās nofotografēt Lociņu ar sešiem maziem Justīnes izveidoties sniegavīriem, kuru nodēvēju par Sniegavīru armiju. Tikko bijām pabeiguši filmēt īsfilmu "Ko kolliji dara ziemā?" un šī ļoti veiksmīgā pēdējās ziemas diena bilde man lika skaidri saprast, ka obligāti taps šīs filmas otrā daļa. Ļoti gribēju redzēt skatu, kā Lociņš ar savu armiju stājas pretī Olimpa Sniegavīru armijai. Uz sniegavīru cepurēm būs tenisa bumbiņas, zem kurām paslēpti kārumi. Katra armijas virspavēlnieka uzdevums ir doties uzbrukumā pretinieka vīriņiem, pēc iespējas ātrāk nogāžot no viņu cepurēm bumbiņas un apēdot kārumus. Ziemas interaktīvās rotaļlietas!

.

.

Ideja "Sniegavīru armijai ®" ir smelta tieši no šīs Lociņa bildes.

.

Kad pienāca nākamā ziema un gatavojos īsfilmas "Ko kolliji dara ziemā? 2: Turpinājums" uzņemšanai izdomāju, ka Sniegavīru armiju vajadzētu izgatavot no krāsotām lielajām konservbundžām. Tam bija pavisam pragmatiski iemesli. Pirmkārt, mūsu ziemas vairs nav prognozējamas un nav zināms, vai filmēšanas laikā vispār būs niegs un tas lips. Otrkārt, paredzēju, ka ar vienu filmēšanas reizi neuzņemšu vajadzīgo un pārāk intensīvs uzbrukums pretinieka armijai sniegavīrus sabojās vai sagāzīs pavisam. Treškārt, vismaz divpadsmit sniegavīru celšana aizņem ļoti daudz laika, un jas tas jādara vairākkārt... Turklāt no konservbundžām veidotos vīriņus varēs ērti izvietot jebkurā vietā un ar tiem spēlēties pat vasarā!

Iztēlojos, ka melnajam Lociņam būs balti sniegavīri, bet baltajam āzim Olimpam - melni vīriņi. Tā radās interaktīvā rotaļlieta "Sniegavīru armija" un kā izmēģinājums tika sarīkotas pat nelielas minisacensības "Sniegavīru armija 2019".

.

.

Tagad "Sniegavīru armija ®" ir šāda. Vēl ir melnā, krāsainā un "mazā".

.

Lielo sniegavīru izgatavošana sagādāja problēmas. Ziemā konservbundžu krāsošanas darbus vajadzēja veikt vannasistabā pie atvērta loga. Neskatoties uz krāsas smaku, kas izplatījās pa visu māju, melnā aerosola krāsa neturējās uz baltajiem plastmasas puķu podiem, kurus speciāli nopirku un gribēju izmantot kā galvas melnajiem sniegavīriem, bet baltais aerosols zeltītās bundžas baltajiem sniegavīriem padarīja visai raibas - krāsa neklājās vienmērīgi. Nācās gan melnās, gan baltās konservbundžas turpat vannasistabā pie krāsniņas krāsot ar ierasto alkīda emlaju, kas paildzināja žūšanu. Tāpat vajadzēja nopirkt melnus puķu podus, lai tie nebūtu jāpārkrāso. Sniegavīru armijas izgatavošana prasīja daudz ilgāku laiku un tieši šīs kavēšanās dēļ nevarēju to izmantot ieplānotajā Vecgada vakara fotosesijā 2019. Priekš bildēšanās izgatavoju trīs citus plastmasas burku sniegavīrus, katru savā krāsā - baltu, melnu un sarkanu.

Otro filmu nolēmu būvēt pēc tāda paša principa, kā pirmo - fermas ikdienas ziemas skati mijas ar jautrām mūsu kolliju un āžu sacensībām dažādās neparastās un interesantās disciplīnās. Bet īsfilma sākās ar visai skarbiem ziemas laika apstākļiem, kurus man izdevās nofilmēt, varonīgi salstot radošā procesa vārdā. Sniega vētra ir īsta un jaudīgi ventilatori filmēšanā netika izmantoti. Arī dzīvnieki "varonīgi" ēda un kolliji, savukārt, viņus "varonīgi" pieskatīja - reālas fermas dzīves atpsoguļojums ekstrēmos laika apstākļos.

Kad vēlāk pēc scenārija laika apstākļi uzlabojās, āzis Žīgulītis ieslēdza senu radiolu, dzīvniekiem uzlabojās noskaņojums un viņi nolēma izklaidēt sevi ar dažām sporta spēlēm, piemēram, kastingu ®.

.

.

Līzīte, kurai par godu radīts kastings ®, beidzot var šo spēli izmēģināt arī ziemā.

.

Kastinga ® spēles krāsainais inventārs baltajā sniegā izskatās ļoti efektīgi, tādēļ āzis Olimps ar elektromehāniskās katapultas palīdzību met tenisa bumbiņas kastēs ar dažādu punktu vērtību, bet kolliji skrien un ņem tās no kastēm ārā. Lociņš gribēja kastinga ® spēlē iesaistīt arī Olimpu, tādēļ ar katapulta palīdzību raidīja kastē mazu kāpostgalviņu. Āzis kāpostu atrada, bet nest atpakaļ negribēja vis! Viņš to noēda turpat uz vietas, līdz ar to punktus rezultātu tabulā nenopelnīja un sacensību kopvērtējumā āža rijība izvirzīja kolliju komandu priekšplānā.

Kolliji uzvar arī šķēršļu joslas pārvarēšanas sacensībās. Hosento gan vēl nav apguvis šķēršļu pārvarēšanas iemaņas, taču cauri sarkanajam riņķim viņš izlien tāpat, kā āzītis Plampačs. Pēdējais kļūdās, nogāžot barjeras kārtiņu, un viņu apsteidz Lociņš un Līzīte, kuras teicamo fizisko formu vēlos īpaši atzīmēt, jo viņai ir jau 13 gadi. Vēlāk īsfilmā tiks iekļauti arī skati no Līzītes 13. jubilejas.

Mainīgo ziemas laika apstākļu dēļ šoreiz "Straumēnu" lielezera ledus bija grubuļains un sniegains, taču šoreiz kērlinga spēlēšana uz ledus nebija paredzēta. Toties izdevās ļoti interesants skats ar Hosento, kurš ziemā ledus gabalu graušanu iecienījis visai bieži.

.

.

Keisija pārvar šķēršļu joslu.

.

Gribējām pamēgināt jaunu interaktīvo rotaļļietu - "Minikērlingu", taču februārī tā arī vairs nesagaidījām noturīgu salu, lai varētu šo ieceri realizēt, tādēļ tās izmēģināšana iecerēta triloģijas pēdējā daļā "Ko kolliji dara ziemā? 3: Rančo āzis".

Kā trešā disciplīna bija jau iepriekš aprakstītā "Sniegavīru armija", un šajā duelī Lociņš uzvarēja Olimpu, jo bija veiklāks. Ja būtu bijusi otra iespēja šo cīņu pārfilmēt, noteikti izvietotu sniegavīrus līnijā tuvāk vienu otram. Ja jau Ločam un Olimpam ir savi sniegavīri, arī mazajam Plampačam gribas savu, tādēļ viņš, kā nu pratis, izveidojis savu sniegavīru no kāpostgalvām. "Kā tādu neēdīsi?" - pajautāja sev Plampa un uzsāka destruktīvu rīcību sava veikuma iznīcināšanai. Arī Hosento vēlējās nogaršot kāpostu, taču viņš neapgrūtināja sevi un sniegavīrus neveidoja.

.

.

Hosento lien cauri riņķim.

.

Tālāk nolēmu nofilmēt skatu, kurā kolliji naktī, kamēr lopiņi fermā guļ, pie šķūņa uzstādījuši eglīti ar lampiņām un novieto zem tās dāvanas sacensību zaudētājiem āžiem. Pirmo reizi filmēju naktī, taču tas nekādus sarežģījumus, pretēji gaidītajam, neradīja. Iztiku ar vienu visparastāko 500 W halogēna prožektoru. Lai nebūtu par gaišu, tas pat bija jāpagriež uz augšu. Tumsā filmēt izrādījās interesanti, tādēļ 2020. gada vasarā esmu nolēmis uzfilmēt speciālu Kolliju portāla nakts reklāmu.

.

.

Keisijai tiek "Rančo kollija ® 2019" tituls.

.

Par uzstādīto eglīti nākamajā rītā āži bija vairāk priecīgi, nekā par dāvanām. Egle ar visām lampiņām tika ēsta un apgāzta. Lai kaut kā atbildētu uz laipnību, āži uzstādīja atpakaļ nograuzto eglīti ar vienu vienīgo lampiņu no kabatas lukturīša un deleģēja kazu Ievu, lai tā nogādā zem eglītes vienu vienīgu avīzē ietītu un ar zilo izolācijas lentu aptīto dāvanu kollijiem. Tajā bija iepakots viens cīsiņš un burkāns. Ieva atnesa dāvanu uz ragiem. Šo izdevās uzfilmēt ar pirmo reizi.

.

.

Šodien Līzītei paliek 13 gadi.

.

Hosento nolēma dāvanu saņemt viens pats, kamēr citi neredz.

Bez šīs īsfilmas uzņemšanas un izmēģinājuma minisacensībām "Sniegavīru armija 2019" bijām paredzējuši arī sarīkot pirmās "Ziemas rančo ® 2019" sacensības, taču nepiemēroto laika apstākļu dēļ šī iecere tā arī palika nerealizēta. Tādēļ nolēmām svinīgi filmēšanas laikā "Rančo kollija ® 2019" titulu (ziemā) piešķirt Keisijai. Arī šis skats, tāpat kā Līzītes 13. dzimšanas diena, tika iekļauts filmā.

Stāsts "Ko kolliji dara ziemā? 2: Turpinājums" beidzas ar skatu, kurā redzams sniegavīrs ar kājām gaisā. Šī bija pēdējā ziemas filmēšanas diena un tā man sagādāja pamatīgus pārdzīvojumus. Jau iepriekšējā dienā Justīne uzbūvēja sniegavīra rumpi ar galvu otrādāk, taču sals atlaidās un sāka līt. Sniegavīrs izkusa un sagāzās pēc dažām stundām. Visu laiku sekojot līdzi laika ziņām, kļuva skaidrs, ka nākamā diena ir pēdējā, lai kaut ko vispār varētu pacensties izdarīt. Ja neizdosies, tad īsfilma paliks bez iecerēta beigu skata. Justīne bija skolā, tādēļ būvēju sniegavīru pats. Sākumā viss izdevās labi, taču parādījās saulīte un viss sāka pamazām kust un šķiebties. Laboju, kā mācēju, taču vēl vajadzēja paspēt papildināt sniegavīru ar rekvizītiem - zābakiem, starp kuriem uz novilktām auklām uzkarināti no dažādiem dāvanu papīriem izgatavot burti, kuri veido uzrakstu "Kolliju portāls". Burtiem lūza nost pielīmētie stieples āķīši un tikai Ievas pacietības dēļ beidzot uzraksts bija piekārts. Kad ačgārnajam sniegavīram bija aplikta šalle, rokās uzmaukti cimdi un saspraustas acis, ātri ķēros pie filmēšanas, taču, ak vai! - videokamerai izlādējās akumulators un tā lādētājs pēc vairāku gadu lietošanas arī "nomira". Pa to laiku sniegavīru bija pamanījis āzis Žigulītis un nolēma to aplaupīt. Spītīgo Zigi padzīt ir gandrīz neiespējami! Taču pamatīgā stresā izdodas atrast rezerves lādētāju un pēc piecām minūtēm mēs kaut kā skatu ar sniegavīru nofilmējam un nofotografējam. Hosento gan nebija dabūjams kadrā, bet uz to arī nepastāvēju. Pusstundu vēlāk sniegavīrs sabruka... Filma bija pabeigta!

.

Filmēšana pārcelta

.

2019. gada vasarā strādājām arī pie īsfilmu "Laika mašīna 2" un "Ā(e)zītis miglā" uzņemšanas, taču no mums neatkarīgu apstākļu dēļ tā arī nevarējām pabeigt filmēšanu. Pirmajā gadījumā mums pietrūka... kollija kucēnu, kuriem pēc scenārija vajadzēja ar laika mašīnas palīdzību doties nākotnē, bet otrajā - biezas rīta miglas. Pusi nofilmējām, otru nē. Tādēļ ceru, ka 2020. gada vasarā mums izdosies šīs īsfilmas pabeigt.

.