
|
Lai
labāk saprastu kolliju sekcijas attīstības vēsturi,
nedaudz jāpievēršas kluba vēsturei. DOSAAF
Dienesta suņu klubs bija organizēts 1946. gadā. Līdz
1966. gadam klubā bija 3 suņu šķirņu sekcijas: vācu aitu suņu, bokseru un dažādu
šķirņu sekcija, kurā bija gan dogi, gan
dobermaņi, gan pūdeļi, pat foksterjeri un arī
daži kolliji. No 1956. līdz 1961. gadam šīs
sekcijas vadītāja bija B. Stepe, pēc tam I.
Stepe. Dažādu šķirņu sekcijā aktīvi
darbojās
tādi republikā pazīstami suņu audzētāji -
kinologi kā I. Cīrule, R. Sieriņa, R. Zariņa,
N. Gromova. Pirmā no šīs |
Netta (Larus +
Ampa),
dzimusi 7.6.1955, īp. Draudiņš, novērtējums "ļoti
labi"
|
|
sekcijas 1966. atdalījās
kolliju sekcija.
Jūs
uzzināsiet mūsu kolliju izcelšanās vēsturi, kā
arī iepazīsieties ar daudzu mūsu kolliju īpašnieku
un viņu mīluļu panākumiem. Uzmanība vairāk
tiks pievērsta suņiem, bet daudzos gadījumos suņu
panākumi ir atkarīgi no viņu īpašnieku zināšanām,
pacietības un vēlēšanās veltīt savu brīvo
laiku četrkājainajiem mīluļiem.
Kolliju
sekcija varēja attīstīties tikai, pateicoties
daudzu šīs brīnišķīgās šķirnes cienītāju
entuziasmam. Tagad atgriezīsimies daudzus gadus atpakaļ. |
 |
1950.
gadā no Maskavas tika atvests Larus
(īp. Frišs), kurš pēc izcelšanās bija dēls
no Vācijas atvestajam angļu izcelsmes sunim
Karstenam (īp. Kočetovs) un Vissavienības čempionei,
pirmajai Vissavienības ciltsgrāmatā piereģistrētajai
kucei, pēc izcelsmes - veco Maskavas suņu pēcnācējai
Vandai-Dziļdai c-1 (īp. Gleizers). Turpmāk
Larus kļuva par ciltstēvu Rīgas kollijiem. Viņam
bija izstādes novērtējums "teicami",
un viņš bija pirmais apmācītais kollijs Latvijā
( II. pakāpe VDK). No viņa iegūti divi metieni.
1951. un 1952. gadā Larus bija vienīgais kolliju
pārstāvis suņu izstādēs.
1952.
gadā no Ļeņingradas atveda Kariona (īp. Daugeļs)
un Omellas (īp. Vainbergs) meitu Auri
(izstādes novērtējums "labi", īp.
Stepanova). 1955. gadā no viņas un Larusa tika
iegūts pirmais vietējais kolliju metiens 5 kucēnu
sastāvā. No šī metiena izstādē piedalījās
3 suņi: Garus |
Negus k-20 (Čarri +
Netta) dzimis 15.8.1957, īp. Stepe, novērtējums
"ļoti labi", I. pakāpe VDK, SAD un SD,
vaislas I. klase
|
|
(īp. Čemis), Gaida un Gera (īp.
Stepanova), bet viņiem visiem izstādes novērtējums
bija "labi", un tālāk ciltsdarbā šie
suņi netika izmantoti. |
 |
1953.
gadā no Maskavas tika atvesta Ampa
(īp. Frišs). Pēc izcelsmes viņa bija meita
Vissavienības un Maskavas čempionam, pirmajam
Vissavienības ciltsgrāmatā ierakstītajam sunim
Voļnijam k-1 (īp. Brandta), kurš bija dēls no
Somijas atvestajam un pēc tam Ļeņingradas čempionam
Džerri k-3 (īp. Deduhs) un Ampai (izstādes novērtējums
"ļoti labi", īp. Volkovs). Viņa kļuva
par ciltsmāti Rīgas kollijiem. 1955. gadā no
Larusa un Ampas ieguva metienu, no kura turpmāk
izmantoja divas kuces: Nettu
(īp. Draudiņš) un Benni
(īp. Rozenšteins) - ļoti efektīvu un vienīgo
pa šo laiku suni baltā krāsā. Abām kucēm
izstādes novērtējums bija "ļoti
labi", turklāt Benni šādu atzīmi saņēma
tikai tāpēc, ka mēra rezultātā viņai bija
stipri zobu emaljas bojājumi.
1954.
gadā no Ļeņingradas atveda Čarri
k-14 |
Čarri
k-14 (Garoļd + Čanni - Ļeņingrada) dzimis
10.3.1954, īp. Kligulis, novērtējums
"ļoti labi", I. pakāpe VDK, SD un SAD,
vaislas II. klase
|
|
(izstādes novērtējums "ļoti
labi", I. pakāpe VDK, SAD un SD, īp.
Kligulis) no Garoļda k-11 (īp. Sidorova) un
Karstena meitas Čanni (īp. Beļajeva). Čarri
bija |
 |
pirmais
kollijs, kurš piedalījās
sacensībās
un ieņēma tajās godalgotās vietas, bet 1956.
gadā kļuva par VDK
sacensību uzvarētāju un saņēma
kluba ceļojošo kausu. Arī Čarri kļuva par
senci mūsu kollijiem un bija pirmais Latvijas
kollijs, kurš ierakstīts Vissavienības ciltsgrāmatā
un saņēmis vaislas atestātu. No Čarri iegūti
trīs metieni. 1958. gadā - no Benni, bet diemžēl
visi kucēni, izņemot vienu kuci Brindu, saslima
un nomira. Brindas izstādes atzīme bija
"labi" un ciltsdarbā viņa netika |
Orita
(Rekss + Ortella -
Ļeņingrada), dzimusi 25.2.1961, īp. Stepanova, novērtējums
"ļoti labi"
|
|
izmantota. 1957. un 1958. gadā no Čarri un
Nettas iegūti 10 kucēni. Izstādēs demonstrēti
seši šī pāra pēcnācēji ar sekojošiem novērtējumiem:
vienam sunim - "teicami", trijiem -
"ļoti labi", diviem - "labi",
tai skaitā arī vienīgajai |

|
izstādītajai
kucei,
kura netika ciltsdarbā izmantota. No šī pāra
ievērojams kļuva Negus
k-20 (novērtējums "ļoti labi", I. pakāpe
VDK, SAD un SD, īp. I. Stepe). Viņš bija otrais
daudzu VDK un SAD
sacensību dalībnieks, ieguva šajās
sacensībās pirmās vietas, bet 1965. gadā (8
gadu vecumā) ieguva ceļojošo kausu VDK
sacensībās,
bija Latvijas izlases komandas dalībnieks daudzās
sacensībās, tai skaitā arī Vissavienības 1964.
gadā, kur individuālajā konkurencē ieņēma 2.
vietu, un I. Stepei tika piešķirts nosaukums
"Meistars - dresētājs". Negus bija īsts
darba suns un vēl 10 gadu vecumā aktīvi piedalījās
sacensībās. No 1959. līdz 1965. gadam Negus bija
vienīgais kollijs kluba paraugdemonstrējumu
grupas kolektīvā. No Negusa iegūts viens citas
pilsētas kluba un viens vietējais metiens, kuru
rezultātā viņam piešķirta 1. vaislas klase,
un viņš bija otrais Latvijas kollijs, kurš
ierakstīts Vissavienības ciltsgrāmatā un saņēmis
vaislas atestātu.
1961.
gadā no Ļeņingradas atveda Oritu
(īp. Stepanova) - somu izcelsmes suņa Rekša (īp. |
Noris-Benno k-36
(Negus + Orita) dzimis 9.8.1963, īp.
Pastuhova, novērtējums
"teicami", I. pakāpe
VDK, SAD, SD, slēpotāju vilkšanā, II. pakāpe vieglu
nastu pienešanā, vaislas klase "elita",
1968. g. Tallinas izstādes uzvarētājs
|
|
Švečikova) un Ortellas (īp. Šuvajeva) meitu.
Oritai izstādēs novērtējums bija "ļoti
labi". 1963. gadā no Negusa un Oritas iegūts
metiens. Visi šī metiena pēcnācēji tika
demonstrēti izstādēs, kur novērtēti ar atzīmēm
"teicami" un "ļoti |

|
labi", kā
arī visi bija apmācīti. No šī metiena izcēlās
divi suņi: Noris-Benno
k-36 (īp. Pastuhova) un Naira
c-83 (īp. Zvirgzdiņa). Noris-Benno
izstādēs novērtēts ar atzīmi
"teicami", 1968. gadā viņš bija
Tallinas izstādes kolliju ringa uzvarētājs. Viņam
bija I. pakāpe VDK, SAD, SD, slēpotāju vilkšanā,
II. pakāpe vieglu nastu pienešanas dienestā. Viņš
bija trešais daudzu
sacensību dalībnieks, saņēma
tajās godalgotas vietas, bija Latvijas izlases
komandas, kā arī kluba paraugdemonstrējumu
grupas dalībnieks. A. Pastuhova daudzus gadus
bija kluba paraugdemonstrējumu vadītāja, kā arī
instruktore - dresētāja. Noris-Benno tika
izmantots ciltsdarbā un deva virkni labu pēcnācēju,
par kuriem saņēma vaislas atestātu ar novērtējumu
"elita".
Viņa
māsai Nairai
izstādēs novērtējums bija |
Naira c-83
(Negus + Orita),
dzimusi 9.8.1963., īp. Zvirgzdiņa, novērtējums "ļoti labi", I. pakāpe
VDK, II. pakāpe SAD, III. pakāpe SD, vaislas I. klase
|
|
"ļoti
labi"; dresūra: I. pakāpe VDK, II. pakāpe
SAD, III. pakāpe SD. Arī Naira bija daudzu VDK
sacīkšu, kā arī paraugdemonstrējumu kolektīva
dalībniece. Naira atstājusi daudzus pēcnācējus,
par kuriem saņēmusi vaislas 1. klases |

|
atestātu.
Pati Z. Zvirgzdiņa ir viena no vecākajiem
sekcijas un kluba biedriem. Viņa bija viena no
labākajiem audzētājiem, daudzreiz ieņēma
godalgotas vietas kluba labāko audzētāju
konkursos. Neskatoties uz saviem gadiem, Z.
Zvirgzdiņa nodarbojas ar savas Nairas
mazmazmazmeitu.
1964.
gadā no Maskavas atveda Ortanu-Stail
k-35 (īp. I. Stepe). Pēc izcelsmes viņš bija dēls
Maskavas vaislas čempionam Den-Gardi k-21 (īp.
Sakoviča), kura tēvs bija no Anglijas Savienībā
ievestais Koverdail Starlait (īp. Deviševs) un
Raitai c-42 (īp. Šilova). Ortan-Stail novērtējums
bija "teicami"; apmācība: I. pakāpe VDK,
SAD, SD, slēpotāju vilkšanā, III. pakāpe
vieglu nastu pienešanas dienestā. Viņš bija
daudzu sacīkšu un paraugdemonstrējumu grupas, kā
arī dažādu apmācības dienestu Latvijas izlases
komandas dalībnieks. Daudzreiz ieguvis godalgotas
vietas |
Uļ-Bekki c-82
((Divnij +
Unita - Maskava) dzimusi 10.10.1963, īp. Gromova, novērtējums
"teicami", II. pakāpe VDK un SD, vaislas I.
klase
|
|
dažādās
sacensībās. Arī viņš atstāja
daudz pēcnācēju, par kuriem saņēmis vaislas
atestātu un atzīmi "elite", un pirmais
no Latvijas suņiem ieguvis Vaislas čempiona
nosaukumu. |

|
No
Ļeņingradas tika atvestas divas somu izcelsmes
suņa Rekša (īp. Švečikova) meitas: 1964. gadā
Žega
un 1965. gadā Čolli (inbrīdings uz Reksi 1/3). Žegas (īp.
Kazeks) māte
Venta (īp. Kobozeva) ir angļu suņa Koverdail
Blek Sendbenk meita. Žegas
izstādes novērtējums bija "teicami",
II. pakāpe VDK un SD. 1969. gadā Republikas izstādē
Žega kļuva par pirmo kolliju ringa uzvarētāju.
Arī viņa deva daudzus pēcnācējus, par kuriem
tika novērtēta ar 1. vaislas klasi. Čolli
(īp. Abramova) māte Čoira (īp. Protčenko)
bija Koverdail Blek Sendbenk mazmeita. Čolli bija
melna ar baltu (trīskrāsu) kuce, kuru atveda uz
Liepāju uz dažiem gadiem, šajā laikā viņa
izstādē saņēma atzīmi "ļoti labi",
un no viņas tika iegūts viens metiens.
1965.
gadā no Maskavas atveda 2 gadus vecu melnu ar
baltu kuci Uļ-Bekki
c-82 (īp. Gromova) pēc izcelšanās no Divnija
(Vissavienības un Maskavas čempiona Voļnija dēla)
(īp. Čerstvovs) un Koverdail Blek Sendbenk
meitas Unitas (īp. Tverdohļebova). Uļ-Bekki
izstādes novērtējums - "teicami",
III. pakāpe VDK un SD. Viņa kļuva par ciltsmāti
ģimenei, |
Ortan
Stail k-35 (Čempions Den-Gardi k-21 + Raita c-42 -
Maskava) dzimis 28.3.1964, īp. Stepe, novērtējums
"teicami", I. pakāpe VDK, SAD, SD, slēpotāju
vilkšanā, III. pakāpe vieglu nastu pienešanā,
vaislas klase "elita", Čempions 1970. g.
|
|
deva daudzus pēcnācējus, par kuriem
viņai ir vaislas I. klases atestāts.
Šajā
periodā bija atvesti vēl daži suņi, bet
ciltsdarbā viņi netika izmantoti.
|

|
Žan-Žerar
(Junga + Žanna - Maskava) dzimis 25.3.1964, īp.
Zaikins, novērtējums
"teicami", I. pakāpe VDK un SAD
|
|
|
|
|
|
|
|